Brīdina, ka šā gada Ziemassvētkus faktiski nāksies atcelt

FOTO: AFP / Scanpix

Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija ļoti strauji izplatās vairākās pasaules daļās, it īpaši Eiropā. Pasaules valstu un organizāciju līderi brīdina, ka šogad Ziemassvētki būs daudz citādāki, nekā mēs esam pieraduši, vēsta “The Washington Post”.

Gan Francijas prezidents Emanuels Makrons, gan Vācijas kanclere Angela Merkele ir uzsvēruši bažas par to, kā norisēs Ziemassvētku brīvdienas, kas nereti cilvēkiem nozīmē ceļošanu un tikšanos lielas ģimenes lokā iekštelpās. Nepilnus divus mēnešus pirms Ziemassvētkiem šajās valstīs ir noteikts karantīnas režīms.

Uzrunā trešdien Makrons sacīja, ka cer uz 15 dienu ilgās karantīnas efektu, un ka tā palīdzēs mazināt nekontrolēto vīrusa izplatību. “Veiksmīgā gadījumā būs cerība”, ka Ziemassvētkus un Jauno gadu cilvēkiem izdosies pavadīt kopā, savu ģimeņu lokā.

Francijas prezidenta optimistiskā uzruna ir radījusi zināmu trauksmi. Citu Eiropas valstu līderi ir pauduši daudz pesimistiskāku nostāju.

“Domāju, ka šie Ziemassvētki būs daudz citādāki, nekā esam pieraduši,”

21

sacīja Eiropas Komisijas prezidenta Ursula fon der Leiena.

Fon der Leiena faktiski atkārto Spānijas veselības ministra Salvadora Iljas vārdus; viņš pagājušajā nedēļā vietējai radiostacijai RAC1 sacīja, ka “šī gada Ziemassvētki noteikti nebūs normāli – tie būs citādāki un ar distanci”.

Bažas par pandēmijas ietekmi uz Ziemassvētkiem nav vērojamas tikai politiķu aprindās. Nopietnas bažas ir arī daudziem uzņēmumiem, kas faktiski ir atkarīgi tieši no Ziemassvētku laika pārdošanas rezultātiem. Daudzi finanšu eksperti brīdina, ka šogad būs jāaizmirst par pārdošanas apjomu kāpumu Ziemassvētku sezonā.

“Fidelity International” piektdien publicētajā ziņojumā Greiems Smits sacīja, ka “pašlaik nav skaidrības, vai Ziemassvētku pasākumi notiks kā ierasts, vai arī tie nenotiks vispār.”

Daudzi politiskie līderi ir pauduši šaubas par to, vai viņu pārstāvētajās valstīs vispār notiks kaut kas, kas saistīts ar Ziemassvētkiem. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons jūlijā sacīja, ka “novembrī varētu notikt atgriešanās pie normālas dzīves”, tomēr realitātē izrādījās, ka tieši no 5. novembra valsts sāks karantīnas režīmu, kas ilgs vismaz līdz decembra sākumam.

Ja situācija neuzlabosies, karantīna tiks pagarināta, un tas nozīmē, ka Ziemassvētki un attiecīgi arī Jaunais gads tiks pavadīts karantīnas apstākļos.

Britu valdība gan ir saņēmusi kritikas devu par to, ka tā nav skaidri spējusi definēt – vai karantīnas režīms tiks mīkstināts uz Ziemassvētkiem vai ne. Viens no Džonsona kabineta pārstāvjiem britu raidorganizācijai BBC gan sacīja, ka

“cilvēkiem jārēķinās ar iespējamību, ka viņiem Ziemassvētkos neizdosies pulcēties kuplā skaitā, kā tas būtu normālos apstākļos”.

21

Savukārt Kanādā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaita pieaugums pēc Pateicības dienas svinībām ir brīdinājuma signāls pārējai pasaulei, ka svētku svinēšana var būt pārlieku riskanta.

ASV, kur Pateicības diena un Ziemassvētki ir galvenie ziemas sezonas svētki, oficiāli nekādas bažas nav paustas. Atsevišķas republikāņu partijas amatpersonas ir aicinājušas “jebkurā gadījumā turēt valsti atvērtu svētku sezonas laikā”.

Tāpat savā priekšvēlēšanu kampaņā ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzējis savu sāncensi Džo Baidenu vēlmē atcelt Ziemassvētkus, lai gan Baidens publiski nav neko komentējis par šo tēmu.

Kanādas Pateicības dienas rezultāti liecina, ka pat pulcēšanās nelielā skaitā var dot nozīmīgu lomu vīrusa izplatībā. Amatpersonas vismaz trijās provincēs, kā arī federālajā valdībā norāda, ka straujais saslimšanas gadījumu skaita pieaugums ir saistāms tieši ar svētku svinēšanu.

“Ir ļoti nepatīkami apzināties, ka mums ir jābūt ārkārtīgi, ārkārtīgi uzmanīgiem, pretējā gadījumā šogad būs jāiztiek bez ģimeņu sanākšanām, kāda ir ierasta Ziemassvētkos,” sacīja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

21

Līdz Ziemassvētkiem laika vēl ir gana, un jau ir skaidrs, ka daļā Eiropas šogad Ziemassvētku faktiski nebūs. Vairākās pilsētās Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā šogad ir atcelti tradicionālie Ziemassvētku tirdziņi, baidoties par pandēmijas izplatību.

Pat Vatikāns, kas ir Katoļu baznīcas centrs, paziņojis, ka notiek pārmaiņas. Vatikāna amatpersonas paziņojušas, ka pāvesta Franciska vadītajā Ziemassvētku misē būs ierobežots apmeklētāju skaits, skaidrojot to ar straujo slimības izplatību Itālijā.

Daudzi veselības eksperti norāda, ka pašreizējie centieni ierobežot slimību ir pārāk maigi un tie nestrādā, tādēļ ir nepieciešami daudz stingrāki ierobežojumi. Vācijas veselības aprūpes komisārs Andreass Vesterfelhauss paziņoja, ka Ziemassvētki jāsvin ar ļoti lielu piesardzību un, iespējams, pat “maiņās”, lai neļautu vīrusam izplatīties.

“Neparasti laiki prasa neparastus risinājumus. Dažādām mājsaimniecībām būs jāsvin kopā dažādās dienās,” izteicās Vesterfelhauss izdevumā “Bild”.

Beļģu ārsts Frederiks Jākobs ir ieteicis daudz radikālāku risinājumu. Jākobs, kas ir Briseles Erasmes slimnīcas infekciju slimību nodaļas vadītājs, sacīja, ka šā gada Ziemassvētku svinības varētu pārcelt uz... nākamā gada jūliju vai augustu.

“Lai mazinātu slimības izplatību, mums ir jāiedomājas citādāka veida brīvdienas,” Jākobs teica Beļģijas raidorganizācijai RTBF otrdien.

Uz augšu
Back