Kā nodrošināt biznesa veiktspēju attālinātā darba apstākļos? Latvijas uzņēmumu vadītāju pieredze

FOTO: Shutterstock

Pandēmijas ietekmē daudziem uzņēmumiem bija jāpāriet uz attālināta darba modeli, meklējot risinājumus, kā šādos apstākļos vislabāk nodrošināt efektīvu biznesa veiktspēju. Pāreja uz tālstrādi kļuva par nopietnu izaicinājumu, bet, liekot lietā tehnoloģijas, daudziem pašmāju uzņēmumiem ir izdevies veiksmīgi pielāgoties jaunajai realitātei.

"Kad iestājās mājsēdes laiks, daudzi vadītāji domāja par to, kā līdz šim ierastos darba procesus nodrošināt kaut cik pieejamus un darboties spējīgus situācijā, kad cilvēki sasniedzami tikai attālināti. Straujākais uzplaukums šajā brīdī bija visām platformām, kas ļauj komunicēt," stāsta "Datakom" valdes loceklis Jānis Čupriks.

Attālinātajā darba vidē ir gaidāmas pārmaiņas

"Vēl straujāka izaugsme bija platformām, kas nodrošināja ne tikai komunikāciju, bet arī kopdarbu pie dokumentiem, failiem vai citiem rīkiem. Microsoft Teams beidzot "savilka" kopā Office produkta saimes priekšrocības un ļāva visiem iemācīties koplietot un lietot pēc būtības dažādus šā ražotāja rīkus."

Attālinātajā darba vidē ir gaidāmas nākamās pārmaiņas, uzskata Čupriks. "Līdz šim rīki vairumā gadījumu bija tikai aizvietotāji klātienes komunikācijai, bet ir jātiecas uz nākamo līmeni, lai, pateicoties tehnoloģiskajiem risinājumiem, mēs kļūtu produktīvāki un efektīvāki nekā jebkad agrāk."

Uzņēmumu vadītājiem būs jārod atbildes uz būtiskiem jautājumiem: vai attālināti strādāt ir tikpat droši vai pat drošāk nekā birojā? Vai mana komanda var izdarīt vairāk nekā iepriekš? Vai visi esošie digitālie instrumenti man tiešām ir vajadzīgi, un cik no tiem ir izmantojami attālināti?

Pirms nākamā izaugsmes viļņa būs jāpadomā arī par to, vai kārtējais instruments "sadarbosies" ar visam jau ieviestajām sistēmām un kā viens digitalizēts process ietekmē darbinieka vai komandas kopējo produktivitāti. Jau šodien daudzi ražotāji uzlūko darba vidi kā instrumentu kopumu, kas var paaugstināt biznesa veiktspēju ilgstoša attālinātā darba apstākļos.

Pateicoties tehnoloģijām, darba ikdiena būtiski nav mainījusies

Vaicāts, kādas jaunas tehnoloģijas, rīki un risinājumi pandēmijas apstākļos ir ieviesti un tiek izmantoti efektīvākai komandas darba organizēšanai, "LMT" sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis stāsta, ka ārkārtas situācijas laikā lielākā daļa darbu tiek organizēta pilnībā attālināti – digitālajā vidē.

Digitālos rīkus aktīvi izmantojām gan saziņai ar klientiem un darbiniekiem, gan partneriem un medijiem. Visiem darbiniekiem ir nodrošināta attālināta pieeja ne tikai darba e-pastiem, bet arī visām darbam nepieciešamajām sistēmām.

"Dažādas attālinātās sapulces, apmācības, vebināri, konferences, pasākumi bija un joprojām ir mūsu uzņēmuma ikdienas sastāvdaļa." Ņemot vērā, ka LMT ir uzņēmums, kam tehnoloģijas un digitālie rīki nav sveši, nav bijis jāveic arī būtiskas papildu investīcijas, jo uzņēmuma rīcībā jau bija materiāltehniskā bāze, kas tad arī krīzes apstākļos tiek izmantota konkrēto funkciju nodrošināšanai.

Jalinskis norāda, ka ikdienas darba organizēšanai uzņēmumā pamatā tiek izmantots Microsoft Teams risinājums, kas atzīts par atbilstošu nepieciešamajiem drošības un privātuma standartiem.

Esot elastīgiem un pielāgojoties partneriem, esam izmantojuši arī Webex un Hangouts, vienmēr gan pārliecinoties, vai izvēlētais rīks un situācija atbilst LMT tehnoloģiju drošības un privātuma prasībām.

"Publiskiem pasākumiem mēdzam izmantot arī Zoom, ko iecienījuši ļoti daudzi lietotāji Latvijā. Līdz ar to Zoom vide ir pazīstama, un tas vienkāršo darba procesu ar vairākiem partneriem vai dalībniekiem."

Pandēmijas pozitīvais blakusefekts - strauja digitālo prasmju attīstība 

Piedaloties Latvijas un globālajos virtuālajos hakatonos "HackForce", "GlobalHack", "CrisisLab" un citos, kuros tehnoloģiju un citu nozaru entuziasti meklēja risinājumus krīzes ierobežošanai, "LMT" komanda apguvusi veselu plejādi rīku – ne tikai Zoom, bet arī Guaana, Slack, Typeform, Trello un daudzus citus. 

Vadītājs teic, ka jebkura krīze ir laba dzīves skola, jo jaunos, neierastos apstākļos cilvēki, izkāpjot no komforta zonas, iegūst arī jaunas zināšanas un pieredzi.  Jalinska ieskatā, "LMT" pieredze pierāda, ka Covid-19 pandēmijas blakusefekts ir strauja digitālo prasmju attīstība visā sabiedrībā. "Tas ļāva ļoti daudziem saprast, ka tas, kas šķiet grūts, sarežģīts vai "nepaceļams", īstenībā ir izdarāms, ja ir skaidra nepieciešamība, nedaudz uzņēmības un gatavības apgūt ko jaunu, un tā ir visvērtīgākā krīzes mācība."

Darbiniekiem piedāvā plašu e-apmācību klāstu

"Rimi Latvia" personāla vadītāja Gundega Kirilka stāsta, ka tehnoloģijas, lai ikdienā izmantotu digitālās priekšrocības, bija uzņēmuma ikdiena jau pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. "Protams, līdz ar attālinātu darbu šīs tehnoloģijas kļuva aktuālākas visiem darbiniekiem.

"Rimi" komanda ikdienā saziņai izmanto e-pastu un Microsoft rīkus, piemēram, Teams čatu un video zvana iespējas, tostarp atbilstošu IT nodrošinājumu gan birojā, gan darbam no mājām, gan arī katrā veikalā.

Tāpat darbiniekiem ir pieejama e-mācību platforma iLearn ar vairāk nekā 20 e-apmācībām un testiem. "Pavasara un vasaras laikā izveidojām un ieviesām divas pašapkalpošanās platformas: Learn at Rimi – visiem darbiniekiem un iLead – veikalu vadītājiem," – tā Gundega Kirilka, piebilstot, ka komanda apguvusi arī programmu Rise, ar kuras palīdzību tiek nodrošinātas attālinātas mācības ikvienam ērtā laikā un veidā, tostarp arī viedtālruņos.

Izmantojam arī pieredzes apmaiņas platformu SkillShare, kas palīdz attālināti savest kopā uzņēmuma pieredzējušos darbiniekus un trenerus ar darbiniekiem, kuri vēlas mācīties un attīstīt savas profesionālās prasmes.

Savukārt, rūpējoties par darbinieku emocionālo labsajūtu, kopš pērnā gada pavasara ir ieviests darbinieku atbalsta tālrunis, uz kuru visiem darbiniekiem ir iespēja zvanīt, kad nepieciešams psiholoģisks atbalsts, skaidro Kirilka. "Esam arī gandarīti, ka ar šo iniciatīvu varam palīdzēt ne vien saviem darbiniekiem, bet arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri nodrošina atbalsta tālruņa sarunas "Sonido" zvanu centrā.”

Raksts tapis sadarbībā ar "Datakom"

Uz augšu
Back