Kāpēc investīcijas ilgtspējā nav tikai modes kliedziens?

FOTO: Reuters / Scanpix

Pēdējo gadu laikā diskusijas par cilvēka ietekmi uz planētas nākotni kļūst arvien plašākas un konkrētākas nākotnes mērķu kontekstā. Šo sarunu aisberga daļa ir augsta ranga politiķu, slavenību un influenceru manifesti, kamēr bažas par mūsu planētas nākotni jau tiek apspriestas pie plašākas sabiedrības pusdienu galdiem - kā to liecina “Eurobarometer” veiktā pētījuma rezultāti.

Kā norāda "Swedbank" Lielo un institucionālo klientu daļas vadītājs Arturs Stimbāns, kaut arī Latvijas respondentu attieksme joprojām ir mērenāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, tomēr progress ir vērojams.

Arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji atbild, ka klimata izmaiņas viņi asociē ar nopietnu problēmu, un arvien vairāk iedzīvotāju sper savus pirmos individuālos soļus šīs problēmas risināšanai.

Mēs varam būt tikai gandarīti, ka dzīvojam sabiedrībā, kas ir gatava pārmaiņām un ambicioziem mērķiem visas ES līmenī. ES klimata pārmaiņu politika ir vērsta uz to, lai rādītu pasaules līmeņa piemēru un nemitīgi uzrunātu tās valstis, kas vēl šaubās par nākotnes izaicinājumu nopietnību.

Katrā ziņā būtu nepareizi uzskatīt, ka ES iniciatīva, kas zināma kā “Zaļais kurss” (angl. Green Deal), saistās tikai ar ierobežojumiem, apgrūtinājumiem un politisko spiedienu nākotnē. ES uzņemtais virziens, gluži kā nesenā Demokrātu uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, nav tikai īstermiņa svārstība - patiesībā mēs stāvam jaunas “zaļās” ēras priekšā. Nākotnes ieguvumi nav atbilde tikai uz zinātnieku hipotēzēm par iespējamām pārtikas krīzēm, dramatiski piesārņoto gaisu vai pieaugošo kataklizmu skaitu.

Tie pārliecinoši saistāmi ar pozitīvu ietekmi uz pasaules ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, bezdarba samazināšanos un jauno tehnoloģiju attīstības ātrumu.

Iedziļinoties ir skaidrs, ka cilvēces nākotnes ieguvumi ir šodienas pūļu vērti, bet rezultāts nebūs gada vai divu jautājums, jo katram evolūcijas solim ir nepieciešams laiks.

Domājot par katra personīgo ieguldījumu, mūsu rīcībā nav tikai instrumenti, kā atkritumu šķirošana vai pāriešana uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu; arī mūsu investīcijas var strādāt ilgtspējīgākas pasaules labā, turklāt ejot roku rokā ar personīgā labuma gūšanu jeb iespēju nopelnīt.

ESG investīcijas nozīmē ieguldījumus tādos uzņēmumos, kas piegādā sabiedrībai ne tikai uzņēmuma ražotās preces un sniegtos pakalpojumus, bet arī veicina savu un sabiedrības ilgtspējīgu attīstību.

Citiem vārdiem – tā ir tālredzīga risku vadība, kur uzņēmums pārvalda savu darbību ar nolūku mazināt negatīvo ietekmi vai risku iespējamību trīs jomās, ESG: vides (angl. Environmental), sociālā (angl. Social) un pārvaldības (angl. Governance) jomā. Šo uzņēmumu stratēģijas pamātā ir ne tikai vispārīgi nozīmīgas lietas, kā pelnītspēja, efektivitāte un attīstība.

Tā ietver arī ārējos faktorus, kas var ietekmēt uzņēmuma biznesu un sabiedrību, kas ir cieši saistīta ar uzņēmumu. Klasisks vides riska piemērs ir dabas piesārņojums, ko rada uzņēmuma darbība. Uzņēmuma interesēs ir vai nu novērst piesārņojuma iespējamību (teiksim, rūpnīcas notekūdeņu ieplūšanu vietējā upē), vai laikus mazināt tā apjomu (teiksim, CO2 emisiju gadījumā).

Pirmais var rezultēties ar soda naudām, tiesu darbiem un sabojātu reputāciju, otrais ar izmaksu palielināšanos, pieaugot nodoklim par izmešiem. Abu galarezultāts ir uzņēmuma finanšu situācijas pasliktināšanās. ESG riski ir virkne jutīgu faktoru, kuru negatīva ietekme var izrādīties “melnā gulbja” fenomens finanšu tirgos.

Pretēji cilvēku tieksmei nepienācīgi novērtēt nākotnes riskus, piešķirot negatīvam notikumam nākotnē mazāku iespējamību, šie uzņēmumi izvērtē scenārijus daudzu gadu perspektīvā un izvēlas rīkoties jau šodien, lai pārvaldītu šos riskus.

No investora perspektīvas šī var būt neatņemama daļa no ilgtermiņa stratēģijas, kas nozīmē ieguldījumu risku diversifikāciju, tajā pašā laikā ieguldot augošā un ilgtspējīgā segmentā.

ES ir uzstādījusī līdz šim neredzēti ambiciozu mērķi līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu ekonomiku, paredzot to, ka tās ekonomikai ir jāsasniedz siltumnīcefekta gāzu neto emisiju nulles līmenis. “Zaļā kursa” pamatā ir pasākumu kopums ar nolūku veicināt efektīvu resursu izmantošanu un pāreju uz tīru, no fosilās enerģijas radītā piesārņojuma brīvu ekonomiku, atjaunojot bioloģisko daudzveidību un samazinot piesārņojumu līmeni.

Tajā izklāstīti nepieciešamie ieguldījumi un pieejamie finansēšanas instrumenti, kā arī izskaidrots, kā nodrošināt ilgtspējīgu un iekļaujošu pāreju. ES “Zaļā kursa” programma ir visaptveroša un vērienīga. Notikumiem bagātajā 2020. gadā COVID-19 pandēmijas ietekmē tika palielināts sākotnējā finansējuma apjoms. Tomēr, kaut arī būtiski starpposma mērķi tika sasniegti, ne visas iniciatīvas ir tikušas īstenotas.

Lielākie izaicinājumi ir tikai priekšā, jo mūs gaida būtiskas izmaiņas visās galvenajās enerģētikas un oglekļa dioksīda izmešu politikās. Investoriem būtu jāpievērš uzmanība tik svarīgam aspektam kā piešķirtais budžets viena triljona eiro apmērā, kas tiks pakāpeniski apgūts tuvāko 10 gadu laikā.

Nedrīkst nenovērtēt arī ietekmi, kas izriet no plānotajām nodokļu politikas izmaiņām (piem., oglekļa dioksīda nodoklis, plastmasas nodoklis un citi). Minēto stimulu pakete, visticamāk, ietekmēs daudzas nozares. Spriežot pēc esošās redakcijas, mēs jau tagad varam teikt, ka var sagaidīt ievērojamus pavērsienus, piemēram, dzelzceļa, elektromobiļu ražošanas, lauksaimniecības, atkritumu savākšanas un pārstrādes, kā arī ūdeņraža un biodegvielas ražošanas nozarēs.

Globālā aina nebūtu pilnīga, ja mēs nepieminētu arī Demokrātiskās partijas uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, radikāli mainot ASV politikas prioritātes un iezīmējot ESG tēmu kā vienu no šīs politikas svarīgākajiem jautājumiem. Kļūst skaidrs, ka ASV valdība aktīvi iesaistīsies ilgtermiņa ilgtspējas mērķu virzīšanā, tādējādi viennozīmīgi nostiprinot ESG ieguldījumu perspektīvas.

Viens no jaunā ASV prezidenta Džo Baidena piedāvātā plāna “Build Back Better" stūrakmeņiem ir infrastruktūras finansēšanas pakete divu triljonu ASV dolāru apjomā ar nolūku veicināt zaļās stratēģijas īstenošanu. Tas izraisīs lielas un tālejošas pārmaiņas dažādās jomās, principiāli atšķiroties no iepriekšējās administrācijas īstenotās politikas. Jaunās administrācijas mērķi ir daudz plašāki par vienkāršu atgriešanos Parīzes klimata nolīgumā. Tie arī ir plašāki par mērķi transformēt ASV elektroenerģijas ražošanu no “zaļajiem” avotiem līdz 2035. gadam un plašāki par mērķi ASV ekonomikai kļūt par klimatneitrālu līdz 2050. gadam.

Mēs varam sagaidīt, ka jau drīzā nākotnē tiks apstiprināta virkne regulējošo aktu ar nolūku pakāpeniski likt institucionālajiem investoriem un viņu klientiem pievērst uzmanību ESG faktoru izvērtēšanai, īstenojot savas ieguldījumu stratēģijas.

Piemērs ir “Sustainable Finance Disclosure Regulation” (SFDR), saskaņā ar kuru plašs aktīvu pārvaldnieku loks būs spiests rēķināties ar ilgtspējas aspektiem savās ieguldījumu un investīciju lēmumu pieņemšanas politikās. Nākamajā solī klientiem piedāvāto ESG investīciju produktu aprakstā būs jāatklāj informācija par to atbilstību ES Taksonomijas kritērijiem. Nevar nepieminēt arī Eiropas Centrālās bankas vadītājas Kristīnes Lagardas pastāvīgo retoriku par zaļās politikas nozīmīgumu. Tieši tāpēc būtu it īpaši svarīgi sekot līdzi ECB nākotnes stratēģijas pārskatīšanas procesam, kā rezultātā varētu tikt apstiprināta un īstenota “Zaļās kvantitatīvās mīkstināšanas” (angl. Green QE) programma.

Tikmēr uzņēmumu pusē jau notiek būtiskas pārmaiņas. Piemēram, lielākais Eiropas autoražotājs “Volkswagen” 2020. decembrī paziņoja, ka tā valdes locekļu prēmiju apmērs būs atkarīgs no ESG mērķu sasniegšanas.

2021. gada janvārī pasaules vadošais mobilo ierīču ražotājs “Apple” uzsvēra, ka valdes locekļu prēmiju apmērs būs saistīts ar viņu rīcību atbilstoši kompānijas definētajiem ESG principiem.

Savukārt “Swedbank” pieņēma lēmumu vairs nefinansēt ne tikai ogļu ieguves, bet nu jau arī netradicionālā fosilā kurināmā — slānekļa naftas/gāzes, arktiskās naftas/gāzes un naftas smilšu — ieguves projektus.

Būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī investīciju nozare. 2020. gada laikā, salīdzinot ar gadu iepriekš, biržās tirgoto ESG fondu (ESG ETF) aktīvu apjoms pieauga par 223%, sasniedzot 189 miljardus dolāru. Investoru entuziasmu var saprast, uzņēmumiem, kas ievēro ESG principus, radot labākus rezultātus.

Piemēram, “S&P 500 ESG” indeksā ietilpstošo uzņēmumu akciju cenas pagājušajā gadā pieauga par 17,6%, salīdzinot ar 16,3% “S&P 500” indeksa gadījumā. Starpība pagaidām nav liela, bet tā ir ļoti simboliska. Vēl nesen ESG uzņēmumus uzskatīja par “pareizām”, bet finansiāli neizdevīgām investīcijām.

Rezumējot jāpiebilst - augošā ESG fondu un akciju popularitāte nebūt nenozīmē, ka investoram nav vairs jāizvērtē fundamentālie kompāniju darbības radītāji, paļaujoties tikai uz “modes kliedzienu”. Finanšu tirgos ir zināms teiciens “Trend is your friend”, tomēr jaunu biznesa ideju modes kliedziens nav vienīgais pamats ieguldījumu stratēģijas veidošanai. Izvēloties ieguldījumu instrumentus, būtu joprojām jāpievērš uzmanība finanšu radītājiem, uzņēmuma atrašanās reģiona attīstības perspektīvām un virknei citu fundamentālo faktoru, papildus vēl pārliecinoties par uzņēmuma vai fonda darbību faktiskai atbilstībai ESG principiem. Tikai tādā veidā varēs nodrošināt savu nākotnes fizisko, psiholoģisko un finanšu labklājību.

Uz augšu
Back