Pašlaik Latvijā ir viens no progresīvākajiem jaunuzņēmumu jomas regulējumiem Eiropā, kā arī pieejams finanšu atbalsts, taču turpmākai izaugsmei ir nepieciešami arī talantīgi profesionāļi, atzīst konferencē "Deep Tech Atelier" organizētās diskusijas dalībnieki.
Turklāt līdztekus darbaspēkam jaunuzņēmumu izaugsmei bieži vien svarīgākas par finansējuma pieejamību ir dažādas detaļas, piemēram, birokrātisko šķēršļu mazināšana un vienkāršāki procesi.
Nule Rīgā norisinājās "Deep Tech Atelier", Baltijā vērienīgākā konference, kas veltīta zinātnē bāzētai uzņēmējdarbībai. Tajā tika diskutēts arī par to, kā padarīt Rīgu un Latviju par pievilcīgu vietu zinātņietilpīgajiem un citiem jaunuzņēmumiem.
Pēdējos trīs gados ir būtiski mainīts normatīvais regulējums, piemēram, "Jaunuzņēmumu likums" un nesenie grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju nodokli", ļaujot sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbiniekiem iegūt īpašumā uzņēmuma kapitāldaļas. Tas pamanīts un novērtēts starptautiski, proti, šā gada sākumā globālais riska kapitāla uzņēmums "Index Ventures" savā topā Latviju ierindoja kā vienu no draudzīgākajām valstīm agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem Eiropā.
Tomēr nozares pārstāvju ieskatā ne tikai likumu ietvars vai finanšu pieejamība ir tas, kas padara valsti un pilsētu pievilcīgu uzņēmēja acīs. Svarīgs ir arī talantīgs darbaspēks, bez kura neviens uzņēmums nevar augt.
"Nenoliedzami, gan valsts, gan pašvaldības iniciatīvas jaunuzņēmumu atbalstam ir bijušas gaidītas un vajadzīgas, taču joprojām viens no svarīgākajiem jautājumiem ir darbaspēks.
Proti, gan tā noturēšana Latvijā, gan esošo talantu - studentu un vadības līmeņa - izglītošana, gan ārvalstu profesionāļu piesaiste un noturēšana Latvijā," teica biedrības “TechChill” valdes locekle un konsultāciju aģentūras “Helve” vadītāja Līva Pērkone.
Pērkone atzina, ka pēdējā laikā daudz tiek runāts arī par tā dēvētajiem vienradžu uzņēmumiem, kā veicināt tādu rašanos un izaugsmi Latvijā.
"Es esmu pārliecināta, ka Latvijā tādi noteikti dzims, taču visu nevar un nevajag pakārtot tikai tiem. Ekosistēmai ir jāatbalsta gan mazāki, gan lielāki jaunuzņēmumi, jo mums vajag tos visus. Turklāt visbiežāk tā nebūs tikai nauda, kas uzņēmumiem ir vajadzīga. Biznesiem vajag talantīgus darbiniekus, efektīvākus imigrācijas likumus, vai bieži vien tādus sīkumus, lai kāds noteiktā iestādē ātrāk atbild uz telefona zvanu, lai kāda informācija vai skaidrojums ir pieejams angliski," teica Pērkone.
Viņasprāt, šādu nelielu jautājumu atrisināšana varētu labvēlīgi ietekmēt visu ekonomiku, jo iepriekš minētais ir svarīgs gan jaunuzņēmumiem, gan citiem IT un eksportējošiem uzņēmumiem.
Turpinot domu, Saeimas deputāts Reinis Znotiņš norāda, ka nākamais būtiskais solis uzņēmējdarbības vides sakārtošanā ir Latvijas sabiedrības digitālo prasmju līmeņa celšana. Šā iemesla dēļ Izglītības un Zinātnes ministrija būtiski kāpina ieguldījumus cilvēkkapitāla attīstībā un, izmantojot Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, cer tuvākajos pāris gados dubultot IKT profesionāļu skaitu Latvijā, kā arī uzlabot vispārējo digitālo prasmju līmeni sabiedrībā.
"Mēs ieguldām tādu prasmju apguvē, lai cilvēki ne tikai prastu izmantot tehnoloģijas, bet arī spētu tās radīt. Manuprāt, tieši tas ir nepieciešams jaunuzņēmumiem.
Kad es savulaik strādāju globālajā investīciju un inovāciju platformā "Techstars", viens no svarīgākajiem kritērijiem, kā mēs vērtējām uzņēmumu, bija tieši tā komanda, tās profesionalitāte. Tāpēc es spēju izprast darbaspēka aktualitāti šajā nozarē," teica Znotiņš.
Savukārt Rīgas pašvaldības Tūrisma un investīciju aģentūras direktora pienākumu izpildītājs Rolands Bogdanovs atgādināja, ka galvaspilsētā ir koncentrēti 80% Latvijā studējošo un lielākā daļa IKT jomā nodarbināto. "Turklāt Rīgā koncentrētais IKT profesionāļu skaits ir lielākais Baltijā," piebilst Bogdanovs.
Bodganovs arī skaidroja, ka Rīga šogad plāno īstenot viengabalaināku pieeju jaunuzņēmumu atbalstā. "Pēdējos desmit gados ar dažādām grantu programmām pašvaldība ir atbalstījusi vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu. Turpmāk plānojam piešķirt atbalstu ekosistēmai kā tādai. Pirmais solis bija noslēgt memorandu starp domi un ekosistēmas pārstāvjiem, kas ir izdarīts. Pēc tam finanšu atbalsts tiks piešķirts kopienai izglītojošiem semināriem, starptautiskām konferencēm un tamlīdzīgi," tā Bogdanovs.
Viņš arī norādīja, ka paredzēts izveidot jaunu pozīciju "relokācijas konsultants", kas palīdzēs jaunuzņēmumiem no citām valstīm vienkāršāk pārcelt savu biznesu uz Rīgu.
"Papildus iepriekš minētajam mēs esam radījuši iniciatīvu - lietderīgu tiem uzņēmumiem, kas attīsta viedās pilsētas risinājumus un kuriem ir nepieciešams testēt tehnoloģijas pilsētvidē. Rīgā paredzēts izveidot trīs lokācijas, kur šādus testus varēs veikt, - VEF rajonā, Torņakalnā un Ķīpsalā. Mēs ceram šo ideju iespējami ātrāk saskaņot, jo tas uzņēmumiem ietaupīs gan laiku, gan līdzekļus," stāstīja Bogdanovs.
Tikmēr zinātņietilpīgā uzņēmuma "Mission Space" dibinātājs un vadītājs, kā arī viens no pirmajiem Latvijas jaunuzņēmumu vīzas saņēmējiem Alekss Pospehovs minēja, ka viņa skatījumā Latvijai vajadzētu vairāk fokusēties uz riska kapitāla fondu piesaisti.
"Savukārt, lai tas būtu iespējams, svarīgs ir kopējais nozares fokuss un pozicionējums. Piemēram, ir plaši zināms, ka Lietuva ir finanšu tehnoloģiju jeb "fin-tech" centrs. Tikmēr Latvijā jau ir daudz zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu un arī biznesu. Tāpēc, manuprāt, Latvijā vajadzētu koncentrēties uz zinātnē bāzēto uzņēmumu nišu, jo pretējā gadījumā būs daudz mazu uzņēmumu, kas grib darīt visu. Taču, kā jau mēs dzirdējām konferences sākumā, ja vēlas darīt visu, tad nekas nenotiek," savu pozīciju skaidroja Pospehovs.
Pospehovs arī ierosināja, ka ilgtermiņā papildu investīciju piesaistei var izveidot līdzīgu pieeju, kā tas ir Francijā un Šveicē, tas ir - investoru vīzas.
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē vadītāja Egita Aizsilniece-Ibema piebilst, ka Eiropā augstu novērtē Latvijas pētniecības institūtus, to sasniegumus, it sevišķi kosmosa jomā. Viņa atgādināja, ka tagad svarīgākais spēt dažādos atklājumus veiksmīgi komercializēt.
"Arī šeit var palīdzēt dažādas Eiropas Komisijas programmas, kuras atbalsta gan Latvijas uzņēmumu startu un virzību Eiropas vērtību ķēdē, gan tādus uzņēmumus, kas par savu mītnes valsti izvēlas Latviju. Piemēram, grantu programmā "EIC akselerators" jeb "EIC Accelerator" uz atbalstu var pieteikties dažādi inovatori, tas ir, interesenti var pieteikties jau tad, kad tikai kārtoti uzņēmuma dibināšanas dokumenti. Ja uzņēmums kvalificējas, tas krietni paātrina finansējuma saņemšanu, kas kļūst pieejams tad, kad kompānija tiek reģistrēta Eiropas Savienībā, informēja Aizsilniece-Ibema.
LIAA pārstāve gan piebilda, ka šī programma ir pieejama tiešām inovatīvām idejām, kas vērstas uz Eiropas labklājības celšanu.
Viņa arī atgādināja, ka jaunuzņēmumiem ir pieejams tāds LIAA pakalpojums kā inovāciju vaučeris, kas sedz izpētes un attīstības izdevumus Latvijas zinātniskajos institūtos, prototipu ražošanu u.tml.
2021. gada "Deep Tech Atelier" norisinājās no 14. līdz 16. aprīlim tiešsaistē un tiešraidē. Tajā bija vairāk nekā 1600 dalībnieku no 45 valstīm, kas skatījās konferenci tiešraidē. Trīs dienas uz trīs skatuvēm jeb tiešraides studijās uzstājās vairāk nekā 70 lektoru, bija pieejami vairāk nekā 30 virtuālie izstāžu stendi, 13 zinātniskās komandas meklēja biznesa partnerus, un galu galā tika radītas 11 "deep-tech" jaunuzņēmumu komandas, kā arī norisinājās vairāk nekā 400 virtuālas biznesa tikšanās. "Deep Tech Atelier" laikā norisinājās arī starptautisks zinātņietilpīgo uzņēmumu konkurss, kurā bija 20 finālisti no septiņām valstīm un galu galā tika izvēlēti pieci laureāti.
"Deep Tech Atelier" jau trešo gadu organizēja LIAA un zinātnes komercializācijas platforma "Commercialization Reactor''.
“Deep Tech Atelier” pasākumi tiek īstenoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektos Inovāciju motivācijas programma un Tehnoloģiju pārneses programma.
