Skultes pievienošanu Saulkrastu novadam atzīst par Satversmei neatbilstošu
Papildināts

Saulkrasti. FOTO: Julian-G. Albert, CC BY-SA 2.0

Satversmes tiesa (ST) piektdien Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam atzina par neatbilstošu pamatlikumam, bet Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam - par atbilstošu Satversmei.

Šīs bija pirmās divas sūdzības par jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kuras vērtēja ST.

Lēmums par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam savulaik tika pieņemts, par reformu lemjot jau Ministru kabinetā, savukārt Saulkrastu novadu, tajā iekļaujot daļu Limbažu novada pagastu, tika nolemts izveidot salīdzinoši pēdējā brīdī - pēc politiskām debatēm parlamentā.

Tiesa vērtēja reformas atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5.pantam. Minētie pamatlikuma panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Tiesa secināja, ka Satversmes 1. un 101.pants neliedz likumdevējam sabiedrības interesēs īstenot ATR, ja vien likumdevējs nerīkojas patvaļīgi, tomēr tiesa uzsvēra, ka, nodalot Skultes pagastu no līdzšinējās Limbažu administratīvās teritorijas, un nepamatojot to ar racionāliem apsvērumiem, likumdevējs nav ievērojis reformas pamatā esošo kritēriju un līdz ar to arī reformas mērķi, tātad šajā gadījumā likumdevējs ir rīkojies patvaļīgi.

ST secināja, ka izskatāmajā lietā nav vērtējama apstrīdēto normu atbilstība Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai.

5

Tiesa uzsvēra, ka ATR sekas var ietvert funkciju pārdali starp valsts centrālo varu un vietējām varām. Subsidiaritātes princips ir saistīts ar pašvaldības principu saturu, tomēr pašvaldību princips pats par sevi negarantē tādu konkrētu subsidiaritātes principa modeli, kādu to vēlas pašvaldības.

ATR likums nosaka jauno Latvijas teritoriālo iedalījumu, atbilstoši kuram Latvijā ir 42 administratīvas teritorijas līdzšinējo 119 teritoriju vietā. Šis likums neparedz vairāku līmeņu pašvaldību izveidi, savukārt likums par pašvaldībām, kas regulē pašvaldību darbību, nosaka pašvaldības autonomās funkcijas, kā arī deleģēto funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanas kārtību.

Kā uzsvēra tiesa, lai arī vairumā gadījumu pašvaldības būs lielākas, iedzīvotājiem nozīmīgās funkcijas arī turpmāk nodrošinās tā paša līmeņa pašvaldības, tādējādi apstrīdētās normas neparedzot funkciju starp pašvaldību un centrālo varu izmaiņas, un līdz ar to neskarot arī subsidiaritātes principu.

ST vērtējumā, arguments par iedzīvotāju pārstāvniecības samazināšanos apvienotajos novados vērtējams nevis subsidiaritātes principa tvērumā, bet gan kā demokrātiskas līdzdalības līdztiesību ierobežojums.

Tiesa secināja, ka pašvaldības princips kā tāds netiek skarts, ja tiek īstenota mazāku, vietējo pašvaldību apvienošana lielākā novadā. Tātad no pašvaldības principa neizriet absolūtas kādas konkrētas pašvaldības pastāvēšanas garantija.

ST atzina, ka valsts ir saistīta ar tiesībām, un var rīkoties tikai tiesību normu noteiktajos rāmjos, turklāt likums un tiesības ir saistošas ikvienai valsts institūcijai, arī likumdevējam pašam. Ikvienam lēmumam, kas attiecas uz valsts un sabiedrības dzīves nozīmīgu jautājumu, Satversme izvirzot prasības, kas nodrošina lēmuma pieņemšanu atbilstoši demokrātiskas valsts principam.

Tādējādi tiesa secināja, ka Satversmes 1. un 101.pants neliedz likumdevējam sabiedrības interesēs īstenot ATR, ja vien tas tiek darīts atbilstoši tiesību normām, proti, likumdevējs nerīkojas patvaļīgi.

Tiesa atzina, ka pašvaldību izteikto viedokli valsts institūcijām ir jāņem vērā, taču tas nenozīmē, ka valsts institūciju pieņemtais galīgais lēmums nebūs atšķirīgs. Pašvaldībām nav "veto" tiesību attiecībā un to teritoriālām izmaiņām, ja pirms tam tika nodrošinātas pienācīgas konsultēšanās ar vietējo kopienu, sacīja ST tiesnesis Aldis Laviņš.

ST secināja, - ja pašvaldību robežu grozīšana notiek visaptverošas reformas laikā, atsevišķu pašvaldību intereses tikt uzklausītām atkal un atkal no jauna par reformas jauniem risinājumiem, ir samērojamas ar citu pašvaldību un visas valsts interesēm noslēgt reformu saprātīgā termiņā. Pašvaldību tiesības tikt uzklausītām varot tikt ierobežotas, kad tiek izskatīti nevis jauni, bet jau vairākkārt apspriesti un izdiskutēti jautājumi. "Tātad komisijas sēdē pirms likuma projekta nodošanas izskatīšanai Saeimai trešajā lasījumā Ikšķiles novada pārstāvji nebija obligāti atkārtoti jāuzklausa," uzsvēra Laviņš.

Tiesa secināja, ka Limbažu novada dome vairākkārt informējusi valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz ATR, iesniedzot savu iebildumus un priekšlikumus. Domes argumenti bijuši praktiski nemainīgi. Tāpat pašvaldības iedzīvotāji ir pauduši savu viedokli - parakstot un piedaloties apspriešanas sanāksmē.

Turklāt pašvaldības viedoklis tika uzklausīts arī Saeimas komisijas sēdēs, tādējādi Limbažu novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus atbildīgajām valsts iestādēm.

Tāpat tiesa secināja, ka priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Ikšķiles novadu tika vērtēti un apspriesti Saeimas komisijas sēdēs. Saeimas sēdē izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, priekšlikumu iesniedzējs - savus priekšlikumus atsauca. Savukārt trešajā lasījumā priekšlikumi, kuri attiecās uz Ikšķiles novadu, tika izskatīti.

"No lietas materiāliem ir secināms, ka normu izstrādes un izskatīšanas laikā, konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām ir notikusi atbilstoši tiesību normām," teica tiesnesis, uzsverot, ka Ikšķiles un Limbažu domes deputāti bija informēti par konsultācijās spriesto, jo varēja tajās piedalīties un paust savu viedokli.

ST secināja, ka ATR pamatesošie kritēriji ir vērsti uz reformas mērķu sasniegšanu.

Laviņš norādīja, ka demokrātiskā valstī iedzīvotāju aktīva dalība vietējā pašpārvaldē ir svarīga, un reformas pamatā nevar likt tikai ekonomiskus apsvērumus un finansiālu ieguvumu.

ST ir secinājusi, ka demokrātiskai valstij ir jāgādā, lai ikviens tās iedzīvotājs būtu motivēts iesaistīties valsts un sabiedrības dzīvē. Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā nodrošina demokrātijas leģitimitāti un efektivitāti. Demokrātiskā līdzdalība ir pilsoņu demokrātiskās gribas izpausme, kas sekmē tiesiskumu, demokrātisku valsts pārvaldi, sociālu iekļaušanu un ekonomikas attīstību, kā arī cilvēka pamattiesību ievērošanu. Demokrātiskās līdzdalības ietver ne tikai pilsoņiem noteiktās aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības, un tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbā. Tiesības ir cieši saistītas arī ar tādām pamattiesībām kā vārda brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kuras īstenošanu ATR neskar.

Attiecībā uz pašvaldībām demokrātiskās līdzdalības tiesības ietver arī pilsoņu tiesības tieši un nepastarpināti ietekmēt vietējo nozīmes jautājumu izlemšanu, atzīmēja ST.

Tiesa uzsvēra, ka likumdevējam ir jāparedz mehānismi, ar kuru palīdzību pilsoņi var piedalīties pašvaldību lēmumu pieņemšanā, kuri skar pilsētu vai pagastu.

ST norādīja, ka attiecīgais likums vēl nav pieņemts, tātad pirms reformas pabeigšanas ir iespēja paredzēt kādas būs pilsoņu demokrātiskās līdzdalības tiesības reformas ietvaros izveidotājās pašvaldībās. Šobrīd attiecībā uz Ikšķiles vietējo kopienu nav pamata secināt, ka likumdevējs būtu rīkojies patvaļīgi.

ST spriedums nav pārsūdzams.

5

Iepriekš tiesas debatēs Ikšķiles domes pārstāvis, advokāts Matīss Šķiņķis uzsvēra, ka ATR, to vērtējot ST, ir jāskata no iedzīvotāju skatu punkta, un tas nav politisks, bet tiesību jautājums.

Šķiņķa vērtējumā, uz jebkuru pašvaldības viedokli jāskatās caur iedzīvotāju skatu punktu, jo pašvaldību pastāvēšanas mērķis ir vietējās kopienas cilvēki. Viņš argumentēja, ka Ikšķiles pašvaldība ir tikai viena no 11 pašvaldībām Latvijā, kuras palīdz uzturēt jeb dotēt pārējās 106 pašvaldības, tāpēc neesot skaidra pamatojuma, kāpēc šī pašvaldība būtu jāreformē, ja tā ir ilgtspējīgi attīstījusies.

Pašvaldības pārstāvim bija iebildumi arī pret Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izskatīšanas gaitu Saeimā. Viņa skatījumā, bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs, tagadējais ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) par Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāju esot ticis ievēlēts pretēji varas dalīšanas principiem, bet komisijas sastāvs ticis izveidots, pārkāpjot publisko tiesību normas, kas prasot ievērot proporcionālo tiesību principu.

Pats

Plešs sacīja, ka veicot visaptverošu reformu, kas ietekmēs Latvijas tālāko attīstību un nākotni, nav iespējams nodrošināt, ka katras pašvaldības vēlmes un intereses tiks izpildītas.

5

Saeimas pārstāvis, advokāts Lauris Liepa nepiekrita Šķiņķa apgalvojumam, ka izskatot ATR attālinātā režīmā, būtu pārkāpts kāds no Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa pantiem. "Saeima bija tiesīga sasaukt Saeimas sēdēs ar platformas "e-Saeima" palīdzību, jo sasaukt sēdi klātienes režīmā neļāva epidemioloģiskā situācija," viņš uzsvēra.

Arī Limbažu pašvaldības pārstāvis, advokāts Artis Stucka piekrita, ka ATR plānošanas laikā Limbažu novada pašvaldība netika pienācīgi uzklausīta, bet Skultes pagasts ir ļoti svarīgs Limbažu novada ilgtspējīgai attīstībai un Limbažu novads finansiāli un pakalpojumu deleģējumā ir cieši saistīs ar Skultes pagastu. "Rīcība, kad novadam tiek atņemts Skultes pagasts, ir slikta prakse, jo pašvaldības attīstībai ir vajadzīgi iedzīvotāji, bet ar šo reformu, iedzīvotāju skaits pašvaldībā tikai samazināsies," sacīja Stucka.

Advokāts uzsvēra, ka Skultes pagasta nošķiršana no Limbažu novada var samazināt iespējas pieteikties Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajiem projektiem, jo viens no būtiskākajiem nosacījumiem, kad pašvaldība var pretendēt uz struktūrfondu līdzekļiem, ir iedzīvotāju skaits noteiktajā pašvaldībā.

Uz augšu
Back