"Mūs neiebiedēs." Lietuva plāno atzīt Ķīnas represijas pret uiguriem par genocīdu (3)

Eiropas Savienības ārlietu ministri 22.martā atbalstīja sankcijas pret četrām Ķīnas amatpersonām par islāmticīgo uiguru apspiešanu autonomajā Siņdzjanas reģionā.  

Ķīna savukārt atbildēja ar pretsankcijām, iekļaujot savā melnajā sarakstā vairākus Eiropas politiķus gan no Eiropas Parlamenta, gan arī Lietuvas Seima deputāti Dovili Šakalieni.

Šakaliene tika iekļauta Ķīnas sankciju sarakstā kā viena no "Starpparlamentu alianses Ķīnas jautājumos" dibinātājām un vadītājām, kas apvieno 100 deputātus no 19 valstīm.

Kopā ar citiem Lietuvas deputātiem viņa ir saņēmusi “ļoti striktas, kategoriskas un uzstājīgas vēstules no Ķīnas vēstniecības”.

Kā norāda Eiropas Drošības politikas vērtību centra speciālists Jakubs Janda,

Ķīna cieši izseko personas, kas noteiktās valstīs atmasko ķīniešu naidīgo uzvedību, un Ķīnas vēstniecības tām uzbrūk.

Vēstules sekojušas pēc tam, kad Šakaliene ierosināja Lietuvas parlamentā izstrādāt rezolūciju par uiguru un citu minoritāšu vajāšanu Ķīnā. Rezolūcijā būtu noteiktas noteiktas vadlīnijas saziņai ar Ķīnu: "Kas mums nav pieņemams un par kādiem principiem mēs iestāsimies, noteiktas sarkanās līnijas," skaidroja Lietuvas deputāte.

Līdzās ASV un Kanādai, līdz šim vienīgā Eiropas valsts, kas Pekinas rīcību pret tās pilsoņiem Sjiņdzjanas provincē atzinusi par genocīdu, ir Nīderlande.

Marta sākumā neatkarīgu ANO ekspertu grupa apsūdzēja Ķīnas valdību Sjiņdzjanā, ka tā pārkāpj visas 50 Genocīda konvencijas sadaļas un ka tā “cenšas pilnībā iznīcināt” valsts musulmaņu grupu, piebilstot, ka “genocīda arhitekts ir šī globālā vara”.

Starpparlamentārā alianse arī aicina veikt visaptverošu, neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu Ķīnā.

Pekina uzstāj, ka “Sjiņdzjana ir lielisks piemērs” progresam cilvēktiesību jomā, un ir uzaicinājusi ārvalstu diplomātus apmeklēt šo reģionu. Tomēr, kad ES vēstnieki lūdza tikšanos ar ieslodzīto uiguru aktīvistu un Saharova balvas ieguvēju Ilhamu Tohti, plānotā vizīte tika iesaldēta.

Pēc Šakalienes teiktā, Lietuvas parlamentā 22. aprīlī notiks īpašas uzklausīšanas, kurās starptautiskie eksperti un ieslodzīto cilvēku radinieki runās par Sjiņdzjanas represijām.

“Vairāku valstu parlamenti strādās kopā, lai skaidri pateiktu: mēs netiksim iebiedēti. Tās ir ES pamatvērtības, un mēs tās aizstāvēsim vienbalsīgi,” sacīja Lietuvas deputāte.

Vēl 2019. gadā Lietuva bija starp desmit ES dalībvalstīm, kas parakstīja vēstuli ANO augstajam cilvēktiesību komisāram, kurā nosodīja Pekinas rīcību.

Tomēr Janda skeptiski vērtē iespēju atzīt uiguru genocīdu pat ES līmenī: 

"Lielākās valstis, piemēram, Vācija, Francija un Itālija, baidās no Ķīnas ekonomiskā soda, tāpēc cenšas būt maigas un nesarūgtināt Ķīnu,"

viņš teica. "[To var saukt] par vāju mierināšanas politiku."

Kā norāda lrt.lv, kad ASV prezidents Donalds Tramps sāka tirdzniecības karu ar Ķīnu, lai izdarītu spiedienu uz Pekinu, ASV meklēja ES atbalstu. Tomēr Eiropas dalībvalstis nolēma meklēt “stratēģisko autonomiju” un savu vietu konkurencē starp abām pasaules lielvarām.

Tikmēr analītiķi un politiķi brīdināja par dažādām Ķīnas sadarbības iniciatīvām un investīciju solījumiem, kuru mērķis ir sašķelt ES.

Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Lietuvā pieaug skepse pret 17 + 1 formātu, kurā Pekina iesaistās Centrāleiropas un Austrumeiropas jautājumos.

Pērn decembrī ES un Ķīna parakstīja lielu ieguldījumu līgumu, ko lobēja Francija un Vācija. Šo soli ir kritizējušas vairākas dalībvalstis, tostarp Lietuva. Tomēr līguma nākotne tagad ir neskaidra, jo starp ES un Ķīnu ir noteiktas sankcijas.

ES sankcijas bija pirmais mēģinājumos sodīt Ķīnu par cilvēktiesību pārkāpumiem kopš  slaktiņa Tjaņaņmiņa laukumā 1989. gadā. Eiropa šajā savā nosodījumā nav viena – organizējas plašāka starptautiska kustība, kas vēršas pret Ķīnas vardarbību, kas vērsta pret etniskām un reliģiskām minoritātēm.