Ziemassvētki Eiropā un Covid-19: ir neliela cerība, ka svētki nebūs jāpavada karantīnā

FOTO: Reuters / Scanpix

Vai Eiropa Ziemassvētku laikā būs slēgta? Tas ir jautājums, kas nodarbina daudzu Eiropas iedzīvotāju prātus, jo pandēmijas dēļ šogad var nākties iztikt bez tradicionālajiem svētkiem. Kā vēsta CNBC, par šo jautājumu domā arī Eiropas politiķi.

Investīciju bankas “JPMorgan” eksperti gan uzskata, ka uz Ziemassvētku laiku Covid-19 karantīnas režīms Eiropā varētu tikt mīkstināts.

Pašlaik Eiropas valstis saskaras ar otro koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 vilni. Tā rezultātā Vācija un Francija, kas ir divas lielākās eirozonas ekonomikas, ir izsludinājušas nacionāla mēroga karantīnu, savukārt citas valstis ir ievērojami pastiprinājušas dažādus ierobežojumus un drošības noteikumus, lai apkarotu slimības izplatību un nepieļautu veselības aprūpes nozares pārslodzi.

Arvien pieaugošie ierobežojumi pēdējo nedēļu laikā ir devuši jaunu triecienu pakalpojumu un citām nozarēm, jo pašlaik nav skaidrības, cik ilgi būs nepieciešami noteiktie ierobežojumi.

“Ņemot vērā lielo ekonomisko un sociālo aktivitāti, kas parasti Eiropā ir vērojama decembrī, tieši Ziemassvētku laikā, ir kritiski saprast, vai tajā laikā Eiropa joprojām būs slēgta. Mūsu redzējums ir tāds, ka uz šo laiku atsevišķi ierobežojumi tiks mīkstināti,” norāda “JPMorgan” ekonomists Deivids Makijs.

Pašlaik paredzams, ka Vācijas nacionālā līmeņa karantīna ilgs vismaz līdz novembra beigām, bet Francijā pašreizējie ierobežojumi ir spēkā vismaz līdz 1. decembrim. Savukārt Lielbritānijā karantīna noteikta līdz 2. decembrim. Tiesa gan, visās trijās valstīs pastāv iespēja, ka karantīnas periods tiks pagarināts, ja slimības izplatību neizdosies mazināt.

“Es pieļauju, ka karantīnas režīma mīkstināšana, kas varētu notikt decembra pirmajā pusē, dos spēcīgu pienesumu ekonomiskajai un sociālajai aktivitātei, jo decembris tradicionāli ir ļoti aktīvs un ekonomiski svarīgs mēnesis,”

4

teica Makijs.

“Nav zināms – būs vai nebūs noteikts vēl kāda liela līmeņa karantīnas režīms. Ir skaidrs, ka arī Jaunais gads varētu tikt sagaidīts daudz, daudz klusāk nekā citus gadus. Daudz kas ir atkarīgs arī no vakcīnas izstrādes tempa. Pašlaik Eiropai gan ir jādomā primāri par to, kā mazināt saslimšanas gadījumu skaitu, tomēr ir neliela cerība, ka svētki nebūs jāpavada karantīnā,” sacīja Makijs.

“JPMorgan” ziņo, ka pēdējie dati par cilvēku pārvietošanās apjomu liecina, ka gan Spānijā, gan Vācijā, gan Lielbritānijā ir vērojamas līdzīgas tendences, kādas bija pavasarī, pirmā viļņa laikā. Toreiz saslimšanas gadījumu skaitu, pateicoties noteiktajiem ierobežojumiem, izdevās samazināt līdz pietiekami zemam līmenim, lai varētu kaut daļēji atjaunot ekonomisko aktivitāti.

Turklāt “JPMorgan” eksperti kā piemēru min Īriju, Nīderlandi un Slovākiju, kur ierobežojumi saslimšanas gadījumu skaita mazināšanai tika noteikti krietni agrāk nekā citur Eiropā. Tur jau ir redzami “augļi” – pēdējās nedēļas laikā tur saslimšanas gadījumu skaits ir sācis būtiski samazināties.

“Tā ir pieredze, kas parāda, ka arī pārējā Eiropā tuvāko nedēļu laikā ir jābūt uzlabojumiem. Ļoti iespējams, ka līdz Ziemassvētkiem izdosies saslimšanas gadījumu skaitu samazināt tiktāl, lai Ziemassvētki nebūtu jāpavada karantīnā,”

4

teica Makijs.

Tikmēr britu raidorganizācija BBC nav tik optimistiska savās prognozēs. Tā, atsaucoties uz vairāku Eiropas valstu sniegto informāciju, ziņo, ka pašlaik ir pāragri spriest par to, vai Ziemassvētkiem var sākt gatavot kādus plānus, jo pašlaik koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits “pārliecinoši turpina pieaugt”.

Piemēram, Zviedrijā cilvēki brīdināti, ka viņi Ziemassvētkos varētu saskarties ar ceļošanas ierobežojumiem, savukārt Īrijas un Francijas varasiestādes brīdina, ka pašreizējā situācijā galvenais ir ievērot piesardzību, nevis domāt par svētkiem.

Tikmēr Portugāles valdība būtiski palielinājusi vietu skaitu, kurās noteikta komandantstunda – no pirmdienas 75% no valsts teritorijas spēkā būs vislielākie ierobežojumi.

Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderss Tegnels sacīja, ka tieši privātās ballītes ir vainojamas pie tā, ka jauno Covid-19 gadījumu skaits valstī strauji pieaug.

Tikmēr Francijas premjers Žans Kastekss brīdināja, ka ir pāragri spriest un plānot braucienus Ziemassvētku sezonai. Viņš piebilda, ka Francijā stingri ierobežojumi spēkā būs vismaz līdz mēneša beigām.

“Būtu ārkārtīgi bezatbildīgi tagad mīkstināt karantīnas režīmu. Tie ieguvumi, kas mums tagad ir, ir pārāk trausli,” sacīja Kastekss.

4

Pašreizējie noteikumi Francijā paredz, ka cilvēki drīkst atstāt savas mājas, lai dotos uz darbu, iegādātos pašas nepieciešamākās preces, kā arī meklētu medicīnisko palīdzību. Tāpat atļauts nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vienu stundu dienā.

Kastekss pieļāva, ka atsevišķi veikali varētu atvērties jau no 1. decembra, taču bāri un restorāni “noteikti būs slēgti”.

Itālijā lielā daļā valsts ir noteikts karantīnas režīms. Tomēr ar to nav gana, jo izskan aicinājumi paplašināt karantīnas pasākumus. Tā, piemēram, ceturtdien Itālijā tika ziņots par 640 jauniem nāves gadījumiem. Itālijas varasiestādes paziņojušas, ka cilvēkiem “ir jāgatavojas svinēt Ziemassvētkus savās mājās pašu tuvāko radinieku lokā. Iespējams, ka plašākā cilvēku lokā Ziemassvētkus varēs svinēt dažus mēnešus vēlāk, bet ne šogad”.

Uz augšu
Back