Iespējams, Latvijai nav bijis pilnvērtīga "plāna B", kā tikt galā ar Covid-19 otro vilni (5)

- Kā varētu vērtēt gaidāmo nodokļu reformu – cik tā veiksmīga vai neveiksmīga varētu būt?

- Ir jāņem vērā vairāki aspekti. Konceptuālais aspekts, piedāvātie risinājumi un tas, vai šis ir īstais laiks, kad to īstenot.

Konceptuāli, ja skatāmies to ideju, tad redzam, ka darba tirgū ir cilvēki, kas maksā nodokļus pilnā apmērā, un ir cilvēki, kas maksā nodokļus mazākos apmēros, jo viņi strādā nepilnas slodzes, iespējams, nesaņem pilnu atalgojumu. Tā ir zināma problēma, jo tas palielina nodokļu slogu pārējiem. Līdz ar to valsts izdevumu slogs kaut kam ir jāapmaksā, piemēram, jāgūst līdzekļi veselības nozares un pensiju sistēmas finansēšanai.

Sanāk tā, ka tie mazie nodokļu režīmi samazina nodokļu bāzi un citiem ir jākompensē, un par to arī Latvijas Banka pirms gada bija veikusi pētījumu. Ja skatās uz Latviju, tad šeit tiek ļoti maz iekasēts no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem.

Salīdzinot ar citām valstīm – mēs ar augstākām nodokļu likmēm iekasējam mazāk nekā citas valstis ar mazākām likmēm. Līdz ar to – kaut kāda problēma pastāv.

Tāpēc tas virziens, ka samazinām nodokļu slogu vispārējam nodokļu režīmam, ierobežojam mazos nodokļu režīmus un to lietojumu, – tas kopumā ir pareizs.

Par to mehānismu runājot, kā tas tiek darīts, – redzam, ka nodokļu režīmi joprojām saglabājas daudzi. Gan mikrouzņēmumiem, gan autoratlīdzības, gan patentmaksas saņēmējiem ir jāveic kādas sociālās iemaksas, un tas mehānisms ir smagnējs un sarežģīts. Arī no Finanšu ministrijas publicētajām infografikām nav līdz galam saprotams, kas un kuram būs jāmaksā. Manuprāt, tas ir birokrātiski smagnējs veids, kā mēs ejam.

Tā bija laba iespēja, kā mazo uzņēmumu nodokļus kaut kā reformēt, jo ir skaidrs, ka kaut kādam mazam biznesa nodoklim ir jābūt, bet tam jābūt vienkāršam, lai cilvēks pats tiktu galā bez grāmatvežiem.

Te bija iespēja reformēt un izveidot vienotāku un vienkāršāku nodokli.

Par laika periodu – man šķiet, ka nodokļu izmaiņas daudz vairāk ir skar tās nozares, kas cietušas Covid-19 dēļ. Līdz ar to palielināt nodokļus šīm nozarēm jau ar nākamo gadu, kad spēkā ir jauni ierobežojumi ekonomikai, nav pareizi. Tas bija jādara vai nu vēl pagājušajā gadā, vai ir šī reforma jāatliek vēl par kādu gadu, lai var vēl paspēt noslīpēt kādas detaļas.

Līdz ar to jā – virziens ir pareizs, taču risinājumi ir birokrātiski smagnēji un brīdis, kad gribam to darīt, šķiet arvien nepiemērotāks.

- Kāda varētu būt Covid-19 otrā viļņa ietekme uz ekonomiku, salīdzinot ar to, kāda ietekme bija pirmajam vilnim? Kurš vilnis varētu būt postošāks? Pašlaik arī amatpersonas saka, ka Latvija ir bijusi gatavāka otrajam vilnim nekā pirmajam, un tiekot darīts viss, lai ekonomika ciestu mazāk...

- Gatavāki mēs noteikti esam, bet pietiekami šaurā izpratnē – kas attiecas uz veselības sistēmu. Mums ir vairāk aizsarglīdzekļi – maskas un testi... Tas, kam mēs nebijām pārāk gatavi, – ka saslimušo skaits pieauga strauji. Mūsu taktika, tā saucamais plāns A bija testēt un tad saslimušos un viņu kontaktpersonas izolēt, lai pārrautu saslimšanas ķēdi. Tomēr straujā saslimšanu skaita pieauguma dēļ nācās izsludināt ārkārtas stāvokli.

Ir pagājusi vairāk nekā nedēļa, un mēs joprojām nezinām, kādi būs tie atbalsta mehānismi ekonomikai, un

tāda pilnvērtīga "plāna B", izskatās, ka nebija. Bija cerība, ka izturēsim ar "plānu A".

"Plāns B" - situācijai, kad vīruss izplatās strauji, - līdz galam nebija gatavs.

Tie piedāvājumi, kas pašlaik ir dzirdami, liecina par to, ka daudzas kļūdas ir labotas, salīdzinot ar pavasari. Tie paši dīkstāves pabalsti – tur ir šis tas novērsts, ir bijusi iespēja paskatīties, ko kaimiņi dara, un dažas idejas ir pārņemtas no citām valstīm. Piemēram, kaut kādā veidā iedot līdzekļus uzņēmumiem, lai var apmaksāt telpu īri.

Tomēr diskusijas par atbalstu turpinās, lai gan tam bija jābūt skaidram uzreiz.

Mana prognoze ir tā, ka otrais vilnis ekonomikai nebūs tik postošs, jo pavasarī bija ļoti daudz kā nezināma, un daudzas nozares faktiski apstājās.

Ja mēs skatāmies uz īstermiņa statistiku par dīkstāves pabalstiem, redzējām, ka gan tirdzniecība, gan rūpniecība, gan pakalpojumu nozares tika būtiski ietekmētas. Šobrīd lielākā koncentrēšanās ir uz pakalpojumu nozari, kur ir lielāks kontakts starp cilvēkiem. Ražošana gan pie mums, gan citur Eiropā un pasaulē turpina darboties, un strādā arī piegādes ķēdes. Ražošanas sektors izskatās labi.

Uzņēmumi ir pamainījuši savu darbību, piemēram, pārkoncentrējot savu darbību no pakalpojumiem uz precēm, savukārt tirgotājiem ir bijis pietiekami daudz laika paplašināt attālināto tirgošanu. Vasarā daudzi tirgotāji investēja līdzekļus, lai varētu turpināt darbu arī gadījumā, ja veikali tiek slēgti. Tomēr veikali gan nav tās pašas riskantākās vietas no vīrusa izplatības viedokļa. Jā, brīvdienās ierobežojumi tagad ir noteikti, taču man šķiet, ka šī preču daļa ekonomikā – gan ražošana, gan tirdzniecība turpina darboties, tāpēc tur tā ietekme nebūs tik liela.

Pakalpojumu nozarēs gan man ir bažas, ka tā ietekme būs smagāka. Līdzīgi kā pavasarī, daļa pakalpojumu ir apturēti, un es neņemtos prognozēt, kad tos pilnvērtīgi arī varēs sniegt. Pašlaik ārkārtas situācija mums ir spēkā līdz decembrim. Ja saslimstība samazināsies (un tā tas, visticamāk, notiks), un mēs redzam, ka citas valstis, kas laicīgāk ieviesa ierobežojumus – gan Slovākija, gan Īrija, gan Izraēla, Čehija, tur tās līknes ir aizgājušas uz leju.

Šeit tad arī ir jautājums – ja mēs decembrī vai janvārī atjaunojam kādu pakalpojumu sniegšanu,

vai nebūs tā, ka kaut kad februārī un martā mēs dabūsim vēl vienu tādu vilni?

Vīruss izskatās pietiekami sezonāls, un ziema tam patīk vairāk nekā vasara.

Tāpēc man ir bažas, ka izklaides, restorānu, skaistumkopšanas, tūrisma un viesnīcu nozarēm šis dīkstāves un ļoti zema apgrozījuma periods varētu būt ilgāks. Iespējams, ka viņiem šie atbalsta mehānismi, kas bija pavasarī, šobrīd ir nepietiekami.

Grūti pateikt, kāds ir tas patiesais stāvoklis, jo mums par pakalpojumu nozari, kur dominē mazais bizness, ir ļoti maz datu. Mums ir saskaitītas visas govis un zosis, līdz pēdējam lopiņam, taču par to, kas notiek pakalpojumu nozarē, piemēram, cik daudz mums ir frizieru, – tur tie dati ir daudz skopāki.

Un tur, visticamāk, daudziem arī neizdosies palīdzēt, jo ir daudz “ēnu”, ir daudz dažādu faktoru. Kopumā tagad, gada beigās, var redzēt, ka atšķiras tas, kurām nozarēm ir “daudzmaz ok”, bet kuras nozares ir vairāk cietušas, un šīm nozarēm dīkstāves periods šoreiz var būt garāks.

- Vai šajās vairāk cietušajās nozarēs, atgriežoties normālākos apstākļos, nav risks, ka šo nozaru spēlētāji būs palikuši mazāk?

- Kaut kādā mērā šāds risks pastāv. Daļa nozaru, piemēram, restorānu nozare, ir ar lielu apgrozījumu. Tur katru gadu ir daudzi uzņēmumi, kas likvidējas, un ir daudzi, kas nāk klāt. Tur droši vien tas process būs daudz sāpīgāks. Vai to kaut cik var kompensēt? Kaut kas tiek darīts, bet līdz galam neesmu pārliecināts, vai tas ir iespējams.

Tas, ko redzējām vasarā, kad šīs pakalpojums varēja darboties, tas darbojās. Kopumā pakalpojumu nozare, neskaitot aviācijas un tūrisma nozari, kas nav ar tik lielām ilgtermiņa investīcijām kā ražošana. Līdz ar to – tiklīdz tās varēs darboties, tās to arī darīs, un arī vasarā visi pakalpojumi ātri atsāka darboties.

Te ir vairāk sociāls jautājums, vai šajās nozarēs strādājošajiem ir pietiekami daudz ienākumu un vai tās var šo periodu pārciest. Bet tās, manuprāt, nav tās nozares, ka tur būs ilgtermiņa problēmas.

Ilgtermiņa zaudējumi var būt ražošanā, jo investīcijas ir bijušas zemā līmenī, un pastāv bažas, ka daļa investīciju nesniegs gaidīto līmeni.

Ir liela piesardzība, un, visticamāk, ziema arī paies, šo nozaru uzņēmumiem esot ļoti piesardzīgiem.

- Kādas varētu būt cerības uz pavasari? Pagājušajā nedēļā izskanēja ziņas par efektīvu vakcīnas kandidātu, un vai pastāv cerība, ka no pavasara varētu sākt nopietni kontrolēt slimības izplatību?

- Protams, šādas ziņas ir ļoti svarīgas, un uz tām arī finanšu tirgi ļoti ātri reaģēja. Kad parādījās ziņas par “Pfizer” vakcīnu un iespēju, ka tā tirgū varētu nonākt jau šā gada beigās, tā sākotnējā reakcija bija ļoti pozitīva.

Gan ASV, gan arī visā pasaulē izskanējušas prognozes, ka tāda masveida vakcinācija, šķiet, nesāksies ātrāk par nākamā gada vidu. Varbūt  tās pirmās vakcīnas būs šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, un arī Latvija kā daļa no Eiropas Savienības jau stāv rindā uz šīm vakcīnām.

Jāskatās arī tas, ka var būt sarežģījumi ar loģistiku, jo dažiem vakcīnu kandidātiem ir nepieciešama -80 grādu temperatūra, un tas ir skaidrs, ka šādas vakcīnas nebūs uzglabājamas ģimenes ārsta kabinetos vai aptiekās.

Mums laboratorijās ir pietiekami daudz saldēšanas iekārtu, taču jebkurā gadījumā te jārunā par loģistiku.

ASV, piemēram, par tādu liela mēroga vakcināciju nerunā vismaz līdz nākamā gada otrajam ceturksnim. Arī pie mums vakcīnas plašākā mērogā varētu būt pieejamas tikai vasarā, un

tas nozīmē, ka mums kaut kā jāiztiek līdz aprīlim, maijam, kad vīrusa izplatība varētu mazināties sezonāli.

Būs jāievēro drošības pasākumi, lai pasargātu medicīnas iestādes no pārslodzes, un lai vīrusa izplatība nepārsniedz kritisko robežu, kad mēs vairs netiekam ar to galā.

Tieši tāpēc es arī par tām pakalpojumu nozarēm šobrīd uztraucos, jo tagad ir novembra sākums, un mēs nevaram prognozēt, ka tās varēs atvērt jau tuvākajos mēnešos. Jā, to vīrusu, iespējams, izdosies ierobežot ātrāk, un tas ļaus kaut kādus pakalpojumus atjaunot, bet tas būs ar pastāvīgām bažām, ka, iespējams, kuru katru brīdi būs atkal jāslēdz ciet.

- Kā ar citiem ekonomikas rādītājiem? Pēdējo gadu laikā esam redzējuši, ka vidējā alga Latvijā ir turpinājusi kāpt. Kā būs turpmāk – vai vidējās algas kāpums būs tāds pats kā iepriekš, vai arī gaidāma sabremzēšanās?

- Drīzāk būs sabremzēšanās. Mēs šogad redzējām, gan ņemot vērā oficiālos datus, gan ņemot vērā bankas klientus - privātpersonas, ka ienākošie līdzekļi ir atguvuši gada sākuma līmeni. Tomēr tāda izaugsmes turpinājuma nav. Ir pieaudzis bezdarbs, un tas arī bremzēs to algu kāpumu. Arī daudziem uzņēmumiem tomēr pēc pavasara perioda, kad nokrita visa aktivitāte, ir pasliktinājusies finansiālā situācija. Tieši tāpēc šie uzņēmumi vairāk skatās uz savām izmaksām un vairāk mēģina kaut kur pieturēt tās izmaksas, lai uzlabotu finanšu situāciju.

Domāju, ka noteikti būs nozares, kur algas turpinās augt. Valsts sektorā tā būs medicīna un tās nozares, kur valsts budžetā ir iedalīta papildu summa. Droši vien arī privātajā sektorā, piemēram IT nozarē, kur speciālistu trūka un trūkst arī šobrīd, varētu būt algu kāpums. Atkarībā no tā, kāda būs sezona, arī būvniecība varētu būt viena no šīm nozarēm. Bet algu kāpums noteikti būs lēnāks.

- Kā Latvija šajā situācijā varētu izskatīties uz Eiropas fona?

- Ekonomikas īstermiņa rādītāji ir ļoti svārstīgi, un ir ļoti grūti uztvert, kas notiek ekonomikā tieši šī svārstīguma dēļ. Tomēr tie rādītāji, kas mums ir – gan IKP, gan rūpniecība, gan tirdzniecība -, liecina, ka mēs šo krīzi pārciešam daudz labāk nekā citur Eiropā, kur ir liela atkarība no tūrisma nozares.

Mums tā atkarība tāda nav, un ekonomikas kritums no pagājušā gada beigām līdz zemākajam punktam bija kādi septiņi vai astoņi procenti no IKP, bet eirozonā tie bija padsmit procenti.

Te daudz kas var mainīties, jo Covid-19 otrais vilnis Centrāleiropu un Austrumeiropu skar vairāk nekā Rietumeiropu un Ziemeļeiropu. Kopumā gan mums gan vīrusa izplatība ir bijusi mazāka, un arī mūsu ekonomikas struktūra mums ir bijusi vienkāršāka, un līdz ar to atsevišķas nozares ir bijušas noturīgākas pret satricinājumiem.

Tāpēc arī par tūrismu runājot – tie līdzekļi, ko mēs būtu iztērējuši braucieniem uz ārzemēm, paliek pie mums Latvijā. Tāpēc to ekonomisko kritumu mums izdodas amortizēt.