Valdība ārkārtas sēdē atbalstījusi Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes pēcbreksita vienošanos

Edgars Rinkēvičs FOTO: AFP/SCANPIX

Valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos. 

Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.

ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Pēc ĀM sniegtās informācijas, tirdzniecības un sadarbības līgums neparedz tādu pašu sadarbības līmeni, kāds tas bija, kad Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts, tomēr tas nodrošina bezprecedenta tirdzniecības attiecības preču un pakalpojumu tirgus piekļuves ziņā, kā arī būtiski labākus tirdzniecības nosacījumus abām pusēm - gan salīdzinājumā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan ar jebkuru citu līdz šim ES noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Līgums par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai paredz iespēju ES un Apvienotās Karalistes starpā apmainīties ar klasificētu informāciju. ES līgums attieksies uz ES institūcijām un struktūrām. Līgums paredz garantijas klasificētas informācijas nodošanai un aizsardzībai. Līgums paredz arī strīdu risināšanas un konsultāciju mehānismu.

Savukārt līgums par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem nosaka ietvaru ES un Apvienotās Karalistes sadarbībai kodolenerģijas lietošanas jomā miermīlīgiem mērķiem, pamatojoties uz savstarpēju labumu un reciprocitāti. Līgums aptver iekārtas, tehnoloģijas, kodolmateriālus un radioaktīvos materiālus, kā arī radioaktīvos atkritumus. Sadarbība aptver šādu iekārtu un materiālu tirdzniecību un pārnesi, informācijas un pieredzes apmaiņu kodoldrošības jomā, zinātniskās izpētes un attīstības iniciatīvas. Spēkā būs EURATOM līguma un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras drošības prasības.

Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021.gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.

Kā aģentūrai LETA iepriekš stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda, vai tās atbalsta vienošanos. Pēc tam attiecīgi ES Padome sāks rakstveida procedūru dokumenta saskaņošanai. Ja visas 27 dalībvalstis, tostarp Latvija piekritīs, ES vārdā šo līgumu parakstīs ES institūciju vadītāji.

Jau vēstīts, ka ES un Apvienotā Karaliste 24.decembra sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. Apvienotā Karaliste izstājās no ES šogad 31.janvārī, bet pārejas periods pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.

1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Apvienotās Karalistes parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad.

Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.

Uz augšu
Back