Latvijas Banka: Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors

Tiek veikts maksājums ar viedtālruni. Ilustratīvs foto. FOTO: Shutterstock

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Vilks norādīja, ka arī jauni risinājumi, kuri parādīsies, var tikt testēti Latvijas Bankas ziblaboratorijās.

"Bankām svarīgākais ir, ka viss notiek ātri un uzticami. Tāpat mēs ar šiem risinājumiem izejam starptautiskajā jomā. Es no savas pieredzes varu teikt, ka Baltijas un Ziemeļeiropas bankas progresā ir aizgājušas ļoti tālu.

Par to var raudāt vai smieties, bet vēl pērn, esot citu banku klientam, es no Londonas un Luksemburgas saņēmu čeku grāmatiņas.

Kādēļ mūsdienās kaut kas tāds būtu vajadzīgs? Es tās turu kā suvenīrus. Mēs esam jau inovāciju līmenī un tā ir kļuvusi par normu," teica Vilks.

Jautāts, kāpēc banku pievienošanās šai sistēmai norit salīdzinoši lēni, Vilks norādīja, ka, acīmredzot, sagatavošanās prasa vairāk laika, nekā tika lēsts. "Es tomēr uzskatu, ka lielākajā daļā banku informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas ir modernas un tehniski viss ir risināms, tādēļ šī iemesla dēļ diezin vai visam vajadzētu ievilkties. Tas ir visai īsa laika jautājums, lai iekšā būtu viss banku sektors," sacīja Vilks.

Viņš minēja, ka

Latvijas Bankas zibmaksājumu infrastruktūrā dienā tiek veikti vidēji 60 000-70 000 zibmaksājumu 15-16 miljonu eiro apmērā.

Kopš ieviešanas kopā veikti vairāk nekā 20 miljoni zibmaksājumu par četriem miljardiem eiro.

Tāpat Vilks prognozēja, ka šajā gadā zibmaksājumos pieaugums būs mērāms reizēs.

Latvijas Bankas padomes loceklis pauda, ka liels pieaugums gaidāms zibsaišu izmantošanā, ko nodrošinās privātpersonas. "Latvijā un Igaunijā pieslēgto zibsaišu skaits pārsniedzis 300 000. Vēl aprīlī to skaits bija zem 100 000, līdz ar to pieaugums ir dinamisks. No Latvijas Bankā reģistrētajām zibsaitēm 68% ir Latvijā, bet 32% - Igaunijā. Novembrī zibsaites izmantotas vairāk nekā 800 000 pārskaitījumu, vēl aprīlī - mazāk nekā 200 000," viņš informēja.

Vilks pastāstīja, ka šobrīd notiek diskusijas arī par to, ka zibmaksājumos tiktu iesaistīta Valsts kase.

"Tas ir tikai laika jautājums," viņš sacīja, piebilstot, ka tādējādi ar zibmaksājumiem varēs samaksāt arī nodokļus.

Pēc Vilka teiktā, pašlaik zibsaites paredz pārskaitījumu, ja ir zināms otras personas tālruņa numurs, kā arī e-pasts var būt kā risinājums, bet šādā gadījumā ir jābūt pārliecībai, ka sistēmai ir mazs ievainojamības risks. "Manuprāt, tomēr nekas neaizstās mobilā tālruņa izmantošanu, jo tas ir pieejamāks. Mēs redzam arī to, kas notiek Āfrikā, lielā daļā Indijas un daudzās Āzijas valstīs. Tur lēciens no situācijas, kad cilvēkiem vispār nebija bankas konta un bija grūti kaut kur saņemt naudu, uz risinājumu ar mobilo telefonu izmantošanu norēķinos notika ļoti ātri. Tas pašlaik ir vispieprasītākais ceļš," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka šogad paredzēts nodrošināt arī zibprasījumus, bet pieprasījums pēc tiem būs atkarīgs no pakalpojumu sniedzējiem. 

"Manuprāt, tas ļoti varētu atvieglot jebkura pakalpojumu sniedzēja, tirgotāja vai iestādes pieeju maksājumu plūsmai, jo tas ir ļoti ātrs, izprotams un efektīvs rīks. Tas ietaupa laiku un paātrina naudas apriti. Līdz ar to tā izmantošanu vajadzētu maksimāli veicināt. Tikko būs pirmie pozitīvie gadījumi, tas, manuprāt, aizies lavīnas veidā. Es šaubos, vai kāds gribēs atrasties ārpus šīs sistēmas. Domāju, ka tam būs pieprasījums arī citās Eiropas valstīs. Zibprasījums būs nodrošināts starpbanku līmenī, nevis vienas bankas ietvaros, kā tas ir pašlaik. Tas tiek veidots saskaņā ar vienotu Eiropas standartu, kas ļaus zibprasījumus izmantot vēl plašāk, tas ir, ne tikai starp bankām Latvijā un Baltijā, bet visā vienotajā eiro maksājumu telpā," klāstīja Vilks.

Viņš atzina, ka zibprasījumi pilnībā varētu aizstāt rēķinus.

"Ar vienu klikšķi tur var ieekonomēt ļoti daudz laika. Turklāt ekonomikai un uzņēmējiem ļoti svarīgi ir, ka šis risinājums ļoti paātrina naudas apriti. Tieši e-komercijā tas ir ļoti spēcīgs risinājums. Protams, tas ir skaidrošanas darbs un ir jāiegūst uzticība, bet, ja pirmie divi elementi - zibmaksājumi un zibsaites - labi strādā, tad sabiedrībai ir tikai jāizskaidro, kas ir nākamais solis. Es domāju, ka gada otrajā pusē tam visam būtu jāstrādā, un man nav nekādu šaubu, ka tas izdosies," sacīja Vilks.

Uz augšu
Back