Pētījums: Latvijā 24% iedzīvotāju cīņu ar kontrabandu vērtē kā sekmīgu (1)

Viņš atzīmēja, ka gadu iepriekš veiktajā pētījumā cīņu ar kontrabandu kā sekmīgu vērtēja 25% iedzīvotāju. Tomēr, salīdzinot ar 2013.gadu, kad valsts cīņu ar kontrabandu kā sekmīgu vērtēja 16% aptaujāto, šo iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis. 

Vienlaikus 55% aptaujāto iedzīvotāju šogad pauduši uzskatu, ka valstij būtu jāpastiprina cīņa ar kontrabandu, 16% minējuši, ka viss var palikt tā, kā tas ir tagad, bet 12% norādījuši, ka valstij būtu jākļūst pielaidīgākai attiecībā pret kontrabandas precēm.

Kaktiņš informēja, ka arī attiecībā uz sodiem 55% minējuši, ka par kontrabandas realizēšanu jābūt sodam, tostarp 30% pauduši, ka sodam jābūt bargam, bet 25% norādījuši, ka pietiktu ar simbolisku sodu. Arī pērn veiktajā aptaujā attiecībā uz sodiem tika iegūtas līdzīgas atbildes.

Viņš arī atzīmēja, ka satraucošs ir fakts, ka pēdējā gada laikā pieaugusi sabiedrības iecietība pret kontrabandas preču iegādi. Joprojām saglabājas augsts to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka kontrabandas preču iegāde nemaz (10%) vai drīzāk nav nosodāma (18%). Šī iedzīvotāju tolerance ir krietni zemāka nekā pirms pieciem vai septiņiem gadiem - 2013.gadā 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču tirdzniecība kopumā nav nosodāma, bet 2015.gadā tā uzskatīja 30% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem.

SKDS veiktajā pētījumā secināts, ka šogad nav notikušas būtiskas izmaiņas attiecībā uz kontrabandas preču iegādi - kontrabandas tabakas izstrādājumus iegādājās 12% aptaujāto (pērn - 11%), nelegālo degvielu - 4% iedzīvotāju (pērn - 5%), bet kontrabandas alkoholu - 4% iedzīvotāju (pērn - 4%).

"Daudz jūtamākas ir izmaiņas, salīdzinot šā gada pētījumu ar 2013.gadā veikto pētījumu. Toreiz kontrabandas tabakas izstrādājumus pirka 27% aptaujāto, kontrabandas degvielu - 15%, bet kontrabandas alkoholu - 15% iedzīvotāju," stāstīja Kaktiņš.

Viņš piebilda, ka pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir nedaudz pieaugusi - vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, salīdzinot ar 26% 2019.gadā.

Vienlaikus šogad ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, šādu atbildi snieguši  72% aptaujāto, salīdzinot ar 70% pērn. Tāpat no 36% līdz 34% gada laikā samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces.

Savukārt 28% aptaujāto šogad norādījuši, ka zina, kur iegādāties kontrabanda cigaretes (pretēji 31% pērn), 15% zina, kur nopirkt kontrabandas alkoholu (22% pērn), savukārt 11% aptaujāto ir informēti, kur nopirkt kontrabandas degvielu (12% pagājušajā gadā). Šī gada aptaujā 2% minējuši, ka zina, kur nopirkt nelegālās e-cigaretes.

Joprojām galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena, skaidroja Kaktiņš. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, 92% atzinuši, ka to dara tāpēc, ka tās ir būtiski lētākas nekā legālās preces, 11% norādījuši, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, 8% sacījuši, ka kontrabandas preces ir vieglāk pieejamas, bet 5% šādas preces pērk, lai atbalstītu pazīstamos tirgoņus.

Šogad ir būtiski samazinājies to kontrabandas preču pircēju īpatsvars, kuri pirkuši kontrabandas preces, lai iespītētu valstij un valsts saņemtu mazāk nodokļu ieņēmumos - 2019.gadā kontrabandas preces ar šādu mērķi pirka 9% aptaujāto, bet šogad - tikai 1%.

To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecinājis respondentu norādītais ietaupījums - 21% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norādījuši, ka pēdējā mēneša laikā ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 31% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.

SKDS pētījums par kontrabandu veikts augustā, tiešajās intervijās aptaujājot 1009 respondentus visā Latvijā vecuma grupā no 18 līdz 75 gadiem.