Eksperte: Lēnā vakcinācijas tempa dēļ Latvijai ies secen ārvalstu investīcijas

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca sporta namā "Centrs" Ventspilī iekārtojusi Latvijā pirmo liela mēroga vakcinācijas pret Covid-19 punktu, kurš vienu dienu darbojas izmēģinājuma režīmā, kura laikā tiek testēta pacientu plūsma, vakcinācijas procesa raita norise, epidemioloģisko prasību nodrošināšana un citas procesa detaļas. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Lēnā vakcinācijas tempa dēļ Latvijai pašlaik ir grūti cerēt uz jaunām būtiskām ārvalstu investīcijām, jo investoru skatījumā Latvija tādējādi būs arī viena no pēdējām Eiropas valstīm, kurā atcels dažādos pandēmijas laikā ieviestos ierobežojumus, intervijā aģentūrai LETA atzina uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu konsultāciju kompānijas "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.

"Ja pandēmijas sākumā Baltijas valstis uz pārējās Eiropas fona izskatījās ļoti labi, tad tagad vakcinācijas kavēšanās dēļ mēs savukārt izskatāmies daudz sliktāk par citiem. Tā ir slikta zīme, jo tas nozīmē, ka mēs būsim vieni no pēdējiem, kuri izies ārā no ierobežojumiem. Arī investoru skatījumā šobrīd daudz labāk ir investēt Polijā nekā Latvijā.

Tādēļ tas, ka mēs nespējam tikt galā ar vakcinācijas programmu un esam nokavējuši visu, ko varējām nokavēt, mums ir liels mīnuss,"

24

sacīja Lieģe. 

Vienlaikus viņa arī atzīmēja, ka investori, kuri Latvijā jau strādā, ar situāciju ir apraduši un turpinās strādāt, bet uz jaunu investīciju bumu šīs kavēšanās dēļ ir grūti cerēt.

Lieģe minēja, ka pašlaik nav redzama izteikta uzņēmēju vēlme izvietot ražotnes tuvāk noieta tirgiem Eiropā, par ko daudz tika runāts pandēmijas pirmā viļņa laikā, kad radās problēmas ar preču un izejvielu piegādēm no tālienes.

"Šobrīd nav gluži tā, ka būtu redzami investori, kuri nāktu un teiktu: "Mēs tagad gribam strādāt Latvijā, jo tā ir daudz tuvāk, tādēļ mēs te trīskāršosim darbības apjomu!"

24

Šobrīd mēs neko tādu neredzam," atzina "Oaklins" pārstāve.

"Oaklins" pārskats liecina, ka Baltijas valstīs pērn noslēgti 148 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumi. Neskatoties uz pandēmijas radītājiem ierobežojumiem, kas gada vidū darījumu skaitu samazināja par 30%, rudenī un ziemā darījumu skaits pieauga, tāpēc gadā kopumā darījumu skaita samazinājums bija tikai 13%. Kopējā darījumu vērtība Baltijas valstīs pērn pārsniedza 1,4 miljardus eiro.

Latvijā lielākais darījums pērn bija valsts ieguldījums aviokompānijas "airBaltic" kapitālā. Tomēr Lieģe norādīja, ka šādu darījumu, kad akcionāriem vai investoriem pandēmijas dēļ ir nācies uzņēmumos ieguldīt papildus kapitālu pērn nav bijis daudz.

"Faktiski nemaz tik daudz šādu "glābšanas" darījumu nav bijis. Bez "airBaltic", kas bija skaidrs "glābšanas" darījums, Latvijā mēs šajā kategorijā varam vēl ielikt "Valmieras stikla šķiedru", kurā ieguldīja fonds "Warwick Capital Partners". Turklāt, manuprāt, šīs risināmās problēmas tik daudz nebija saistītas ar ražošanu, cik ar akcionāriem, un tās tika atrisinātas, fondam pārņemot uzņēmumu," stāstīja Lieģe.

Tāpat Lieģe piebilda, ka viņa darbojas arī "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" izveidotā "Altum kapitāla fonda" komitejā.

"Šo fondu "Altum" izveidoja kopā ar pensiju fondiem, un tā mērķis ir palīdzēt pandēmijas seku pārvarēšanā. Man jāsaka, ka atrast uzņēmumus, kuros investēt šī fonda līdzekļus, nav nemaz tik viegli. Nav nemaz tik daudz lielu uzņēmumu, kuri nāktu un teiktu: mums vajag glābiņu! Ir dažas industrijas, kurās situācija ir ļoti slikta, - sabiedriskā ēdināšana, viesnīcas, arī ļoti tradicionāli mazumtirgotāji, kuri nepaspēja pārslēgties uz tirdzniecību internetā. Taču, kas attiecas uz pārējiem, tad es nebūt nevaru teikt, ka situācija būtu traģiska. Labi, ka šāds fonds ir, jo mēs vēl nezinām, kādas sekas ekonomikā būs otrajam pandēmijas vilnim, bet pašlaik, par laimi, mēs neredzam daudz gadījumu, kur šādi ieguldījumi būtu nepieciešami," sacīja "Oaklins" partnere Latvijā.

Uz augšu
Back