Biroja darba nākotne krustcelēs: Vai turpmāk strādāsim tikai attālināti?

FOTO: Pexels

Attālinātais darbs ir pagaidu risinājums tādai kompānijai kā “Goldman Sachs”. Šī uzņēmuma darbinieki pēc pandēmijas beigām atgriezīsies savās darba vietās. Tikmēr daudzu citu uzņēmumu vadītāji ir pretējās domās – biroja darba nākotne nonākusi krustcelēs, vēsta “Deutsche Welle”.

2019. gadā grafiskā dizainere no Vācijas Kellija Sutamto pācēlās uz Ķīnu, lai varētu dzīvot kopā ar vīru, kurš šajā valstī darbu bija ieguvis iepriekš. Lai varētu saglabāt savu darba vietu Vācijā, sieviete ieguva īpašu atļauju no darba devēja strādāt attālināti.

Divus gadus vēlāk Sutamto ir atpakaļ Vācijā. Tiesa gan, viņa joprojām strādā no mājām. Tieši tāpat kā visi citi viņas darba vietā strādājošie.

“Es strādāju no mājām arī pirms pandēmijas, līdz ar to mana situācija nav īsti mainījusies. Tomēr liela daļa biroja darbinieku ir nonākuši situācijā, kad darba vieta ir divu soļu attālumā no gultas, kur pavadīta nakts,” saka Sutamto.

Kad jaunā koronavīrusa pandēmija sāka pārņemt pasauli savā kontrolē, 2020. gada pavasarī daudzi domāja, ka attālinātais darbs ir pagaidu mērs, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju. Tomēr tieši vienu gadu vēlāk vīruss joprojām ir nozīmīgs riska faktors, kas liek gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem uzdot jautājumu – vai tiešām darbs no mājām ir tik īslaicīga parādība kā sākotnēji domāts?

Globālā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 800 personāldaļas vadītāju, tika noskaidrots, ka gandrīz 90% organizāciju ir parūpējušās par to, lai viņu darbinieki strādātu attālināti un uz darbu nedotos, lai mazinātu risku saslimt ar Covid-19. Šodien situācija ir līdzīga.

“Jauna normālā situācija”. Vai tiešām?

Sutamto norāda, ka viņai ļoti patīk ietaupīt laiku, kas nav jāpavada ceļā, kā arī tas, ka garās tikšanās klātienē aizstāj tiešsaistes konferences un saziņa ar citiem elektroniskiem rīkiem. Tomēr ir arī savi trūkumi. Sarežģītiem projektiem attālinātās sapulces ir daudz izaicinošākas un grūtākas nekā, piemēram, domu apmaiņa klātienē un ideju “uzlikšana uz papīra”. Tāpat būtisks faktors ir sociālā interakcija ar citiem cilvēkiem. Digitālie komandas gara uzturēšanas pasākumi nereti ir visai neveikli, norāda Sutamto.

Iespējams, ka šie trūkumi varētu būt galvenais faktors, kādēļ “Goldman Sachs” vadītājs Deivids Solomons uzskata, ka pēc pandēmijas strādājošajiem būtu jāatgriežas birojos.

“Tas nav “jaunais normālais”. Tā ir sava veida nobīde no normālās situācijas, kas būs jālabo, tiklīdz pandēmija beigsies,” norādīja Solomons.

6

Viņa komentāri kontrastē ar tādu uzņēmumu kā “Microsoft”, “Twitter” un “Facebook” vadītāju teikto, ka “attālinātais darbs var kļūt par pastāvīgu opciju visiem darbiniekiem”.

Līdz ar to – kāda tad ir biroja darba nākotne? Koronavīrusa pandēmija īpaši nav mainījusi biroja darba trajektoriju, uzskata “Crossfuze” direktore Keiltīna Franka. Viņas vadītā kompānija palīdz biznesa klientiem uzlabot savu darbību, izmantojot digitalizāciju savā labā.

“Es domāju, ka pandēmija cilvēkiem ir likusi reāli paskatīties uz dažādām lietām un piespiedusi pieņemt lēmumus ātrāk, pielāgoties tehnoloģijām un saprast, kāda ir labākā taktika, kā organizēt efektīvu attālināto darbu,” norāda Franka. Viņa gan norāda, attālinātā darba prasmes var pat palīdzēt, atgriežoties darbā birojā.

Vai tu man uzticies?

Darbs no mājām var labi nostrādāt gadījumā, ja uzņēmuma komanda ir vesela, tāpat arī ir savstarpējs atbalsts. Ja tas tā nav, pastāv risks, ka attālinātais darbs cilvēkam liks justies vientuļi un izjust lielāku stresu.

“Būtu nepareizi ticēt: ja cilvēki strādā attālināti, viņiem vajag pievērst mazāku uzmanību. Ļoti iespējams, ka tieši tagad, vairāk nekā agrāk, ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību viņu garīgās veselības stāvoklim un rūpēties par darbiniekiem,” norāda Gētes universitātes profesors Gido Frībels.

Viņš skaidro, ka birojā, ja rodas kāda problēma, ļoti viegli var doties pie kolēģa vai tiešā vadītāja un risināt šīs problēmas. Bet, ja kaut kas notiek, strādājot attālināti, tad šis process var būt arī sarežģīts.

“Tehnoloģijas, kā palīdzēt strādājošajiem, risinot kādas problēmas, kā arī to, kā viņiem strādāt efektīvāk, nav radušās šodien. Pie tā jau ir strādāts gadiem ilgi, taču tagad tas ir daudz aktuālāk,” skaidro Frībels.

“Kas ir nepieciešams? Lai vai kur darbinieks atrastos – vai tas būtu darbs no mājām, vai no biroja, vai varbūt no kādas pludmales – tas, kā cilvēki sasniedz savus darba rezultātus, ir faktiski viens un tas pats. Vietai nav nozīmes,” saka profesors.

6

Tiesa gan, daudzi darba devēji noraida ideju par to, ka viņu vadībā cilvēki varētu strādāt no mājām. Iemesls? Uzticēšanās.

“Vadītāji, kuri dod savam darbaspēkam iespēju strādāt no mājām, nereti to dara divu iemeslu dēļ. Viņi tic, ka tas neietekmēs darba produktivitāti, vai arī otrais variants – viņi to dara tikai tāpēc, ka nav citas izejas. Pētījumi norāda, ka attālinātais darbs produktivitāti nemazina, bet tieši otrādi – bieži vien strādājošie no mājām izdara pat vairāk. Bet daudzi vadītāji to vienkārši nesaprot,” norāda Frībels.

Profesors norāda, ka pētījumos pierādīts, ka attālinātais darbs var nest ekonomisku pienesumu. Piemēram, var mazināties izdevumi par nekustamā īpašuma īri. Tāpat darbiniekiem ir labākas iespējas palikt veseliem. Vācijā veikts pētījums liecina – tajos reģionos, kur lielāka strādājošo daļa varēja strādāt attālināti, saslimstība ar Covid-19 bija ievērojami zemāka nekā reģionos, kur darbs tika organizēts klātienē.

Jautājumi par darba kultūru

Piemēram, tādos uzņēmumos kā “Goldman Sachs”, kur strādājošajiem regulāri nākas strādāt garas darba stundas un jāstrādā ar ļoti saspringtiem termiņiem, nereti ir nepieciešama aktīva koordinācija.

“Tiklīdz tu strādā no mājām, rodas dažādas neparedzētas situācijas. Var pazust interneta savienojums. Arī bērni var raudāt. Es gan domāju, ka īsākā un garākā termiņā no attālinātā darba var iegūt vairāk nekā zaudēt. Tomēr tādās vietās, kur ir ļoti saspringti grafiki, skaidrs, ka jebkādi traucēkļi rada zināmus šķēršļus,” pauž Frībels.

Franka norāda, ka attiecībā uz biroju darbiniekiem nav tādas lietas, ko nevarētu izdarīt attālināti.

“Birojs – tā nav slimnīca. Tas nav restorāns. Tā nav vieta, kur notiek fiziska interakcija. Birojos lielākoties viss notiek digitāli,” sacīja Franka.

6

Nākotne ir fleksibla

Sutamto pauž, ka atgriezties pie ikdienas “no deviņiem līdz pieciem” viņa, visticamāk, nevarēs. Pašreizējā rutīna jau ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

“Es nevaru iedomāties, kā tas būtu, ja man būtu jāmeklē cilvēks, kurš pa dienu izvestu suni, un man pašai būtu jāvelta aptuveni divas stundas dienā, lai sagatavotos darbam, kā arī dotos uz to,” sacīja Sutamto. Viņa pauž, ka ideālais scenārijs ir fleksibilitāte – respektīvi, ka darbinieki paši var izvēlēties, kuras dienas nedēļā viņi vēlas doties uz biroju un strādāt kopā ar kolēģiem.

Kārtība darbavietā

“Cilvēki ir heterogēni. Dažiem cilvēkiem patīk strādāt no mājām. Citiem tas nepatīk. Tomēr jāatzīst, ka gandrīz neviens nevēlas visu atlikušo dzīvi strādāt tikai un vienīgi no mājām,” pauž profesors Frībels.

Ir svarīgi atcerēties, ka darba vieta ir sociāla sfēra, kurā notiek cilvēka socializēšanās, kas ir viena no dzīves nepieciešamībām. Tieši šī socializēšanās var kļūt par galveno faktoru, ko cilvēki varētu apmierināt, kad viņi dodas uz darbu klātienē. Tieši tāpēc darbs no mājām neaizstās pilnvērtīgu biroja atmosfēru.

“Jau šodien redzam, ka darba apjoms, kas tiks paveikts birojos, samazināsies, bet apjoms, kas paveikts no mājām, – palielināsies,” saka profesors.

6

Tomēr kompānijas, kas, gluži kā “Goldman Sachs”, pieturēsies pie stingra klātienes darba modeļa, var saskarties ar atsevišķām sekām.

“Es domāju, ka piesaistīt kādus talantīgus darbiniekus būs ļoti grūti, ja viņiem netiks sniegta iespēja laiku pa laikam strādāt no mājām. Arī ģeogrāfiski skatoties – tas talantīgu darbinieku atrašanu nozīmīgi ierobežo, ja ir jāmeklē darbinieki tikai no konkrēta reģiona,” uzskata Franka. Eksperte uzskata, ka biznesa līderiem būs jāvērtē, cik ļoti viņi novērtē to, kā darbinieki strādā klātienē.

“Prasmes, kas iegūtas pandēmijas laikā, nekur nepazudīs. Darba plūsmas un tehnoloģijas, ko ieviesām Covid laikā, noteikti paliks. Tomēr uzņēmumiem ir jāatbalsta savi darbinieki neatkarīgi no tā, kur viņi izvēlas strādāt. Attieksmei ir jābūt līdzīgai gan pret tiem, kas strādā birojā, gan pret tiem, kas strādā mājās,” noslēdz Franka.

Uz augšu
Back