No Zolitūdes lietas noņemtā tiesnese saņem kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu vērtējumu

Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Dzintra Zemitāne tiesas sēdes laikā, kurā izskata Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. FOTO: Ieva Lūka/LETA

Kaut arī Zolitūdes traģēdijas tiesnese Dzintra Zemitāne ilgstoši nenāca uz darbu, kavējot lietas skatīšanu un radot aizdomas par regulārajām darbnespējas lapām, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija viņas darbu novērtējusi pozitīvi, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga". 

Šomēnes apritēs jau septiņi gadi, kopš, sabrūkot "Maxima" veikalam Zolitūdē, tika izdzēstas  54 cilvēku dzīvības. Pēc astoņām dienām  gaidāms pilnais tiesas  spriedums, kaut arī iztiesāšana vienā no sabiedrībā svarīgākajām krimināllietām ieilga - 20 sēdes tika atceltas, jo tiesnese Dzintra Zemitāne ilgstoši nenāca uz darbu un īsi pirms prāvas beigām tika nomainīta. 

Par regulārajām darba nespējas lapām aizdomas radās tiesas priekšsēdētājai, tomēr Veselības inspekcija nelikumības neatklāja. Tiesneses piemērotību šai nopietnajai profesijai, kā arī  atbildību Zolitūdes lietas iztiesāšanā vērtēja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tā pagājušajā ceturtdienā tiesnesei Zemitānei devusi pozitīvu vērtējumu.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir sabiedrībai būtiska. Bez apgādniekiem un tuviniekiem palikuši vairāki desmiti ģimeņu Latvijā. Tiesas iznākumam ir jāatbild uz jautājumu, kas vainīgs pie kļūdām ēkas būvniecībā. Spriedums būs arī vērtējums izmeklētāju un prokuroru darbam, norāda raidījums. 

Apjoma un sarežģītības dēļ krimināllietu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā neskatīja viens, bet gan trīs tiesneši. Lielākā  pieredze krimināllietās šajā sastāvā bija bijušajai prokurorei Dzintrai Zemitānei. Lietas izskatīšanas gaitā viņai bija vairākas ilgstošas darba nespējas. Līdz prāvas beigām bija palikušas vēl dažas sēdes, kad pērn septembrī Zemitāne paņēma kārtējo darba nespēju. Viņa atvaļinājumā esot savainojusi roku un nebija zināms, kad varētu atgriezties darbā. 

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnesis Erlens Ernstsons pērn decembrī norādīja, ka pēc telefonsarunā ar Zemitāni neesot saņēmis objektīvi ticamu informāciju, kad tiesnese atkal atgriezīsies darbā, "līdz ar to nebija iespējams prognozēt to nopietno laiku, cik tad ilgi varētu noņemt lietas no izskatīšanas, un es biju spiests vairākas reizes – piecas – nozīmēt un atkal atlikt lietas izskatīšanu."

Kriminālprocesa likums paredz iespēju kādu no sastāva nomainīt pret rezerves tiesnesi, taču tajā risku ir vairāk  nekā ieguvumu. Jo, ja vēl kāds no tiesnešiem saslimtu, lieta draudētu apstāties vai pastāvētu iespēja, ka tā jāskata vēlreiz, un tad četru gadu darbs, tajā skaitā 450 cilvēku nopratināšana, sāktos no jauna. Tāpēc tiesas priekšsēdētāja gaidīja Zemitānes atbildi par atgriešanos darbā.

Tiesas dīkstāve ilga divus mēnešus. Cietušie savu neapmierinātību ar 20 atceltajām sēdēm pauda protestos.

Tā arī nesaņemot Zemitānes atbildi, pagājušā gada novembrī viņu Zolitūdes lietā nomainīja  ar rezerves tiesnesi. 

Mēnesi vēlāk “Nekā personīga” tiesnesi  darba nespējas laikā novēroja braucam pie  automašīnas stūres un pieskatot mazu bērnu. Viņa apgalvoja, ka rokas savainojuma dēļ viņa tiesneša pienākumus veikt nevar.

Rokas savainojuma dēļ viņa neesot varējusi skatīt atbildīgo Zolitūdes lietu, kurā nonākusi finiša taisnē. "Es labprāt būtu atradusies zālē, ja tiesas priekšsēdētāja nebūtu no savas puses uzstādījusi prasījumu no manis, ka man ir jāraksta spriedums," atzina Zemitāne. Uz jautājumu, vai prasījusi palīdzību tiesas priekšsēdētājai asistenta veidā, tiesnese atbildēja noraidoši.

Tā kā Zemitāne izvairījās no atbildes par prombūtnes cēloņiem, tiesas priekšsēdētāja vērsās Veselības inspekcijā, lūdzot izvērtēt darba nespējas pamatotību.

Pēdējos četros gados tiesnese slimības lapas ņēmusi sešas reizes. 

Saskaitot kopā visas attaisnotajā prombūtnē esošās dienas, sanāk, ka aptuveni gadu tiesnese nav bijusi darbā. 

Tiesnešus ieceļ amatā uz mūžu. Ik pēc pieciem gadiem notiek viņu  profesionālā vērtēšana, un tāda tikko noslēgusies tiesnesei Zemitānei. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija deviņu cilvēku sastāvā analizēja kolēģes nolēmumus. Nozīmīga  sadaļa vērtēšanā ir arī tiesas priekšsēdētājas sniegtajai atsauksmei par Zemitānes sadarbības prasmēm un darba organizāciju. Neskatoties uz priekšsēdētājas iebildumiem, Zemitāne saņēmusi pozitīvu vērtējumu.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa, kurai bija jāsniedz novērtējums, sacīja: "Saņēmu atbildi, ka šī darba nespēja ir izsniegta atbilstoši pastāvošajam regulējumam un noteikumiem, līdz ar ko man it kā šaubām vairs nevajadzētu būt. Atsauksmē iekļāvu, kādi bija mani novērojumi. Iekļāvu savus ieteikumus un redzējumus, kas varbūt būtu tiesnesim jāpilnveido vai ar ko esmu apmierināta. Sīkāk es atklāt nevaru, jo šī informācija ir ierobežotas pieejamības." 

Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Māris Vīgants sacīja, ka novērtēšanas procesā, tiesnesei piedaloties, esot aplūkoti visi aspekti, tajā skaitā arī tie, kuri bija nokļuvuši plašsaziņas līdzekļos un izraisījuši diskusijas sabiedrībā, tomēr pieņemts pozitīvs lēmums. 

Tiesnešu vērtēšanas rezultāts  ir slepens dokuments. Ja bijuši ieteikumi darba pilnveidošanai, tos drīkst izpaust tikai pats vērtējumu saņēmušais tiesnesis.

Vīgants pavēstīja: "Pats process un tajā jau izteiktie secinājumi tiesnesi virzīja uz atbilstošas attieksmes un rīcības ceļu, kādam tam patiesi vajadzētu būt. Un viņai šīs izpratnes kādā jautājumā varbūt nebija pietiekami."

Kolēģijas locekļiem lēmumu pieņem balsojumā, taču Vīgants nevarēja atklāt, vai tas bijis vienbalsīgs.  

Par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju. Viņiem jāapzinās savas rīcības ietekme uz tiesu varas autoritāti kopumā. 

Tiesas priekšsēdētājai ir tiesības pieprasīt tiesneša ārkārtas novērtēšanu, un Buliņa sola to darīt, ja sadarbība ar Zemitāni neuzlabosies: "Tiesneša amats jau neietver tikai  intelektuālo un profesionālo kvalitāti. Ir jārunā arī par tiesneša tādām personības iezīmēm. Tā iever arī komunikāciju ar sabiedrību. Ja mēs runājam par tādu globālu mērogu, tad tā varētu būt atbildība sabiedrības priekšā."

Ilgstošā darbnespēja nav negatīvi ietekmējusi tiesneses finansiālo stāvokli -

saskaņā ar Zemitānes sniegtajām amatpersonu deklarācijām, viņai valsts pērn izmaksājusi 8000 eiro lielu slimības  pabalstu.

Vairākus tūkstošus eiro liels pabalsts izmaksāts arī divos iepriekšējos gados.

Uz augšu
Back