Daļa daudzdzīvokļu māju jau savu mūžu nokalpojušas (5)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Latvijas Namsaimnieks

Padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas turpina novecot un ar katru gadu kļūst neefektīvākas un nedrošākas dzīvošanai.

Šajā periodā celto sērijveida dzīvojamo māju vidējais kalpošanas laiks kopš celtniecības brīža ir vidēji 50 – 70 gadi. Ja mājas ekspluatācijas laikā nav veikti regulāri remontdarbi, tehniskie uzlabojumi un renovācijas, tad šobrīd iedzīvotājiem šādās ēkās jāsaskaras ar avārijas situācijām, regulāriem traucējumiem inženierkomunikāciju darbībā un citām neērtībām, kas nākotnē draud tikai palielināties.

Ēkas kalpošanas ilgumu vienlīdz būtiski ietekmē gan būvniecības kvalitāte, gan tehniskā uzraudzība mājas lietošanas laikā. Tāpēc dzīvokļu īpašniekiem ir svarīgi gādāt ne tikai par saviem mājokļiem, bet arī mājas kopējo tehnisko stāvokli, veicot nepieciešamos uzlabojumus. Rūpējoties par savu namu savlaicīgi, var ievērojami pagarināt tā mūžu.

Foto: Unsplash

Daudzdzīvokļu ēku renovācija

​Lai arī daļai padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu ēku vidējais kalpošanas termiņš jau ir beidzies, daļai tā beigas strauji tuvojas, tas nebūt nenozīmē, ka mājas ir norakstāmas un tajās dzīvot vairs nevar. Ja mājas atjauno un remontē, tad tās kalpos vēl vairākus desmitus gadu. Viens no risinājumiem ir mājas dzīvokļu īpašniekiem vienoties par mājas renovāciju.

Drošāk mājas renovāciju ir uzticēt pieredzējušam ēku apsaimniekošanas uzņēmumam, bet, ja iedzīvotāji var vienoties un izvirzīt atbildīgos no sava vidus, tad renovācijas procesu var veikt arī pašu spēkiem.

Vispirms sertificēti eksperti novērtēs ēkas tehnisko stāvokli un renovācijas plānā atzīmēs visus nepieciešamos remontdarbus. Nupat noslēgusies pieteikšanās finanšu institūcijas ALTUM Energoefektivitātes programmā, kurā iedzīvotāji varēja pieteikties grantiem daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanā. Lielā atsaucība pierādījusi, cik šis jautājums ir aktuāls daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem visā Latvijā.

“ALTUM Energoefektivitātes programmas ietvaros daudzdzīvokļu māju atjaunošanā tiks ieguldīti 166 miljoni eiro no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Esam saņēmuši 877 pieteikumus un šobrīd īstenojuši jau 200 ēku renovācijas. Programmas vadlīnijas paredz līdzekļus piešķirt pilna cikla siltināšanas darbiem, kas ievērojami samazina siltuma zudumus ēkā. Ēkas īpašnieki bieži izvēlas ALTUM sniegto finansējumu kombinēt ar bankas aizdevumu un vienlaikus veikt arī citus ēkas atjaunošanai vai uzlabošanai būtiskus remontdarbus. Šobrīd ALTUM programmas ietvaros notiek aktīva būvniecības fāze, kuras laikā līdz 2023. gadam tiks pabeigta visu programmai iesniegto ēku renovācija. Tā kā dzīvojamā fonda atjaunošanai Latvijā joprojām ir nepieciešami ieguldījumi, Ekonomikas ministrija apliecinājusi, ka arī nākamajā plānošanas periodā māju atjaunošana būs viena no prioritātēm. Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem jāiegulda laiks nepieciešamās dokumentācijas kārtošanā, un šis ir labs brīdis, lai jau savlaicīgi sāktu mājas iedzīvotāju aptauju un veiktu citus priekšdarbus,” stāsta Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.

Foto: Unsplash

Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi Ministru kabinetam lemt par papildu finansējuma piešķiršanu 75 milj. eiro apmērā ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumu īstenošanai, lai palīdzētu uzņēmējiem un Latvijas tautsaimniecībai pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekas, kā arī iedzīvotājiem palīdzētu sakārtot dzīvojamo fondu un mazināt apkures izdevumus.

“Šobrīd tiek veikti grozījumi, lai esošajai programmai varētu piešķirt papildu finansējumu. Tas būs nepieciešamais atbalsts jau iesniegtajiem projektiem namu renovācijai, jo interese bija tiešām liela un šobrīd ir iesniegti vairāk projektu, nekā ir pieejams finansējums,” saka Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja Evita Valgača. “Kā arī izstrādes stadijā ir jauns uzsaukums, kas paredz vēl papildu līdzekļus jauniem pieteikumiem. Šī programma varētu būt pieejama gada otrajā pusē.” Ekonomikas ministrijas speciāliste vērš sabiedrības uzmanību tam, cik svarīgi ir dzīvokļu īpašniekiem vērtēt daudzdzīvokļu māju kā kopumu un veicināt katra nama iemītnieka ieinteresētību māju atjaunot.

Foto: Unsplash

Pārliecināties par mājas tehnisko stāvokli

​Ne visos namos dzīvokļu īpašniekiem izdodas vienoties par pilnu mājas renovāciju, bet pamazām tiek remontēti acīm redzamie defekti. Ja dzīvokļu īpašnieki nedarīs neko, var rasties situācijas, kad ir apdraudēta mājas iemītnieku drošība, pēc kuras sekos mājas avārijas stāvokļa pasludināšana un liegums tur dzīvot.

Ja ēka ir celta pirms 50 un vairāk gadiem, dzīvokļu īpašniekiem noteikti būtu jāpasūta padziļinātā tehniskā apskate.

Ekspertīzes laikā profesionāls būvinženieris pārbauda dzīvojamās mājas konstrukcijas un tajā esošo iekārtu, komunikāciju un inženiertīklu tehnisko stāvokli. Speciālists var noteikt, cik ilgs mūžs mājai vēl atlicis un kas būtu jādara, lai to pagarinātu. Visbiežāk mājām nepieciešams mainīt inženiertehniskos tīklus un apkures sistēmu, jo to kalpošanas laiks ir īsāks nekā mājas konstrukcijām. Tāpat aktuāli jautājumi ir jumta nomaiņa un balkonu sakārtošana.

“Laika zobs ietekmē jebkuru celtni, tāpēc būvspeciālista apsekojumu būtu nepieciešams veikt reizi desmit gados.

Tādējādi dzīvokļu īpašnieki jau savlaicīgi varētu paredzēt un plānot nepieciešamos mājas remontdarbus,” saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Eizenšmits. “Katrai mājai ir atšķirīga uzturēšanas vēsture, tāpat jāņem vērā, ka mājas stāvokli ietekmē arī ārējie faktori un vides apstākļi.”

“Izvēloties profesionālu ēkas apsaimniekotāju, ir daudz vienkāršāk organizēt ēkas renovāciju un citus remontdarbus. Šādā gadījumā apsaimniekotāju pārstāvis var vadīt iedzīvotāju sapulces un kā neitrāls eksperts no malas palīdzēt iedzīvotājiem vienoties par kopējo ēkas apsaimniekošanas plānu un steidzamākajām prioritātēm. Ēku apsaimniekotājs palīdzēs arī izvēlēties ekspertus padziļinātai mājas tehniskai apsekošanai no profesionāliem pakalpojuma sniedzējiem,” stāsta Mihails Černiavskis, SIA “Latvijas Namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs.

Foto: Unsplash

Savlaicīga remontdarbu veikšana

​“Laicīgu remontdarbu veikšana palīdz arī izvairīties no liekiem tēriņiem nākotnē, jo viena tehniskā problēma bieži vien rada vēl citas. Piemēram, ja mājai ir caurs jumts, mitrums iekļūst mājas šuvēs, un tas var ietekmēt visas ēkas drošību. Līdz ar to svarīgi sekot līdzi mājas tehniskajam stāvoklim un savlaicīgi novērst bojājumus,” uzsver Raimonds Eizenšmits.

Lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos, mājas apsaimniekotājs vienu līdz divas reizes gadā atkarībā no mājas stāvokļa veic ēkas tehnisko vizuālo apskati. Gadījumos, kad tiek konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi, apsaimniekotājs sagatavo remontdarbu izmaksu tāmi un iesniedz to dzīvokļu īpašniekiem izvērtēšanai. Tālāk tas ir dzīvokļu īpašnieku ziņā - vienoties un pieņemt lēmumus par to, vai un kādus nepieciešamos remontdarbus veikt. Arī pašvaldības parasti ir pretimnākošas, sevišķi kultūrvēsturisku pieminekļu statusa ēku īpašniekiem, un piedāvā nodokļu atvieglojumus vai atbalstu finansējuma iegūšanai.

Mājas pārvaldnieka uzdevums ir nodrošināt dzīvokļu īpašniekiem izdevīgu un vienlaikus kvalitatīvu remontdarbu veikšanu, piesaistot labus speciālistus ar pieredzi.

Mājas pārvaldnieka pārstāvis organizē un kontrolē remontdarbu gaitu. Svarīgi, ka tiek noslēgts būvnieka līgums ar darba garantiju. Tas palīdz izvairīties no nepatīkamām situācijām, kad nepieciešams novērst nepilnības. Pēc remonta mājas pārvaldnieks veic pārbaudi - ja konstatē, ka padarīto nepieciešams uzlabot, sazinās ar būvnieku un vienojas par nepieciešamo darbu veikšanu.

Raksts tapis "Latvijas Namsaimnieks" sadarbībā ar LR Ekonomikas ministriju, ALTUM un Latvijas Būvinženieru savienību.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu