Ja jūs izmantojiet internetu, pilnīgi noteikti, ka ir redzēts un dzirdēts vārds “Google”. Galu galā, tas ir rīks, kas ļauj mums atrast interneta plašumos faktiski visu. Arī valodā ir iegājies vārds “gūglēt”, kas ir kļuvis par sinonīmu vārdam “meklēt”.
Tomēr pašlaik ASV Tieslietu departaments ir vērsies pret “Google” dominanci interneta meklētāju jomā. Tiesvedību apjoms pret interneta gigantu ir lielākais, kāds jebkad ir bijis vērsts pret jebkādu tehnoloģiju kompāniju.
Pašlaik nav skaidrs, ar kādām sekām nāksies saskarties tehnoloģiju gigantam, taču ASV tieslietu sistēmas pārstāvji uzsver, ka “neko izslēgt nevar”. Tomēr – ja mērķis ir mazināt “Google” ietekmi, kādi lēmumi ir jāpieņem?
Kā vēsta CNN, statistika ir iespaidīga -
“Google” var lepoties ar 92% no meklējumiem internetā visā pasaulē.
Savukārt “Google Chrome” interneta pārlūks kontrolē pat 66% no pārlūku tirgus pasaulē, savukārt viedtālruņos ar sistēmu “Android” “Chrome” tiek lietota pat 75% gadījumu.
Kamēr Tieslietu departaments ir sācis rīkoties, lai mazinātu “Google” absolūto dominanci, ir skaidrs, ka “Google” ietekmes mazināšanai ir jāveic milzīgs darbs. Kāds? Skaidra plāna nevienam nav.
Vai cilvēki kādreiz beigs “gūglēt” lietas?
Fakts, ka “Google” ir noklusētais meklēšanas rīks, ir viens no Tieslietu departamenta iebildumiem norādot, ka “Google” maksā miljardiem lielas summas tīmekļa pārlūku izstrādātājiem, bezvadu tīkla nodrošinātājiem, kā arī viedtālruņu ražotājiem un citiem, lai šī uzņēmuma meklēšanas rīks vienmēr būtu galvenais, respektīvi – liedzot lietotājiem izvēlēties kādu citu alternatīvu.
“Google” gan norāda, ka nekā negodīga tās biznesā nav – tieši tāpat kā citi uzņēmumi, arī “Google” saņem naudu par reklāmām, turklāt - “arī brokastu pārslu ražotāji maksā lielveikalu ķēdēm, lai tās redzamākajās vietās izvieto to ražotos produktus”.
“Google” viceprezidents Kents Volkers nosoda Tieslietu departamenta lēmumu sākt tiesvedību, nosaucot šo procesu par “dziļi kļūdainu”.
“Cilvēki izmanto “Google”, jo viņi to izvēlas, nevis viņi ir spiesti to darīt, vai arī nebūtu iespējams atrast kādas alternatīvas,” norāda Volkers.
Eiropas regulatori arī ir vērsušies pret “Google”, ierosinot maksāt soda naudas vairāk nekā deviņu miljardu dolāru apmērā. Eiropas regulatori ir neapmierināti, ka “Android” lietotājiem faktiski netiek sniegta izvēle izvēlēties citu interneta pārlūku un meklēšanas rīku.
Tomēr arī lielās sodas naudas nav devušas rezultātu - “Google” joprojām tiek izmantots 93% gadījumu, kad nepieciešams atrast informāciju par jebkādu tēmu.
“Eiropa viennozīmīgi ir līderis tajā, ko viņi dara, lai ierobežotu “Google” dominanci. Ir veikts labs darbs ar izmeklēšanu un sūdzībām. Tomēr tas, ko eiropieši nav labi izdarījuši – nav atrasts efektīvs līdzeklis, kā cīnīties pret absolūto dominanci,” norāda “Open Markets” institūta pārstāve, grāmatas “Monopols ir nepareizs” autore Sallija Habarda.
Lielākā problēma ir tā, ka cilvēki ir tik ļoti pieraduši lietot “Google”, ka daudzi pat necenšas meklēt kaut ko citu, ja arī ir dota iespēja izvēlēties.
“Ņemot vērā, kāda pozīcija ir dota “Google”, daudzi lietotāji turpina uzvesties tieši tāpat, kā agrāk. Viņiem ir izvēle, taču viņi pat necenšas kaut ko mainīt, vai pamēģināt ko jaunu. Tas pats attiecas arī uz telefonu ražotājiem, kas neko daudz savā darbībā nemaina,” norāda konkurences politikas uzņēmuma “Public Knowledge” direktore Šarlote Slainmana. Viņa norāda, ka jaunu līgumu neparakstīšana ar “Google” nav pietiekami efektīvs rīks.
Kādēļ ir tik grūti radīt līdzvērtīgu rīku “Google”
Ņemot vērā to, ka viena no lielākajām kompānijām pasaulē dominē internetā, tai ir faktiski neierobežoti resursi un ļoti spēcīgs pamats, kas būvēts divas desmitgades. Līdz ar to – izjaukt šos pamatus nebūs tik viegls uzdevums.
“”Google” ir pārāk spēcīgs uzņēmums. Sodi to nespēj mainīt. Eiropas Savienības regulas jau ir pierādījušas, ka tās neko nevar izdarīt pret viena uzņēmuma dominanci,” saka Habarda.
Vēl viens iemesls, kādēļ “Google” būtiskas ietekmes zaudēšana ir maz ticama ir tā, ka pietiekami spēcīgu alternatīvu nav, un ir liels izaicinājums radīt ko tādu, kas varētu līdzvērtīgi cīnīties pret “Google”.
“Google” meklēšanas indeksā ir pieejami simtiem miljardu mājaslapu, kuru datu apjoms pārsniedz vairāk nekā 100 miljonu gigabaitu. Attīstot jaunu šāda mēroga meklēšanas rīku, kurā būtu pieejami arī “Google” līdzvērtīgi algoritmi, varētu izmaksāt daudzus miljardus dolāru.
Pēdējā kompānija, kas ir mēģinājusi radīt kaut ko līdzīgu “Google”, ir “Microsoft” radītais meklēšanas rīks “Bing”. Tomēr – lai arī “Bing” darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, tam nav izdevies iegūt nozīmīgu auditoriju.
Jā, šis ir otrais lielākais meklēšanas rīks pasaulē, taču... Auditorija ir vien 3%.
Ko varasiestādēm darīt tālāk?
Viens no “Google” trumpjiem ir plašais datu apjoms un dziļums, ko ir ļoti grūti replicēt. Tiek norādīts, ka “Google” gadu gaitā ir izdevies radīt fantastisku interneta datu bāzi, kurā lietotāji faktiski sekunžu desmitdaļu laikā var atrast visu, ko vien vēlas. Līdz ar to – radīt kādu patiesi spēcīgu alternatīvu ir ļoti sarežģīts izaicinājums.
Tomēr kādā veidā ASV un citas valstis gatavojas ierobežot “Google” dominanci, pagaidām nav skaidrs. Viena no iespējām – mazināt “Google” lomu meklēšanas rīku nozarē, palielinot konkurentu - “Yelp” vai “Expedia” ietekmi. Slainmana saka, ka ASV regulatoriem ir nepieciešams noteikt mērus pret “Google” un ļaut cilvēkiem vairāk iespējas izvēlēties kādus specifiskus pakalpojumus, piemēram, tādus meklēšanas rīkus, kas viņiem patīk labāk.
“Cilvēki visbiežāk turpina izmantot “Google”, jo, nenoliedzami, tur atrodamā informācija ir “Google” milzīga darba rezultāts. Tomēr ir citi meklēšanas rīki, kas konkrētās nozarēs piedāvā daudz labākus un kvalitatīvākus rezultātus nekā “Google”. Ja es meklēju kādu speciālistu savā pilsētā, tad “Google” man piedāvās to speciālistu, kura lapa ir visvairāk apmeklēta.
Līdz ar to nav kvalitatīvas izvēles iespējas, bet citi meklēšanas rīki var piedāvāt iespēju izvēlēties nevis “klikotāko” speciālistu, bet gan kvalitatīvāko,” saka Sainmana.
ASV valdība varētu potenciāli sekot Eiropas pēdās un noteikt, ka “Google” lietotājiem ir nepieciešams sniegt izvēli – kādu meklēšanas rīku labāk izmantot. Eksperti norāda, ka vispirms “Google” ir jāļauj iekļaut savos pakalpojumos izvēles iespēju, pirms noteikt bargas soda naudas, jo tā ir pārāk agresīva rīcība.
Runas par lielajām tehnoloģiju kompānijām nereti kļūst par politisku debašu iemeslu. Precedents jau ir – 1984. gadā notikusī telekomunikāciju kompānijas AT&T sašķelšanās, kad ar tiesas lēmumu uzņēmums bija spiests sadalīt savu biznesu vairākos segmentos.
Tomēr “noņemt no dominances trases” “Google” būs daudz sarežģītāk nekā jebkādu citu kompāniju vēsturē. Slainmana atzīst - “Google” ir izdevies nostiprināties īpaši spēcīgās pozīcijās, un šīs kompānijas dominanci, vismaz tuvākajos gados mazināt neizdosies.
