Auto salūza, jo sniegs nokusa, bet bedres palika (1)

Iespējams, vairumam šķitīs, ka amortizācija rūpējas vien par "mīkstu" braukšanu un komfortu, taču tā gluži nav. Ikviens auto aprīkots ar četriem amortizatoriem, un to galvenā rūpe ir droša braukšana, maksimāli iespējami slāpējot auto virsbūves svārstības un tā nodrošinot stabilu spēkrata turēšanos uz ceļa. Ērta braukšana ir sekundāra.

Rezerves daļu tirgotāja "Inter Cars Latvija" un IC24.lv vadītājs Kaspars Viļumsons uzsver, ka lodbalstu, stūres šarmīru un pusass putekļu gumijas ir pirmās, kas cieš no temperatūras svārstībām, ledus un sāls.

Ja putekļu gumija ir saplaisājusi, tad tas ir laika jautājums, kad detaļa būs jāmaina. Viļumsons arī skaidro, ka īpaša uzmanība jāpievērš iepriekš minētajām detaļām, tajā skaitā amortizatoru netīrumu aizsegiem jeb putekļu gumijām.

2018. un 2019. gadā Vācijas uzņēmums "IHR GmbH" kopā ar vienu no pasaulē vadošajām amortizatoru ražotāju firmām "Thyssenkrupp Bilstein" veica eksperimentu Latvijā un Lietuvā. Tajā bez maksas pārbaudīja auto piekares svārstības, kas uzrādīja arī amortizatoru veiktspēju. Kopā tika pārbaudītas 750 automašīnas. Atklājās, ka ideālā stāvoklī ir tikai 40% spēkratu amortizatoru, pietiekamā stāvoklī - 40%, taču nepietiekama piekares veiktspēja bija novērojamas aptuveni 10% līdz 15% pārbaudīto auto.

Eiropā veiktie pētījumi norāda, ka lielākoties šoferīši rūpējas par motora un bremžu stāvokli, bet nepievērš pienācīgu uzmanību amortizatoriem. "Kamēr auto braucot nelēkā kā zirgs pa bedrēm, tikmēr daļai auto vadītāju šķiet, ka viss ir kārtībā," uzskata “IHR” pārstāvis Gatis Rapša.

Latvijā tehniskajā apskatē amortizatori netiek īpaši pārbaudīti, taču citviet Eiropā pārbauda arī šo mezglu veiktspēju. Tepat kaimiņos igauņi jau ir sākuši pievērst uzmanību amortizatoru stāvoklim, apzinoties iespējamos apdraudējumus ceļu satiksmes drošībai, ko var radīt nolietoti amortizatori.

Pirms ieripošanas vasaras sezonā, Rapša iesaka trīs pamata darbības. Pirmkārt, novērtēt vizuāli automašīnas apakšējo daļu, jo ziemā tur var rasties lielākie bojājumi. Vispirms nepieciešams nomazgāt auto apakšu, pacelt to uz pacēlāja un apskatīt, vai nav pamanāmi amortizatoru defekti un citu detaļu bojājumi.

Abi eksperti stāsta, ka ziemā galvenokārt bojājas tieši detaļas, kuru galvenā sastāvdaļa ir gumija. Tāpēc jāpalūkojas, vai amortizatoru netīrumu aizsegs nav bojāts – šī gumijas-plastikāta detaļa pasargā amortizatora blīvslēgu no netīrumu iekļūšanas tajā. Ja tomēr aizsegam manāmas krasas nolietojuma pazīmes vai pat plaisas, tad varam rēķināties, ka amortizators vairs ilgi nedarbosies.

Vēl uzmanību var pievērst buksēm, kuras ir nemitīgi noslogotas amortizācijas darbības laikā. Šī detaļa sastāv no metāla un gumijas. Rapša atgādina pievērst uzmanību arī amortizatora korpusam uz iespējamiem redzamiem defektiem.

Turpat atrodas arī atsperes, kuras gan varam novērtēt – derīgas vai ne. Ja pamanām, ka to pārklājums sācis lobīties, parādās izteikta rūsēšana, ieteicams tās mainīt iespējami ātrāk.

Vēl "Bosch car service" pārstāve Dace Šimiņa-Šima iesaka pievērst uzmanību celiņsiksnai. Tā atbild par to, lai auto ģenerators lādētu un mēs spētu iedarbināt spēkratu. Turklāt, ja siksna plīst esot kustībā, tad mūsu brauciens beidzas sekundes laikā. Labākajā gadījumā nāksies meklēt autoevakuatora tālruni, sliktākajā – tā nonāks zem zobsiksnas un sabojāsim dzinēju. Iespējams, uz ātru aci skatoties, šķiet, ka viss ir kārtībā, bet braukšanas laikā dzirdam sīkšanu, tad pienācis laiks mainīt detaļu.

Otrkārt, Gatis Rapša iesaka pievērst uzmanību skaņām. Ja brauciena laikā dzirdam kādus papildu trokšņus, krakšķēšanu, tad noteikti jādodas pārbaudīt ritošo daļu. "Ikvienam, kuram rūp gan sava, gan citu ceļu satiksmes dalībnieku un pasažieru drošība, gan spēkrata stāvoklis, pēc ziemas ir jādodas pārbaudīt ritošo daļu pie speciālista," piekodina Rapša.

Tāpat arī Šimiņa-Šima iesaka cilvēkiem nežēlot līdzekļus un brīdī, kad maina riepas, pārbaudīt arī ritošo daļu. "Mainot riepas speciālisti jau redz 90% no problēmām, kas radušās ziemas laika apstākļu dēļ," stāsta Dace Šimiņa-Šima.

Treškārt, Rapša uzsver, ka ritošās daļas pārbaudē, izmantojot īpašus pārbaudes stendus jeb tautā saukto "kratekli", auto ir pievienots pie datoru sistēmas un tiek analizēta piekares vibrāciju slāpēšanas veiktspēja. Iespējams, amortizators netek, neklaudz un neizskatās nolietojies, bet šajās pārbaudēs var uzrādīties krietni nepatīkama ainiņa. Ja veiktspēja ir vien 30%, tad amortizators vairs nespēj pienācīgi noturēt automobili uz ceļa, kas var būt papildu stimulējošs cēlonis nelaimes gadījumiem. Turklāt, ja auto vienas ass labā un kreisā amortizatora veiktspēja būtiski atšķiras, nepatīkami “brīnumi” straujas stūrēšanas gadījumā ir ļoti iespējami.

Turklāt, ir jāatšķir divi braukšanas paradumi – pa pilsētu un pa šoseju. Lielāka uzmanība jāpievērš tieši tiem braucējiem, kuri ikdienā pārvietojas pa šoseju, jo auto noslogojums ir lielāks. Galvenokārt uzsvars liekams uz ātru braukšanu un manevrēšanu ārkārtas situācijā, atrodoties uz šosejas. Tāpēc jāapzinās, ka amortizatoru stāvoklis ir būtisks, lai mēs izvairītos no negadījumiem situācijās, kad jāveic pēkšņi, asi manevri.

"Katrs būtisks nolietojuma procents, kuru neesam ņēmuši vērā pēc amortizatoru diagnostikas, var maksāt dzīvības," brīdina Rapša.