Kariņš: Termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā ir jāizbeidz

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). FOTO: Francisco Seco/Pool via REUTERS

Termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz, ceturtdien valdības sēdē pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdība ceturtdien uzklausīja iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (PCL; KPV LV) sniegto informāciju par Latvijā izsniegtajām TUA.

Kariņš sēdes laikā atzina, ka piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, ir neproduktīvas. "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi," uzsvēra premjers.

Ministru prezidents aicināja aktīvāk domāt par eksportējošo uzņēmumu investīciju piesaisti, vienlaikus piebilstot, ka šiem investoriem un viņu darbiniekiem varētu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par darbu Latvijā.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībai sagatavotajā ziņojumā teikts, ka no 2010.gada jūlija līdz 2020.gada decembrim atbilstoši investīciju programmai PMLP ir izsniegusi 19 000 TUA. 186 gadījumos TUA izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas kopā 1672 TUA. Valdība IeM informāciju pieņēma zināšanai.

2020.gada 31.decembrī Latvijā uzturējās 7441 investors un viņa ģimenes loceklis ar derīgām TUA. Salīdzinot ar 2019.gada 31.decembri, šis skaits samazinājies par 550 personām.

Nerezidentu ar TUA saņemšanu saistītie ieguldījumi no 2010.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 31.decembrim bija 1,55 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas ietvaros ieguldītajiem līdzekļiem 83% jeb 1,29 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veido 10% jeb 158 miljonus eiro, bet attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā - 6%. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē ieguldīti 11,5 miljoni eiro no kopējā investīciju apjoma.

TUA pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem - lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 86% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas. Pēdējos gados aktivizējušies investori no Āzijas valstīm.

Sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem no 2014.gada 1.septembra, būtiski samazinājies programmas ietvaros saņemtais pieteikumu skaits un investīciju apjoms. Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanas pasākumi 2020.gadā vēl vairāk pastiprina iepriekšējos gados lejupvērsto tendenci.

2020.gadā saņemti 107 investoru pieteikumi, investīciju apjomam sasniedzot 26,3 miljonus eiro. Salīdzinājumam - 2019.gadā saņemti 146 TUA pieteikumi un investīciju apjoms - 33,1 miljonus eiro. Lielāko daļu no ieguldījumiem joprojām veido ieguldījumi nekustamajā īpašumā.

Ar TUA saistīto ieguldījumu skaita un apmēra samazinājumu ir ietekmējuši arī pēdējos gados veiktie pasākumi, lai pastiprinātu uzraudzību nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās. TUA pieteikumu skaits saistībā ar ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās pēdējos gados ir apsīcis. Kopš 2018.gada jauni pieteikumi nav saņemti.

Kopumā ar TUA saistīto investīciju ietekme uz nerezidentu kapitāla piesaisti ir vāja. Tomēr atsevišķu valstu, kā piemēram, Krievijas un pēdējos gados Vjetnamas investoriem, TUA ir bijis nozīmīgs stimuls ieguldījumiem Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā.

Ar investīciju programmu saistīto ieguldījumu nekustamajos īpašumos apjomu samazināšanās kopumā nav iespaidojusi nekustamā īpašumu tirgu. Nozare lielā mērā pārkārtojusies uz vietējo pieprasījumu.

Nekustamā īpašuma iegādē saistībā ar TUA saņemšanu dominē Rīga un Pierīga, it īpaši Jūrmala, - ekskluzīvas vietas un jaunie projekti, taču darījumu skaits un apjoms ir krities.

Uzņēmumi, kuru darbība ir bijusi saistīta ar TUA saņēmējiem 2019.gada laikā valsts budžetā ir iemaksājuši nodokļus 46,9 miljonu eiro apmērā, kas veidoja 0,5% no Valsts ieņēmuma dienesta administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem.

Latvijas ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, TUA instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē kopš 2014.gada ir mazinājusies, par ko liecina arī ar TUA saņemšanas iespēju saistīto nerezidentu ieguldījumu devuma samazinājums kopējā ārvalstu kapitāla ieplūdē Latvijā.

Tas norāda, ka kopumā TUA šobrīd nav motivējošs instruments un nepieciešams turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem, secinājusi IeM.

Ģirģens valdības sēdē teica, ka viņa ieskatā tagad politiķiem un Ekonomikas ministrijai jāizšķiras vai šādu TUA programmu turpināt īstenot vai arī nepieciešami kādi programmas uzlabojumi.

"Man jau šķiet, ka investīcijas vajag, taču vajag piesaistīt tādus investorus, kas nerada draudus nacionālajai drošībai. Tas nozīmē, ka nepieciešams sabalansēt ekonomisko  un nacionālo drošību," uzsvēra Ģirģens.

Uz augšu
Back