Patriotisms vārdos un darbos: vai pandēmija tiešām veicina atbalstu vietējiem ražotājiem?

Pirmais "Maxima Express" veikals "Maxima Grupe" veikalu tÄ«klā Baltijā. FOTO: Edijs Pālens / LETA

Pasaule šobrīd piedzīvo vienu no smagākajām globālajām krīzēm pēdējās desmitgades laikā, kas kļuvusi par spēcīgu stresa testu pasaules ekonomikai un daudzām nozarēm. Lai pārvarētu jaunākos izaicinājumus un pielāgotos vēl nebijušām izmaiņām tirgū, mazumtirgotāji sākuši meklēt inovatīvus risinājumus drošas iepirkšanās vides veicināšanai. 

Daļa no mūsu mazumtirdzniecības tīklu sadarbības partneriem, t.sk. mazie pašmāju uzņēmumi, ir nokļuvuši daudz neapskaužamākā situācijā un viņu dzīvotspēja lielā mērā atkarīga no ārējā atbalsta. Vai Covid-19 veicinājis sabiedrības empātiju pret vietējiem ražotājiem un ko katrs no mums var darīt, lai sniegtu atbalstu? Atbildi uz to meklē "Maxima Latvija" kategoriju vadības un iepirkumu vadītājs Edvīns Lakstīgala.

“Ražots Latvijā” – svarīgs kritērijs produktu iegādes brīdī

Neskatoties uz veikalos ieviestajiem drošības pasākumiem, kas ietekmējuši mūsu iepirkšanās pieredzi, vēlme izplānot savas maltītes un rūpīgi izvērtēt, kurus produktus iegādāties, pandēmijas ēnā nav izgaisusi un ir veicinājusi Latvijas sabiedrības uzticību un atbalstu vietējo ražotāju produkcijai.

"Kā liecina jaunākā nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” ietvaros veiktā pētījuma dati, 64% iedzīvotāju, izvēloties pārtikas produktus, ir svarīgi, lai tie būtu ražoti Latvijā, – vietējie produkti sabiedrības vērtējumā ir kvalitatīvāki un garšo labāk. Turklāt 65% respondentu tādā veidā vēlas ekonomiski atbalstīt vietējos ražotājus," skaidro Lakstīgala.

Cena kā galvenā motivācija patriotiskākai izvēlei

Valsts ekonomikas lejupslīdes rezultātā daļai iedzīvotāju nu nākas iztikt ar krietni mazākiem naudas līdzekļiem. Tas ietekmējis arī viņu iepirkšanās paradumus – 44% tuvākā gada laikā plāno tērēt mazāk ikdienas precēm, t.sk. vietējai produkcijai.

Taujāti, kas motivētu vēl vairāk dot priekšroku Latvijā ražotai pārtikai, vairākums jeb 72% atzinuši, ka jāsamazina produktu cenas, savukārt 46% atbildējuši, ka jāveicina Latvijas ražojumu pieejamība veikalos.

Arī vietējās produkcijas izcelšana veikalu plauktos motivētu to iegādāties – pārliecināti nepilni 40%. Apzinoties to, esam iniciējuši un panākuši PVN samazinājumu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Nākotnes mērķis – PVN samazinājums arī piena produktiem, svaigajai gaļai u.c. svaigo produktu grupām. Tas būtu liels pienesums patriotiskākas izvēles stiprināšanai un solis pretī gan iedzīvotāju, gan ražotāju vajadzībām, jo tieši svaigo produktu kategorijā pārdoto vietējo ražojumu īpatsvars Latvijai raksturīgajās preču grupās veido ap 70%. Vietējās olas, krējums un kulinārijas izstrādājumi veido gandrīz visu pārdoto daudzumu, bet, piemēram, vietējās maizes un svaigās gaļas produkcijas īpatsvars pārdotajā̄ apjomā ir vairāk nekā 80%.

Vietējie produkti iepirkumu grozos – vieta izaugsmei

"Neskatoties uz iedzīvotāju izpratni par atbalsta nepieciešamību vietējiem ražotājiem, reālā rīcība diemžēl atpaliek. Vērtējot Covid-19 izplatīšanās ietekmi uz vietējās produkcijas iegādes biežumu, 12% aptaujāto atzina, ka pandēmijas ietekmē sākuši biežāk pirkt Latvijas produkciju, savukārt teju 43% aptaujāto atzina, ka viņu rīcība atpaliek no vēlamā. Tas liek secināt, ka šai tendencei vēl jānostiprinās pircēju ikdienas uzvedības modelī un arī mazumtirgotāji ir tie, kas ar sev pieejamajiem rīkiem var motivēt, informēt un iesaistīt sabiedrību Latvijas ražotāju atbalsta iniciatīvās," norāda Lakstīgala.

Produktu patriotisms neatspoguļojas tikai rūpēs par latviskās garšas un tradīciju saglabāšanu – šajā sarežģītajā laikā tas ir veids, kā sniegt atbalstu līdzcilvēkiem un palīdzēt Latvijas ekonomikai sākt atkopties.

Teju puse Latvijas iedzīvotāju (45%) uzskata, ka vietējo ražotāju atbalsts ir visu iesaistīto pušu – valsts, sabiedrības un tirgotāju – atbildība. Turklāt, jo vairāk savos iepirkumu grozos liksim Latvijas produktus, jo lielāka ir mūsu pārliecība par to, ka aiz krīzes mākoņiem drīz vien parādīsies pirmie stabilitātes un izaugsmes stari.

Uz augšu
Back