Pavļuts: Valdībai jāskandina "trauksmes zvani" par nenovēršamu trešā viļņa tuvošanos (56)

Ministrs pašreizējo epidemioloģisko situāciju raksturoja kā stabilu, piebilstot, ka saslimstības līmenis joprojām ir augsts.

"Ir parādījušies būtiski šķēršļi - ne tikai saslimstības līmenis nekrīt, bet mūsu speciālisti ir nākuši uz valdību ar brīdinošu ziņu - līdzīgi kā citās valstīs, mums ir pierādījumi, ka šie jaunie Lielbritānijas paveidi ir sasnieguši Latviju un tie šeit izplatās," sacīja Pavļuts. Līdz ar to patlaban, kad šo jauno paveidu prevalence uz kopējā paveidu fona ir vairāk nekā 5%, ir pienācis tas brīdis, kad valdībai ir jāskandina "trauksmes zvani", pauda politiķis.

Viņš tostarp uzsvēra, ka patlaban būtiskākās ziņas ir, ka valdībai kopā ir jāizstrādā rīcības plāns, ņemot vērā šo jauno situāciju. "Ja mēs ļausim šiem vīrusiem ieskrieties un pārņemt, tad šis jaunais paveids mums būs nopietns drauds," uzskata ministrs.

Tāpat viņš skaidroja, ka patlaban Igaunijā jaunā paveida izplatības dēļ ir vērojams straujš saslimstības pieaugums, kā rezultātā saslimstības rādītājs kaimiņvalstī patlaban ir divreiz augstāks nekā Latvijā. Ministrs šo saskata kā nopietnu brīdinājumu Latvijai, kas pamato nepieciešamību strādāt kopā, lai radītu drošības pasākumus.

Ņemot vērā šo lēmumu nozīmīgumu, ir nepieciešams kārtīgi izvērtēt gaidāmos lēmumus, kuru pamatā jābūt dialogam gan ministru, ministru, gan arī sociālo partneru līmenī.

Jau ziņots, ka Operatīvajai vadības grupai līdz nākamai nedēļai būs jāizstrādā vismaz divi rīcības varianti Covid-19 krīzē - pastiprināt vai mīkstināt ierobežojumus, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Veselības ministrs valdības sēdē pauda nostāju, ka lipīgāka Covid-19 paveida izplatīšanās liek domāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai. "Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli," teica Pavļuts.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs sēdē sacīja, ka, lai adresētu prognozēto trešo Covid-19 izplatības vilni Latvijā, būtu jāpastiprina nosacījums iespēju robežās strādāt attālināti.

VM ieteikto Covid-19 drošības pasākumu vidū varētu būt arī pārvietošanās ierobežojumi

Lai gan Veselības ministrija (VM) atsevišķi nesniegs nekādus konkrētus ierobežojumus, ieteikto virzienu vidū būs arī pārvietošanās ierobežojumu ieviešana, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš skaidroja, ka gaidāmie ierobežojumi varētu būt saistīti ar attālinātā darba nodrošināšanu, pakalpojumu pieejamību, pārvietošanās ierobežošanu, kontroles un komunikācijas pasākumiem, kā arī finansiālā atbalsta pasākumiem. Tāpat tiks domāts par to, "kas notiks ar izglītības iestādēm", sacīja ministrs.

Vaicāts par ierobežojumiem, ministrs izteicās, ka "es esmu veselības, nevis ierobežojumu ministrs", piebilstot, ka VM var tikai ieteikt, bet pie specifiskiem risinājumiem būs jāstrādā valdībai un ministrijām kopā.

Runājot par pārvietošanās ierobežojumiem, kas, piemēram, citās valstīs paredz aizliegumu konkrētās situācijās pārvietoties starp pašvaldībām, Pavļuts sacīja, ka tā ir viena no ierobežojumu grupām, kas tiek izmantota visā pasaulē, tomēr tā arī prasa lielus resursus un tostarp arī atbalstu iedzīvotājiem, kā arī kontroles mehānismus.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs uzskata, ka Covid-19 izplatību varētu ierobežot, ja sabiedrībā, jo īpaši mājsaimniecībās un darba vietās, cilvēki apzinīgi ievērotu esošās epidemioloģiskās drošības prasības. Turklāt viņš neuzstāj uz jaunu ierobežojumu noteikšanu kādā no jomām.

Perevoščikovs atgādināja, ka slimība izplatās cilvēkiem vienam ar otru tuvu kontaktējoties. No 12 gadījumiem, kur pagājušajā nedēļā konstatēta saslimšana ar jauno Lielbritānijas paveida Covid-19, septiņos gadījumos tas noticis mājsaimniecībās un divos gadījumos darba vietās, vienā gadījumā pirmsskolas izglītības iestādē un vēl divos gadījumos nav noskaidrots, kur notikusi inficēšanās, sacīja Perevoščikovs.

Viņa ieskatā, patlaban attālināti vajadzētu strādāt pilnīgi visiem darbiniekiem, kuru darba specifika to atļauj, savukārt, tajos uzņēmumos, kur ir jāstrādā klātienē, ir jāizslēdz visas iespējas cilvēkiem pulcēties koplietošanas telpās. Perevoščikovs iesaka darba devējiem rūpīgi izanalizēt vai tiek ievērotas visas esošās epidemioloģiskās drošības prasības un regulāri tās stingri kontrolēt.

Kariņš: Ierobežojumu pārkārtošanu mērīsim septiņas reizes un izvēlēsimies pareizāko ceļu

Ierobežojumu pārkārtošanu mērīsim septiņas reizes un izvēlēsimies pareizāko ceļu, otrdien pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes preses konferencē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Rezumējot kopsēdē secināto, premjers informēja, ka saslimstība ar Covid-19 joprojām ir augsta, slimnīcās ir krīzes situācija, turklāt patlaban visos Latvijas reģionos ir izplatījies jaunais, daudz bīstamākais Covid-19 paveids.

"Tas viss valdības darbu padara sarežģītāku. Mēs vēlamies novērst Covid-19 "trešā viļņa" celšanos, bet vienlaikus vēlamies ātrāk atgriezties normālā dzīvē, kur viens no svarīgākajiem elementiem ir vakcinācija pret Covid-19. Bet kamēr notiek vakcinācija, mums ir kopīgiem spēkiem jāpārkārto ierobežojumi," atzina Kariņš.

Viņš informēja, ka ministriju pārstāvju un ekspertu veidojošajai Operatīvās vadības grupai tika uzdots līdz nākamai nedēļai izstrādāt divus rīcības variantus, kā pārkārtot ierobežojumus.

"Tagad notiks septiņu reižu mērīšana. Cerams, ka Operatīvā vadības grupa piedāvās variantus, lai valdība varētu izveidot pareizāko ceļu," sacīja Ministru prezidents.

Kariņš piebilda, ka eksperti līdz šim nav varējuši vienoties par pareizāko rīcības modeli, tāpēc Operatīvās vadības grupai tika uzdots izstrādāt vairākus variantus. Viņš stāstīja, ka citu valstu pieredze liecina, ka, atceļot ierobežojumus, sākas Covid-19 "trešais vilnis", kas rada graujošas sekas.

"Mūsu valstī apstākļi ir atšķirīgi. Tomēr ar turpmāko rīcību mums ir jāapvieno ne tikai valdība, bet arī lielākā daļa sabiedrības," uzsvēra Kariņš.

Vērtējot Covid-19 izplatības scenārijus, VM aicina gatavoties apsteidzošu ierobežojumu ieviešanai

Vērtējot Covid-19 izplatības scenārijus, tostarp prognozētā trešā viļņa kontekstā, būtu jāgatavojas apsteidzošiem epidemioloģiskās drošības un ierobežojošiem pasākumiem,  informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Šī brīža epidemioloģiskā situācija un citu valstu pieredze, kur strauji izplatās jaunais vīrusa paveids, kas ir līdz pat 70% infekciozāks, VM ieskatā ir nopietns signāls, lai Latvijā nemīkstinātu esošos drošības pasākumus. Tieši otrādi - tendences liecina, ka ir jārīkojas apsteidzoši un jālemj par stingrākiem nosacījumiem, lai nepieļautu arvien straujāku vīrusa jaunā paveida izplatību Latvijā, uzskata ministrijā.

Tomēr par konkrētu rīcību un ierobežojumiem visu ministriju speciālisti, iesaistoties dienestiem un zinātniekiem, vēl diskutēs, lai pēc tam gala lēmumu pieņemtu valdība.

Cita starpā otrdienas valdības sēdē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs ieskicēja, ka būtu nepieciešams pastiprināt nosacījumus strādāt attālināti. Tāpat viens no iedarbīgākajiem drošības pasākumiem ir cilvēku pulcēšanās ierobežošana. Būtisks aspekts ir arī stingra esošo prasību kontrole sabiedrībā un darba vietās.

Jaunākie dati liecina, ka Latvijā pakāpeniski pieaug vīrusa jaunā paveida īpatsvars - patlaban tie ir aptuveni 8% no visiem saslimšanas gadījumiem, turklāt reģistrēti vairāk nekā desmit lokāli uzliesmojumi, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, VM ieskatā prognozējams, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropas Savienības valstīs, varētu būt straujš saslimstības pieaugums, ko izraisītu tieši jaunais vīrusa paveids. Jau iepriekš bija noteikts, ka kritiskā robeža, kad jāievieš stingrāki piesardzības pasākumi, būtu brīdis, kad vīrusa jaunā paveida īpatsvars sasniedz 5% no visiem saslimšanas gadījumiem.

Šobrīd nav iespējams precīzi pateikt, kā situācija attīstīsies un cik slikta epidemioloģiskā situācija būs, tomēr, ņemot vērā iepriekš minētās tendences un citu valstu pieredzi, jārēķinās ar sliktākajiem scenārijiem, norāda VM.

Papildus ministrijas vērtējumā būtu jāņem vērā, ka Latvijā šobrīd "starta pozīcija" ir slikta - saslimstība jau sākotnēji ir augsta un saslimstības kritums ir apstājies, līdz ar to turpmākais pieaugums būs saistīts ar daudz lielākiem zaudējumiem, nekā, saslimstībai pieaugot no zemākiem radītājiem. Tādējādi Latvijas situācijā, pēc VM paustā, būs nepieciešami nopietnāki drošības pasākumi.

Tāpēc veselības nozares speciālistu skatījumā šobrīd nav pamata runāt par jauniem drošības pasākumu atvieglojumiem, bet būtu jārīkojas apsteidzoši, nepieļaujot brīdi, kad vīrusa izplatība Latvijā būs krietni augstāka, skaidro VM. Pārāk daudz atvieglojumu nozīmētu papildu riskus, kā rezultātā var rasties jauni slimības uzliesmojumi un strauji pieaugt pacientu skaits slimnīcās.

Savukārt tas būtu iemesls, lai atkārtoti ieviestu stingrus drošības ierobežojumus, radot gan ekonomiskos, gan sociālos zaudējumus. Vienlaikus jāņem vērā, ka Covid-19 augstās saslimstības dēļ joprojām ir ierobežoti citi veselības aprūpes pakalpojumi, kā sekas būs redzamas vēl ilgu laiku.