Šodien Saeimas Valsts pārvaldes komisija, kurai jāvērtē grozījumi likumā Par priekšvēlēšanu aģitāciju, nolēma izveidot darba grupu, lai diskutētu par septiņu dienu priekšvēlēšanas aģitācijas aizliegumu un valodas lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.
Vērtēs ideju liegt aģitēt nedēļu pirms vēlēšanām un ļaut to darīt tikai latviešu valodā (2)
Deputāti rosināja darba grupai strādāt divos virzienos - pie jautājumiem par priekšvēlēšanu aģitāciju kā tādu un par jautājumiem, kas sasitās ar valodas izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.
Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) rosina pašlaik noteikto aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai, kas ir noteikts dienu pirms vēlēšanām, pagarināt līdz septiņām dienām.
Savukārt vēl viens priekšlikums, kuru iesniegusi deputātu grupa, paredz noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija veicama tikai valsts valodā.
Pret šo ierosinājumu iebildumus izteicis Saeimas juridiskais birojs, norādot, ka šis ierosinājums nesasniedz tā anotācijā norādīto leģitīmo mērķi palielināt vēlētāju atbildību pienācīgi apgūt latviešu valodu.
Grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju" izstrādāja Tieslietu ministrija, un tie paredz precizējumus saistībā ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu.
Grozījumus konceptuāli jau atbalstījusi Saeima.
Pašlaik Latviju iedala apriņķos, republikas pilsētās un novados, bet grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā paredz, ka Latvijas teritorija tiek iedalīta valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās.
Ievērojot minētās administratīvi teritoriālās izmaiņas, grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā paredz aizstāt likumā noteiktos vārdus "republikas pilsētas dome un novada dome" ar vārdiem "pašvaldības dome".
Tāpat vārdi "republikas pilsēta un novads" tiek aizstāti ar vārdu "pašvaldība", neizdalot atsevišķi valstspilsētas un novadus, ņemot vērā, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam ir novadi, kuros ietilpst valstpilsētas, proti, Jēkabpils, Ogre un Valmiera.
Līdzīgi precizējumi tiek veikti arī Saeimas vēlēšanu likumā.