Ar Latvijas firmu saistīts kuģis īsi pirms nogrimšanas apdrošināts par 15 miljoniem dolāru
FinCEN Files

FOTO: Ekrānuzņēmums

Jau nedēļu finanšu pasauli satricina fakti, kas nāk gaismā pēc ASV banku uzrauga FINCen dokumentu noplūdes. Banku apkalpotā aizdomīgā nauda nav tikai skaitļi tabulās, tā ietekmē reālus cilvēkus un rada traģiskas sekas.

Kanādas televīzijas CBC un ”Nekā personīga” sekoja divu pastkastīšu firmu darījumiem kādā Latvijas bankā un saitēm ar Latvijas uzņēmumu, un atklāja iespējamu apdrošināšanas krāpšanu, jūrnieka nāvi, Krimas zvejas kuģu flotes nonākšanu nezināmās rokās un industriāla apmēra nelikumīgu zveju Āfrikā.

2019.gada vasara vidū Atlantijas okeānā pie Mauritānijas krastiem notika traģisks negadījums. Uz zvejas kuģa “Ivan Golubets” izcēlās ugunsgrēks. Netālu esošais kuģis “Kapitan Suhondjaevskij” tauvā vilka degošo zvejas traleri uz ostu, bet cits kuģis ”Marshal Krylov” izglāba apkalpi. Pa ceļam uz ostu “Ivan Golubets” nogrima. Līdz ar kuģi gāja bojā tā mehāniķis, Ukrainas pilsonis Oļegs Nikulesku.

“Viņi vilka to kuģi vēl divas diennaktis, un viņi to nedzēsa. Viņi to vilka uz ostu vienkārši degošu. Viņi aizvilka līdz ostai to kuģi, un tas vienkārši nogrima zem ūdens. Tātad viņiem vajadzēja viņu palaist zem ūdens, kā var tā nedzēst?” vaicā Oļega Nikulesku atraitne Anna Nikulesku.

Mirušā jūrnieka atraitne uzskata, ka nav gribējuši kuģi glābt, tāpēc notikušais ir slepkavība, nevis nelaimes gadījums.

7

Bojāgājušā mehāniķa ģimenei izmaksāja kompensāciju – 40 000 dolāru, bet atbildība ne no viena nav prasīta.

Formāli “Ivan Golubets” pieder Ukrainas valsts uzņēmumam ”Servis”, bet patiesībā iznomāts Kanādas firmai “Evial Business”. Tā ir tipiska pastkastītes firma, kuras īpašnieki nav zināmi, darbinieki nav sasniedzami.

Tagad žurnālistu rokās nonākusi informācija, kas liecina, ka Kanādas ofšors saistīts ar Latvijas uzņēmumu. No “FINCen” nākušie un medija ”Buzzfeed” starptautiskajai žurnālistu organizācijai ICIJ nodotie dokumenti atklāj divu Kanādā reģistrētu kuģu īpašnieku darījumus. Viens ir ”Ivan Golubets” pārvaldītājs ”Evial Business”, otrs – ”Oceanic Fisheries NB”. Abi ir čaulas uzņēmumi.

2016. un 2017. gadā šīs firmas kontos Latvijas bankā “Baltikums”, kas tagad saucas “BlueOrange”, un Krievijas bankā “Sberbank” saņēma miljoniem dolāru. No “Baltikums bankas” vismaz daļu naudas tālāk pārskaitīja uz “Promsvyazbank” Maskavā. Aizdomīgie Kanādas ofšori dažu mēnešu laikā saņēma 26,5 miljonus ASV dolāru.

”Oceanic Fisheries” ir īpašnieks kuģim “Kapitan Krylov”, kas ”Ivan Golubets” aizdegšanās brīdī gadījās blakus. “FINCen” dokumenti dod pavedienu ar ”Oceanic Fisheries NB” saistītu firmu.

Tā atrodas Liepājā, zvejas uzņēmuma “Baltreids” telpās.

7

Latvijas kuģu reģistra informācija liecina, ka ”Baltreidam” pieder divi kuģi, – “Kapitan Morgun” un “Fishing Success”. Tie ir lielākie Latvijā reģistrētie zvejas kuģi. “Fishing Success” vēl nesen piederēja Ukrainai un kuģoja ar nosaukumu “Aleksandr Buryachenko”.

Pirms 30 gadiem Ukrainai piederēja 230 okeāna zvejas kuģu. Pirms pieciem gadiem to skaits bija sarucis līdz 11. Sevastopoles ostā, Krimā, bāzētie kuģi bija iznomāti Kiprā reģistrētām firmām ar nezināmiem īpašniekiem. Pēc Krimas aneksijas Ukraina no ofšoriem pārstāja saņemt naudu par kuģu izmantošanu.

2016. gadā Ukrainai vairs bija tikai četri kuģi. Jaunais Valsts zivsaimniecības aģentūras vadītājs Jarems Kovaļivs paziņoja, ka atradis labākus nomniekus – cienījamu Latvijas uzņēmumu “Baltreids”. Ar Latvijas firmu noslēdza līgumu par kuģa ”Ivan Golubets” iznomāšanu.

Taču “Ivan Golubets” nenonāca “Baltreida” rokās. To pārvalda Kanādas pastkastītes firma “Evial Business”.  Arī pārējie ukraiņu kuģi mainīja īpašniekus. “Kapitan Rusak” reģistrēts uz Seišelu salu firmas “Limmat inter” vārda.

“Limmat inter”  īpašnieki ir Liepājas firma “Baltreids”.

7

”Baltreids” ir dibināts 1998. gadā. 2016. gadā tā apgrozījums un peļņa sāka strauji augt. Tas sakrīt ar laiku, kad Ukraina pārslēdza līgumus par savas zvejas flotes paliekām. Pagājušajā gadā “Baltreida” tīrā peļņa sasniedza 13 miljonus eiro.

Liepājas uzņēmums pieder Nikolajam Varušečkinam un Oļegam Hramovam. Kopš straujā biznesa uzplaukuma Hramovs Liepājā iegādājies vairāk nekā desmit īpašumu pilsētas centrā. Viņš kļuvis arī par Liepājas futbola kluba īpašnieku. Ne Hramovs, ne Varušečkins  intervijas nesniedz.

Norunāto tikšanās laiku Varušečkins vēlāk atceļ un uz telefonzvaniem neatbild. Viņa privātmājā Mārupē “Nekā personīga” neviens vārtus neatver, bet pēc šīs vizītes Varušečkins piekrīt uz žurnālistu jautājumiem atbildēt rakstiski. Viņš apgalvo, ka ”Baltreidam” nav nekādas saistības ar Ukrainas kuģiem vai Kanādas ofšoriem.

Atlantijas okeāns pie Rietumāfrikas krastiem ir viena no četrām visvairāk iekārotajām zvejas vietām pasaulē. Te pastāvīgi uzturas vairāki desmiti supertraleru, simtmetrīgi zvejas kuģi, kuri dienā nozvejo līdz pat 300 tonnām, ko turpat sasaldē uz klāja esošajā fabrikā. Nelielā teritorija nodrošina piekto daļu no visas pasaules nozvejas. Taču daļa ūdeņu pašā piekrastē ir aizsargāta, un tur industriālās zvejas kuģi strādāt nedrīkst. Bet zvejnieki to dara. Līdz pat pusei no nozvejotajām zivīm supertraleri iegūst nelegāli.

“Baltreida” kuģi nelegālā zvejā pieķerti vairākkārt. Uzņēmums minēts ”Greenpeace” un zinātnieku ziņojumos.

7

Arī pati firma nelegālās zvejas gadījumus nenoliedz. Varušečkins norāda, ka uzņēmums sodus samaksājis un ar to stāsts esot beidzies.

Visi industriālās zvejas kuģi ir aprīkoti ar raidītāju. Tas novērš sadursmes, ļauj izsekot kuģa atrašanās vietai. Katra kuģa signālu vēsture ir pieejama publiski. Nelaimes vietā pagājušā gadā “Ivan Golubets” raidītājs bija izslēgts.

“Ecotrust Canada” vadošā zvejniecības pētniece Dihia Belhabiba norāda: “Mana pirmā doma bija, ka viņi izslēdz savus satelīta signālus, savu AIS, lai slēptu kaut ko aizdomīgu. Otrā doma bija tas, ka viņi bija ļoti tuvu, daži no viņiem pat iekšpus zonai, kur viņiem nevajadzētu būt. Mēs to saucam par piekrastes zvejas zonu.”

Kuģa “Ivans Golubets” signāls bija izslēgts desmit dienas. Kad sākās ugunsgrēks, atklājās, ka kuģa tiešā tuvumā ir citi kuģi,

kas vedina domāt, ka notikusi nelegāla kravas pārkraušana. 

7

Pētniece Dihia Helbabiba analizē zvejas kuģu kustību un raidītāju signālus, tā pieķerot tralerus maluzvejniecībā. ”Ivan Golubets” un ar to saistīto kuģu darbības pilnībā atbilst nelegālas zvejas pazīmēm.

Decembrī veiktā pētījumā viņa pieķērusi divus ar ”Baltreidu” saistītus kuģus: ”Kapitan Rusak” un ”Marshall Novikov”. Pirmais ir Ukrainas kuģis, ko pārvalda ”Baltreida” firma ”Limmat inter”, otrais līdz 2018. gadam oficiāli piederēja Liepājas kompānijai, bet tagad nonācis Kanādas ”Oceanic Fisheries” rokās. Abas vainīgās ir nesasniedzamas pastkastītes firmas, bet ”Baltreids” no sodiem izbēg.

“Ivan Golubets” kuģoja zem Gruzijas karoga, tas bija reģistrēts Krievijas kuģu klasifikācijas reģistrā. Kuģa apdrošinātājs bija Krievijas “Ingosstrakh”, apdrošināšanas summa – 15 miljoni ASV dolāru, lai gan

apdrošināšanas polise stājās spēkā piecas stundas pirms “Ivan Golubets” aizdegšanās.

7

Ukrainas Neatkarīgās jūras arodbiedrības advokāts un eksperts Boriss Babins norāda: “Es domāju, ka tā bija krāpšana, tā kā kuģis bija vecs un faktiskajam īpašniekam no Krievijas, kā es to saprotu, bija problēmas ar kuģi, viņi mēģināja kuģi pārvērst naudā. Un labākās veids ir uztaisīt apdrošināšanas līgumu, iznīcināt kuģi un dabūt naudu. Kuģis bija Ukrainas īpašums, ne Krievijas. Ar Krievijas iestādēm vēlāk nebūs nekādu problēmu, jo neviena krievu iestāde neizmeklēs jautājumu par kaut kur okeānā bojā gājušu Ukrainas īpašumu.

Atbildība par šīm lietām vispirms gulstas uz kuģa īpašnieku un uz kapteini varbūt, tāpat uz klasifikācijas reģistru, kas uzrauga kuģi.

7

Un šī klasifikācijas organizācija ir Krievijas kuģu klasifikācijas reģistrs, federāla Krievijas aģentūra. Tā ir Krievijas valsts kompānija. Un šī kompānija izdeva nepatiesus dokumentus, ka ”Ivan Golubets” ir labā stāvoklī, ka viss tajā ir labs, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmu.

Pēc ”Ivan Golubets” nogrimšanas Ukraina atkal ķērusies pie savas flotes revidēšanas. Izrādās, ka nomas maksa ir  zemāka nekā tirgus cena, bet līgumi noslēgti tā, ka tos nav iespējams lauzt līdz pat 2025. gadam. Pret bijušo Zivsaimniecības aģentūras vadītāju Kovaļivu sākts kriminālprocess.

Raidījuma “Nekā personīga” sižetā minētie nav vienīgie ”Baltreida” īpašnieku uzņēmumi ārvalstīs. Kiprā viņi firmu reģistrējuši adresē, kur atrodas arī ”BlueOrange” bankas īpašniekiem piederoša kompānija. Ne par šo sakritību, ne aizdomīgajiem Kanādas pastkastīšu firmu darījumiem banka pēc būtības atbildes nesniedza. Tā aizbildinās, ka nevar komentēt savus klientus, un uzsver, ka strādājusi atbilstoši tiem likumiem, kas bija spēkā attiecīgajā laikā.

Savukārt firma ”Baltreids” pirms sižeta nonākšanas ēterā “Nekā personīga” brīdinājusi, ka no žurnālistiem piedzīs tai negatīvas publicitātes dēļ radītos zaudējumus. ”Nekā personīga” izmeklēšanas gaitā, kā arī no ”Buzzfeed” un ICIJ iegūtajiem FINCen dokumentiem noskaidrotie fakti pierāda Latvijas uzņēmuma saistību ar aizdomīgajiem darījumiem.

Tas mums draudus liek uztvert par centieniem apklusināt un iebiedēt žurnālistus.

7
Uz augšu
Back