LTRK pozitīvi vērtē iespējamo ārkārtējās situācijas noteikšanu

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Ārkārtējās situācijas noteikšana rada iespējas Ministru kabinetam (MK) un nozaru ministrijām lēmumus pieņemt operatīvāk, kas kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo nepieciešamība strauji reaģēt gan vīrusa izplatības mazināšanai, gan dažādu atbalsta pasākumu uzņēmējiem ieviešanā ir būtiska, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle un Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa.

Viņa norādīja, ka, protams, bažas rada vīrusa izplatības pieaugums un MK un Krīzes padomes kopsēdē fiksētie iespējamie rīcības scenāriji vīrusa izplatības pieauguma gadījumā.

"Raugoties no komersantu skata punkta, pozitīvi, ka šādi scenāriji ir pieejami, tiem var gatavoties un arī turpināt diskusijas ar lēmumu pieņēmējiem, kas notiek katrā brīdī, kāda ir katras puses loma un atbildība un kā valsts plāno atbalstīt komersantus, to darbības turpinātību un pārorientāciju, kas ierobežojumu dēļ būs spiesti pilnībā vai daļēji apturēt savu darbību. LTRK ieskatā, ekonomiskā darbība maksimāli jāturpina un jāatbalsta tie uzņēmumi, kas ir dzīvotspējīgi un turpina savu darbību. Iestājoties sarkanā scenārija apstākļiem - kopaina noteikti nebūs pozitīva.," uzsvēra LTRK valdes locekle.

Zariņa atzīmēja, ka LTRK ieskatā jādara viss iespējamais, lai mazinātu vīrusa izplatību un nenonāktu "sarkanā" scenārija iespējamības zonā. "Uzskatām, ka plašāka darba nespējas lapu apmaksa no valsts puses ir viens no risinājumiem. Darba nespējas lapas būtu pilnībā jāapmaksā no valsts budžeta ne tikai ar Covid-19 saslimšanu un noteiktās karantīnas gadījumos, bet arī tad, ja personai jāatrodas pašizolācijā vai tai konstatētas elpceļu saslimšanas. Tas noteikti mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos," akcentēja LTRK pārstāve.

Zariņa sacīja, ka šādu priekšlikumu LTRK iesnieguši Labklājības ministrijai.

"Tāpat visām iesaistītajām pusēm jāturpina darbs pie skaidru vadlīniju izstrādes un komunikācijas, kā darba vidi padarīt atbilstošu epidemioloģiskās drošības prasībām. Tāpat nepieciešams atrisināt neskaidrības ar attālinātā darba organizēšanu un darbiniekam kompensēto izdevumu nepalikšanu ar algas nodokļiem. Par šo plānota diskusija Saeimā, lemjot par valsts budžetu," norādīja Zariņa.

Vienlaikus viņa informēja, ka LTRK izteicis priekšlikumu, ka neapliekamās kompensācijas slieksnis tiktu palielināts uz 60 eiro un nebūtu ierobežots tikai uz 2021.gadu, lai darba devēji varētu veiksmīgi turpināt jau iesākto praksi strādāt attālināti ar labākiem nosacījumiem. LTRK veiktā aptaujā noskaidrots, ka 61% uzņēmēju Covid-19 krīzes dēļ ir ieviesuši attālinātā darba režīmu un 56% uzņēmēji to plāno saglabāt.

JCovid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, tā stāsies spēkā pirmdien, 9.novembrī. Pēc Kariņa teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi tā varētu ilgt. "Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu," skaidroja premjers.

LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Kamerai ir gandrīz 6000 biedru, tostarp apmēram 3000 individuālo uzņēmumu un apmēram 3000 uzņēmējus pārstāvošo biedrību. LTRK individuālo biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2019.gadā pārsniedza 17,2 miljardus eiro.

LTRK pārstāv tās biedru intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, sniedz atbalstu biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī palīdz atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

Uz augšu
Back