Koronavīrusa pandēmijas laikā mēs esam ne vien tikuši daudz ierobežoti, bet arī daudz jauna uzzinājuši. Piemēram, ka risku inficēties var samazināt, valkājot masku, izvairoties no vietām, kur cilvēki drūzmējas ciešā pūlī, ierobežojot tiešu kontaktu ar citiem cilvējiem un bieži mazgājot rokas.
Autobraucējiem piedevām tika ieteikts iegādāties un mašīnā turēt izsmidzināmu vai izpūšamu dezinfekcijas līdzekli, ar ko apstrādāt visbiežāk aiztiktās virsmas. Tika uzsvērts, ka dezinfekcija ir sevišķi svarīga tādos auto, kam ir vairāki lietotāji īsā laika posmā, piemēram, koplietošanas servisu automobiļos.
Tagad jau mēs lielākoties zinām visus ieteikumus un vairumā gadījumu arī cenšamies tos ievērot. Tai pašā laikā ir arī tādi jautājumi, kas koronavīrusa apkarotājam var rasties, taču, visticamāk, paliktu bez atbildes. Piemēram, vai mašīnā ir drošāk, ja logs ir atvērts, vai aizvērts.
Brauna universitāte veica pētījumu, lai rastu atbildi uz šo jautājumu. Izmantojot sarežģītas šķidrumu dinamikas simulācijas, Varghese Matai, Ašimanšu Dass, Džefrijs Beilijs un Kenets Breurers izpētīja, kā aerosoli, ko mēs ieelpojam (tie bieži vien mēdz iesprukt pat gar pareizi nēsātām maskām), pārvietojas automašīnas salonā, un kā šīs aerosolu plūsmas mainās ar logiem dažādās pozīcijās.
Pētījumi, par kuru lietderību kāds nenoliedzami šaubīsies, tomēr parādīja interesantas tendences. Proti, zinātnieki secināja, ka labāk būs, ja logi būs nolaisti. Protams, ja tas iespējams.
Savā pētījumā zinātnieku četrotne savos aprēķinu modeļos izmantoja automobili, kas pēc formas un gabarītiem pietuvināts Toyota Prius. Tāpēc ticams, ka atklājumus var attiecināt arī uz citiem līdzīgas formas uz izmēra automobiļiem, taču ne mazākas klases mašīnām, lielākiem miniveniem, autobusiem, kravas mašīnām un cita tipa transportlīdzekļiem
Automašīnas modelī braucēji sēdēja pa diagonāli viens no otra, kas ir visai ierasts personu izkārtojums taksometros. Lai samazinātu aerosolu uzkrāšanos mašīnas salonā, ieteicams atvērt logus katram braucējam pretējā pusē, jo modelēšana parādīja, ka gaisa spiediena atšķirības dažādās virsbūves zonās tieši ietekmē arī gaisa cirkulācijas ātrumu salonā. Proti, ja pasažieris sēž labajā pusē, tad pa atvērtu kreisās puses aizmugurējo logu gaiss ieplūst salonā, ātri apskrien pasažieri un pa priekšējo logu izplūst apkārtējā vidē. Ja logi pa diagonāli atvērti pretējā virzienā, gaisa apmaiņa ir lēnāka.
Protams, salonu visātrāk var izvēdināt, atverot braucoša auto visus četrus logus, taču Brauna universitātes pētnieki pierādīja, ka stratēģiska divu logu atvēršana ir gandrīz tikpat efektīva kā trīs logu atvēršana. Tāpat viņi noskaidroja, ka labumu dod pat logu pavēršana līdz pusei. No spraudziņām logos gan nekādas jēgas nav, jo tās neveido pietiekamas gaisa plūsmas.
