Lasītāja pieredze ⟩ Zaudēts laiks, nauda un nervi. Kāpēc ir svarīgi parakstīt īpašuma pieņemšanas-nodošanas aktu? (7)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Shutterstock

“Veiksmīgi pārdevām ģimenes dzīvokli – pirkuma līgums pie notāra bija parakstīts, nauda kontā ienākusi un darījums gandrīz noslēgts." Tomēr šeit pārdošanas process nebeidzas un sākas īstā jautrība. 

Darījums gandrīz noslēgts - te arī ir svarīgs šis atslēgvārds "gandrīz". "Pirkuma līgumā bija punkts, kurā paredzēts, ka 30 dienu laikā no pilnas pirkuma maksas saņemšanas ir jānodod dzīvoklis pircējam, sastādot pieņemšanas-nodošanas aktu,” – cik dārgi var izmaksāt šķietami sīkas formalitātes neievērošana, pārdodot īpašumu, atklāj mūsu lasītāja Gunta. Situāciju komentē zvērināts advokāts un Latvijas universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Lapsa.

“Pirkuma līgumā bija atrunāts, ka, parakstot pieņemšanas-nodošanas aktu (turpmāk tekstā PNA), puses apliecina, ka dzīvokļa stāvoklis, salīdzinot ar apskates dienu, nav pasliktinājies,” stāsta Gunta, piebilstot, ka līgumā bijis iekļauts arī punkts, ka visi apsaimniekošanas un komunālie izdevumi pāriet uz pircēju PNA parakstīšanas brīdī. Savukārt pircējam bija pienākums divu nedēļu laikā pēc akta parakstīšanas pārslēgt visus komunālo pakalpojumu līgumus uz sava vārda.

Lūk, lasītājas iesūtītais tālāko notikumu izklāsts:

“Noteiktajā dienā notika pārvākšanās – ar tādu niansi, ka vienlaicīgi mēs vācāmies ārā, bet jaunie īpašnieki – iekšā. Tajā dienā viss gāja kā pa celmiem – salūza lifts un uz/no astoto stāvu mantas vajadzēja nest pašiem, tādēļ dienas beigās visi bijām pārguruši. Pa visu burzmu nezin kur bija noklīdusi arī iepriekš izprintētā dzīvokļa PNA veidlapa, tādēļ jaunajiem īpašniekiem vieglu roku atstājām abus dzīvokļa atslēgu komplektus un draudzīgi vienojāmies, ka skaitītāju rādījumus norakstīsim un aktu parakstīsim kādu citu dienu, jo tā jau tāda sīka formalitāte. Ha!

Pēc pāris dienām pircējs “pamodās” un sāka piekasīties dažādām niansēm – nenokrāsoti laukumi aiz skapjiem, ieplīsusi flīze vannas istabā, pelējums guļamistabas stūrī.

Nav vērts pieminēt, ka šie trūkumi neradās pāris dienu laikā – tie tur jau bija, kad pircējs pirmo reizi ieradās apskatīt dzīvokli, bet viņaprāt tas bija iemesls līguma laušanai. Kungs kategoriski atteicās parakstīt PNA aktu – saukšot būvekspertu un taisīšot vērtējumu, lai mēs apmaksājam kosmētisko remontu.

Tas nekas, ka jau pirkuma līgumā bija iekļauts punkts par to, ka pircējs ir redzējis dzīvokļa faktisko stāvokli un viņam pret to nav nekādu iebildumu. Neviens taču ar varu nespieda pēc paviršas kārotā īpašuma aplūkošanas mesties parakstīt līgumu – nebija liegts nākt kaut 10 reizes, pieaicināt ekspertus, kaulēt nost cenu u.tml. Vienvārdsakot, kungs bija nedaudz pārsteidzies, bet negribēja to atzīt vai arī vienkārši vēlējās izspiest naudu remontam.

Nostādīju viņu fakta priekšā, ka ar mani šāda šantāža neies cauri, un sāku risināt situāciju no savas puses. Pirmkārt, izdeklarēju visus ģimenes locekļus no pārdotā dzīvokļa un piedeklarēju mūsu ģimenes jaunajā īpašumā. Otrkārt, nekavējoties devos uz namu pārvaldi, “Rīgas ūdeni” un “Latvenergo”, kur, uzrādot pirkuma līgumu, nokārtoju saistības – samaksāju visas rēķinu summas, kas bija aktuālas uz konkrēto dienu, un izbeidzu līgumattiecības. Par šo faktu es telefoniski un rakstiski informēju jauno īpašnieku, jo nu tīri cilvēcīgi negribēju cilvēku atstāt bez elektrības un ūdens.

Foto: Shutterstock

Tiktāl viss gāja kā pa sviestu, bet pie “Latvijas gāzes” es "aplauzos". Pirkuma līgums, lauztais līgums ar namu pārvaldi un mans stāsts par konfliktu ar jauno īpašnieku nelīdzēja – “Latvijas gāzes” darbiniece apgalvoja, ka, pamatojoties uz manis uzrādītajiem dokumentiem, viņi nevarot lauzt līgumu. Uz jautājumu, kādēļ šādas problēmas neradās ar elektrību un ūdeni, sekoja atbilde, ka viņiem (“Latvijas gāzei”) neesot tāda prakse.

Izrādījās, ka noslēgt gāzes padevi var tikai tad, ja ierodas meistars un nolasa skaitītāja rādījumu, – kas konkrētajā gadījumā nebija fiziski iespējams. Dzīvoklī jau bija ievācies jaunais īpašnieks, kura interesēs nebija laist iekšā gāzes meistaru.

Tā nu vēl pāris mēnešus es turpināju būt situācijas ķīlniece un faktiski man bija jāmaksā par jaunā īpašnieka notērēto gāzi.

Uz manu rakstveidā iesniegto jautājumu, kāds ir iespējamais situācijas risinājums, no “Latvijas gāzes” e-pastā saņēmu šādu atbildi:

“Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" informē – lai izbeigtu “Dabasgāzes piegādes līgumu” (Līgums) par doto adresi, tajā ir jāpārtrauc gāzes padeve, kas ir maksas pakalpojums. Vienoties par meistara vizīti var, zvanot uz tālruni 155 darba dienās no 8:00 līdz 18:00. Ja nevarat garantēt iekļūšanu adresē, Līgums tiks izbeigts, kad to noslēgs jaunais īpašnieks. "Norēķinu kārtība par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem" sadaļā Vispārīgie noteikumi 13. punkts paredz: "Ja Mājsaimniecības lietotājs pēc dzīvojamo telpu atbrīvošanas nav panācis vienošanos ar Sistēmas operatoru par dabasgāzes piegādes līguma izbeigšanu, viņš ir atbildīgs par izlietotās dabasgāzes samaksu līdz jauna dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai ar citu dabasgāzes lietotāju.””

Pēc pāris mēnešiem pār jauno pircēju laikam nāca apgaismība, ka nav īsti jēgas turpināt šo spēlīti, jo neesmu noskaņota apmaksāt viņa iecerēto remontu. Lielākais, ko viņš varēja panākt, ka es nemaksāšu par viņa izlietoto gāzi tik ilgi, kamēr tas nonāks līdz tiesai un gāzi atslēgs piespiedu kārtā. Tad nu atvainojās, ka sastrēbis karstu, nākamajā dienā parakstījām nelaimīgo PNA aktu, un līdz ar to arī pasaciņa bija galā.

Morāle. Neesiet lētticīgi! Lai kāds arī būtu pārgurums vai papīra trūkums, bez pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas neatdodiet atslēgas un neejiet ārā no dzīvokļa – uzskricelējiet to kaut vai uz tualetes papīra ar ogli.”

Šajā situācijā viss atrisinājās veiksmīgi un pusēm tomēr izdevās vienoties, bet kādas varētu būt sekas, ja izlīgums nenotiktu? Skaidro zvērināts advokāts un Latvijas universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Lapsa.

“Konkrētajā gadījumā pārdevējs pats pieļāva kļūdu, uzreiz neparakstot PNA īpašuma atbrīvošanas-nodošanas dienā, kaut šādu kārtību paredzēja noslēgtais līgums.

Ja PNA būtu parakstīts, tad droši varētu teikt, ka risks par dzīvokli pāriet uz pircēju.

Kad notiek dzīvokļa apskate pirms pārdošanas, tad visas nianses (dzīvokļa stāvokli) nepamana, bet ievācoties dzīvoklī pircējs sāk pievērst uzmanību visādiem sīkumiem.

Parasti PNA iekļauj pušu rekvizītus, dzīvokļa stāvokli, dažādu mēriekārtu (skaitītāju) rādījumus. Ja dzīvoklī ir kādi trūkumi, tad to labāk ir nofiksēt pie apskates, nepieciešamības gadījumā to atrunājot arī līgumā.

Jāatceras, ka atbilstoši Civillikuma 1593.pantam atsavinātājam jānes atbildība pret ieguvēju par to, ka lietai nav nekādu apslēptu trūkumu un ka tai ir visas tās labās īpašības, kādas apgalvotas vai pieņemamas. Un šāds pienākums atkrīt, ja ar līgumu vai nu ieguvējs tieši atteicies no tiesības prasīt atbildību, vai arī atsavinātājs tieši atteicies no šā pienākuma (Civillikuma 1603.pants); tomēr, ja atsavinātājs rīkojies ļaunā nolūkā, tad viņam tomēr jāatlīdzina ieguvējam (pircējam) nodarītie zaudējumi. Līdz ar to, ja pārdevējs būtu izmantojis kvalificēta jurista, piemēram, zvērināta advokāta, palīdzību, šādus līguma punktus varētu iekļaut pirkuma līgumā.

Pati par sevi PNA neparakstīšana nebūtu pamats pirkuma līguma atcelšanai, bet tas neizslēdz strīdus par zaudējumu atlīdzināšanu.

Ja pircējs atsakās parakstīt PNA, tad pārdevējam to jāmēģina nofiksēt ar liecinieku vai zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību.”

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu