“Latvijas Dzelzceļš” pārsūdzējis tiesā Konkurences padomes piespriesto gandrīz 6 miljonu sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu. Uzņēmuma vadība pārmetumus uzskata par nepamatotiem. Tā norāda, ka iespaidīgo naudu samaksās visi nodokļu maksātāji.
Konkurences padomes vēsturē ir gadījumi par soda samazināšanu pat uz pusi, taču šoreiz šāds piedāvājums nav izskanējis. Konkurences uzraugi apgalvo: ja sodu piemērotu Eiropas Komisija, tas varētu būt vēl lielāks.
“Latvijas dzelzceļa” koncerns vienlaikus ir valsts infrastruktūras uzturētājs un spēlētājs komerciālo pārvadājumu tirgū. Kravas pa dzelzceļu ved tikai četri uzņēmumi. Visvairāk, līdz pat 80% no kopējā tirgus, nodrošina “Latvijas dzelzceļa” meitas kompānija “LDz Cargo” .
“LDz Cargo” vienīgais drīkst pārvadāt kravas nelielā posmā no Krievijas un Baltkrievijas robežas līdz dzelzceļa mezgliem Daugavpilī un Rēzeknē. Nešķērsojot šo teritoriju, pārvadātāji tālāk uz citām vietām Latvijā netiek. Ja klienti vēlas nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, tad neizbēgams sadarbības partneris pierobežā ir “LDz Cargo”, kas brīvi var noteikt pārvadājuma maksu.
Tāpēc uzņēmums spēj ietekmēt visu pārvadātāju biznesu.
Pirms trim gadiem sūdzību par iespējamu “Ldz Cargo” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu gan Konkurences padomē, gan Eiropas komisijā iesniedza privātais pārvadātājs “Baltijas ekspresis”.
Konkurences padome pēc divu gadu izmeklēšanas atzinusi, ka “LDz dzelzceļa” meitas uzņēmums ir apgrūtinājis konkurentu darbību Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Tāpat visā Latvijas teritorijā nepamatoti noteikusi maksu par privātpersonām piederošu kravas vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem. Par šiem diviem pārkāpumiem piespriests gandrīz 6 miljonu sods.
“Latvijas Dzelzceļš” Konkurences padomes atklātajiem pārkāpumiem nepiekrīt un šo naudas sodu uzskata par pārāk bargu. Patlaban ikvienam privātajam pārvadātājam esot neierobežotas tiesības nodrošināt starptautiskos kravu pārvadājumus.
“Latvijas dzelzceļš” šobrīd piedzīvo krīzi, jo Krievija stratēģiski izvēlējusies attīstīt pati savas ostas
un kravu apjoms pērn kritās par pusi. Uzņēmums jau atlaidis 2500 darbinieku, un strādājošo skaita samazināšana plānota arī šogad. Valsts nāca palīgā “Latvijas Dzelzceļam”, un pērn no valsts budžeta turpmākās darbības nodrošināšanai piešķīra 76 miljonus.
Uzņēmuma vadītājs Māris Kleinbergs, kurš “LDz Cargo” dominējošā stāvokļa lietu saņēmis mantojumā, pērn decembrī veica pārrunas ar Konkurences padomi par iespējamu soda mīkstināšanu, taču tās nebija sekmīgas.
Pirms pieciem gadiem par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu tā dēvētajā velkoņu lietā Konkurences padome ar pusotru miljonu sodīja Rīgas brīvotas pārvaldi. Pārkāpums bija konstatēts atkārtoti, tomēr Konkurences padome ar brīvostu vienojās, ka sodu samazina uz pusi.
Privātais pārvadātājs, kas vērsās pret valsts uzņēmumu Konkurences padomē, strādā Ventspilī. Patiesais labuma guvējs uzņēmumā “Baltijas ekspresis” ir Aivara Lemberga sīvākais pretinieks Rūdolfs Meroni. Uzņēmumu vada Māris Bremze, kurš gan vadījis “LDz Cargo” , pret ko tagad sūdzas, gan teju desmit gadus bijis finanšu direktors “Latvijas dzelzceļā”. Nekā personīga neoficiāli zināms, ka, pārtraucot darba attiecības ar “LDz Cargo” 2016.gadā, viņš saņēma 100 000 eiro un automātisku liegumu divus gadus darboties tajā pašā sfērā, taču pusgadu vēlāk tomēr sāka strādāt Meroni kontrolētajā uzņēmumā.
Bremzem kļūstot par “Baltijas ekspreša” vadītāju, uzņēmums cēla pretenzijas pret “Latvijas Dzelzceļu” , lai gan Konkurences padome atzīst – pārkāpumu periods esot konstatējams krietni agrāk, sākot no 2007.gada.
Dzelzceļa nozares regulators to skaidro ar firmu akcionāru attiecībām ar iepriekšējo “Latvijas Dzelzceļa“ un Satiksmes ministrijas politisko vadību.
Konkurences padomes lēmums nav stājies spēkā, jo “Latvijas Dzelzceļš” to ir apstrīdējis tiesā.