Ģeniāla inovācija vai muļķu zelts jeb kas tieši ir "Bitcoin"?

FOTO: Reuters / Scanpix

Pirms desmit gadiem, kad “Bitcoin” bija “vēl tikai autiņos”, viena kriptovalūtas vienība maksāja aptuveni vienu dolāru. Šodien viena kriptovalūtas vienība maksā ap 50 tūkstošiem dolāru. Digitālās valūtas vērtības “kosmiskais pieaugums” ir licis sarosīties miljonāriem un citiem entuziastiem visā pasaulē. Tikmēr skeptiķi uzskata, ka “Bitcoin” ir nekas vairāk kā “visu burbuļu māte”.

Pēdējo nedēļu laikā “Bitcoin” cena ir vairākkārtīgi augusi tādēļ, ka kriptovalūtā ievērojamas investīcijas veikuši autoražotājs “Tesla” un apdrošinātājs “MassMutual”. Bankas, “MasterCard” un izsoļu nams “Christies” ir devušas zaļo gaismu “Bitcoin” izmantošanai, tādējādi paverot durvis kriptovalūtas kļūšanai par neatņemamu finanšu sistēmas daļu.

Vēl pirms “Bitcoin” spēlē iesaistījās lielie ASV uzņēmumi, bija vairāki cilvēki, piemēram, kā Nikija Beseti, kuru uzrunāja “Bitcoin” potenciāls. 2017. gadā Beseti bija inženierzinātņu studente Perdjū universitātē. Viņai, kā tipiskam studentam, paralēli arī bija apmaksāts darbs.

“Es saņēmu aptuveni 10 dolārus stundā. Tas bija pietiekami, lai varētu atļauties iegādāties pārtiku,” stāsta Beseti. Inženierzinātņu studentei bija interesanti uzzināt ko vairāk par “Bitcoin” tehnoloģiju, inovatīvo dizainu un citām lietām. Viņa sāka izpēti un galu galā – par 2000 dolāriem iegādājās vienu bitkoinu.

“Gada beigās es šo bitkoinu pārdevu par aptuveni 19 tūkstošiem dolāru." Viena kriptovalūtas vienība palīdzēja jaunajai sievietei nosegt visas studiju maksas izmaksas. Tagad sieviete turpina investēt kriptovalūtā un uzskata, ka potenciāls “Bitcoin” ir milzīgs.

“Citreiz ir tā, ka tad, kad esi jauns, tad arī jauna tehnoloģija spēj patiesi aizraut un mainīt tavu nākotni, kā arī mainīt veidu, kā tu skaties uz pasauli.

40

Es domāju, ka tas ir mans gadījums. “Bitcoin” tik tiešām padarīja mani optimistiskāku, kā arī deva vairākas lietas, uz ko raudzīties nākotnē, it īpaši šajā laikā, kad situācija nav īpaši patīkama,” sacīja Beseti.

“Bitcoin” maksimālisti

Tie cilvēki, kuriem investīcijas “Bitcoin” ir ļoti nozīmīga dzīves daļa, uzskata, ka viņi to dara nevis tāpēc, lai kļūtu bagāti, bet gan tāpēc, ka tas ir revolucionārs izrāviens. Šādi cilvēki tiek saukti par “Bitcoin” maksimālistiem. Viens no šādiem cilvēkiem ir Džordžs Mehails.

Mehails ir kredītu eksperts, kā arī grāmatas “Paldies Dievam par “Bitcoin”!” līdzautors, kur runāts par “Bitcoin” morālajām vērtībām.

“Es atradu kaut ko, kam patiešām var ticēt. Es atrodu ko tādu, kam ir misija, lai palīdzētu cilvēcei. Un tieši tāpēc es arī investēju kriptovalūtā,” sacīja Mehails.

Mehails bitkoinus sāka pirkt 2017. gadā, un kopš tā laika viņš iegādājas un uzglabā kriptovalūtas. Un šādiem maksimālistiem kriptovalūta ir ideāls mērķis – tā ir brīva no politikas, kā arī ļoti nozīmīga brīdī, kad sabiedrībai ir kādas idejiskas nesaskaņas ar pastāvošo iekārtu. Kriptovalūtu nekontrolē centrālās bankas vai politiskie līderi, un šai valūtai nav robežu.

“Bitcoin” kā reliģija

Te ir viens nozīmīgs arguments, kas atšķir “Bitcoin” no tradicionālās valūtas. Ņemot vērā, kā šī valūta ir būvēta, vienmēr pastāvēs ne vairāk kā 21 miljons bitkoinu. Tieši tāpat kā zelts, kam ir fiksētas vienības, arī “Bitcoin” tādējādi ir pasargāts no inflācijas. Maksimālisti savukārt argumentē, ka vajadzības gadījumā valdības var izdrukāt papildu naudu, kas agri vai vēlu noved pie naudas vērtības zuduma, bet “Bitcoin” gadījumā tā nav – ir noteikts skaits šīs valūtas, un vairāk tās nebūs.

Daudziem cilvēkiem, kas sāk tirgoties ar bitkoiniem, parādās bailes “nepaspēt ielēkt aizejošajā kriptovalūtu vilcienā”, tieši tāpēc notiek tirgošanās ar “Bitcoin” daļām tādās lietotnēs kā “Robinhood” un citās. Tas  arī ir veicinājis kriptovalūtas vērtības pieaugumu – tās cena ir augusi par vairāk nekā 440% kopš pagājušā gada sākuma. Tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku lielākā vai mazākā mērā apsver domu pamēģināt darījumus ar “Bitcoin”.

Skeptiķi: “Nav saprotams, kādēļ “Bitcoin” cena ir tik augsta”

Kā jau visām norisēm un lietām, arī bitkoiniem ir skeptiķi. Viņi uzskata, ka agri vai vēlu “burbulis plīsīs” un būs ļoti sāpīgs trieciens. Skeptiķu arguments ir tāds, ka, pretēji nekustamajam īpašumam vai obligācijām, “Bitcoin” ir aktīvs bez stabila pamata.

“Pati ideja, ka “Bitcoin” ir kaut kas ārkārtīgi vērtīgs, manuprāt, ir nevietā,”

40

saka Jēlas universitātes ekonomists Roberts Šillers, kurš ir ieguvis Nobela prēmiju ekonomikā, kā arī zināms ar saviem darbiem par burbuļiem finanšu tirgos.

Viņš gan nav vienīgais Nobela prēmijas laureāts, kurš ir brīdinājis par “Bitcoin” sekām, kas kādā brīdī var kļūt ļoti nepatīkamas, jo kriptovalūtas vērtība ir uzskatāma par neko vairāk kā spekulatīvu burbuli. Piemēram, Olivers Hārts norādīja, ka “nav saprotams, kāpēc šīs kriptovalūtas vērtība nav nulle”.

Sākot no nevērtīgas, beidzot ar “kaut ko revolucionāru” – skatījums uz “Bitcoin” ir ļoti atšķirīgs. Tas ir tāpēc, ka kriptovalūtas joprojām ir visai maz izzināts mehānisms.

“Tā ir valūta, kas veidota tikai un vienīgi uz matemātikas bāzes. Šai valūtai nav nekā kopīga ar reālo pasauli,” norāda finanšu tehnoloģiju apskatnieks Džeimss Ledbeters.

Reālajā pasaulē fiziski bitkoini neeksistē, bet  digitālajā pasaulē darījumi ar šo kriptovalūtu tiek veikti katru dienu. Tehnoloģija, kas ļauj izsekot katru transakciju, ir zināma kā blokķēde. Respektīvi – tā ieraksta ikvienu darbību, kas veikta ar kriptovalūtu. Savukārt tie, kas iegūst kriptovalūtu (saukti par maineriem), izmanto ļoti jaudīgus datorus, ar kuriem apstiprina, ka ikviena veiktā transakcija ir redzama ikvienam.

“Šāda apstiprināšana parasti rosina uzticību tam, ka sistēma ir tīra un caurspīdīga,” saka Ledbeters. Daudzi uzskata, ka blokķēdes tehnoloģija var būt nozīmīga reālajā pasaulē, piemēram, aizsargājot autortiesības un pat pārtiku, izmantojot līdzīgu verifikācijas procesu, kāds tas ir darījumos ar “Bitcoin”.

Ģeniāla inovācija, kas derētu filmai

Kriptovalūtas ekosistēmai ir savi mīnusi. Katras transakcijas apstiprināšana prasa ļoti lielu datoru jaudu un patērē lielu daudzumu enerģijas. Kibernoziedznieki ir zaguši bitkoinus un citas kriptovalūtas no vietām, kur tie tiek tirgoti. Tāpat “Bitcoin” cena ir ārkārtīgi nepastāvīga – tā pēdējo gadu laikā ir mainījusies vairākas reizes.

“Ir jābrīnās, kā “Bitcoin” ir guvis tik lielu piekrišanu. Manuprāt, te vairāk jārunā par to, cik stilīga ir šī ideja,” domā Šillers. Viņš gan piekrīt, ka “Bitcoin” veiksmes stāsts ir atzinības vērts.

“Slepeni kodi, datori, kas rada šos kodus, nevar tikt salauzti. Tas ir stāsts par inovācijām, kas drīzāk atgādina filmas scenāriju,” norāda Šillers. Viņš saka, ka burbuļus finanšu tirgos parasti rada ļoti liels entuziasms. Pašlaik šāds entuziasms ir vērojams arī saistībā ar bitkoiniem. Piemēri nav tālu jāmeklē – arī viņa studentu vidū ir “Bitcoin” entuziasti.

“Es mācu par finanšu tirgus norisēm. Un es redzu, ka studenti nereti šā priekšmeta lekciju laikā aizmieg. Tiklīdz ierunājos par “Bitcoin”, tā par miegu vairs nav ne runas,” saka Šillers.

40

Tomēr bijusī Perdjū universitātes studente Nikija Beseti, kurai bitkoini palīdzēja nosegt studiju maksu, uzskata, ka entuziasms ir attaisnojams. Viņa norāda, ka šai tehnoloģijai ir savi pozitīvie aspekti, un nākotnē šī tehnoloģija kļūs vēl plašāk izmantota. Viņa salīdzina bitkoinus ar internetu, kas sākotnēji bija pieejams ļoti šauram cilvēku lokam.

“Daudzi cilvēki nedomā par to, ka “Bitcoin” var kļūt par nākamo ļoti populāro lietu. Skeptiķi neredz vērtību bitkoiniem. Šādi arī var palaist garām punktu, kad šī kriptovalūta var kļūt par nozīmīgu dzīves daļu ikvienam cilvēkam pasaulē,” saka Beseti.

Nākamais internets, visu burbuļu māte, muļķu zelts vai kaut kas cits? Pagaidām “Bitcoin” stāsts vēl attīstās un ir grūti pateikt, kas tieši tas ir un būs. Tāpēc – katram pašam ir jādomā, kurai versijai ticēt labāk.

Uz augšu
Back