Naudas atmazgāšana: arī Latvijā noziedznieki mēģina iedzīvoties uz "Covid paaudzes" rēķina

Иллюстративное фото FOTO: Pixabay

Fakts, ka noziedznieki meklē iespējas, kā gūt labumu no Covid-19 pandēmijas radītajām finanšu sekām, ir nopietna problēma ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā. Arī pie mums noziedznieki algo izmisušus jauniešus, tā saukto "Covid paaudzi", kuru darba uzdevums ir naudas atmazgāšana.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pavēstīja, ka 20% no dienestā saņemtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem ir informācija par jauniešiem vecumā no 14 līdz 30 gadiem. Visbiežāk lietotās shēmas, kur iesaistās vai tiek iesaistīti jaunieši, ir “naudas mūļu” un “lupatu lelles” shēmas. Ar ko šīs shēmas atšķiras?

FID skaidro, ka par “naudas mūļiem” dēvē personas, kuras nezināšanas vai labticības dēļ piekrīt sniegt skaidras vai bezskaidras naudas pakalpojumus, izmantojot savus personas datus un bankas kontus.

Savukārt “lupatu lelle” ir fiktīva uzņēmuma īpašnieks bez tiesībām rīkoties. Šajā gadījumā kompāniju pārvalda citi cilvēki, kuri nevēlas būt redzami. Šādiem darījumiem cilvēki visbiežāk piekrīt radniecības, parādsaistību vai šantāžas dēļ.

Kopumā 2020. gadā par 116 jauniešu darbībām ir ierosināts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, savukārt par 50 jauniešu darbībām ir ierosināti kriminālprocesi par ziņu nesniegšanu par līdzekļu piederību.

Par ko jaunieši visbiežāk nonāk tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā?

FID skaidro, ka ārvalstu jaunieši izmanto kontus Latvijas kredītiestādēs, lai glabātu vai slēptu neskaidras izcelsmes līdzekļus. Tāpat jauni darbinieki tiek iecelti par uzņēmuma īpašnieku vai patiesā labuma guvēju, lai veiktu nekustamā īpašuma pirkšanas – pārdošanas darījumus ar samazinātu vērtību un tādējādi izvairītos no nodokļu nomaksas.

Vēl tipiski ir tas, ka noziedznieki veic nekustamā īpašuma dāvinājumus nepilngadīgajiem. Vairākas saistītās personas kā bērni un radinieki saņem līdzšinējai aktivitātei kontā neraksturīgi liela apjoma pārskaitījumu no vienas personas, kā arī – nogulda līdzekļus termiņnoguldījumā. Varasiestādes pievērš uzmanību arī gadījumiem, kad tiek veidoti fiktīvi uzņēmumi ārvalstīs, lai veiktu naudas pārskaitījumus uz kontiem Latvijā.

FID brīdina – sekas par iepriekšminētajām darbībām var būt ļoti nepatīkamas, kas var ietekmēt cilvēka nākotni. Piemēram, var tikt piešķirts liegums nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tāpat jārēķinās ar sabojātu reputāciju, ar darbinieku un ģimenes apdraudējumu, bankas kontu bloķēšanu un līdzekļu iesaldēšanu, kriminālvajāšanu un galu galā – arī ar reālu cietumsodu.

Plašāk par šo tēmu tiek runāts arī FID un TVNET veidotajā raidījumā "Zini naudas li(ī)kumus!"

Uz augšu
Back