Attālinātais darbs un tā ietekme uz darba un privātās dzīves līdzsvaru

FOTO: pexels.com

Ilgstošā pandēmija radinājusi biroja darbiniekus mēnešiem strādāt attālināti. Ja klātienes darbā traucējoši apstākļi kādam izrādījās laikietilpīgā nokļūšana uz biroju vai atvērtā biroja koncepts, tad darbs attālināti liek iepazīt pavisam citu vidi un apstākļus, kas nereti var radīt negatīvu ietekmi uz darba izpildi, motivāciju un kopējo indivīda labsajūtu ilgtermiņā.

Kamēr statistika norāda uz tendenci produktivitātei paaugstināties, veicot darbu attālināti, nevaram viennozīmīgi apgalvot, ka produktivitātes kāpumi nav saistāmi ar to, ka, ilgstoši strādājot attālināti, arvien biežāk darba pienākumi nemanāmi iezogas arī privātajā laikā.

Neskatoties uz to, ka lielākajā daļā starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SPBC) attālinātais darbs bija atļauts arī pirms pandēmijas, tomēr, ilgstoši strādājot no mājām, nereti noteikto darba stundu robežas neviļus pagaist. Šādas situācijas ir steidzami jārisina, lai mazinātu darbinieku izdegšanas riskus.

Uz kā rēķina novērojami produktivitātes kāpumi?

Pēc starptautiskā nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "Colliers" veiktā pētījuma datiem par attālināto darbu, kurā piedalījušies vairāk nekā 18 tūkstoši respondentu, pārstāvot 61 pasaules valsti, zināms, ka gandrīz 50% aptaujāto ziņoja par produktivitātes kāpumiem pandēmijas laikā, veicot darbu attālināti.

Atbilstoši respondentu teiktajam, produktivitātes kāpumi saistāmi ar to, ka individuāli veicamus uzdevumus ir daudz ērtāk izpildīt, fiziski atrodoties ārpus biroja, turklāt mājās, atšķirībā no biroja vides, ir daudz vieglāk kontrolēt apstākļus, kas šķietami traucē darba izpildes procesā.

Papildus iepriekš minētajiem faktoriem aptaujātie arī atzina, ka

mājās daudz vieglāk un ātrāk ir veicami tieši tie uzdevumi, kuri prasa kreatīvo domāšanu un radošu pieeju.

Tajā pašā laikā 48% aptaujas dalībnieku atzina, ka, salīdzinoši ar darba grafiku birojā, strādājot attālināti, darba pienākumi tiek veikti arī ārpus noteiktā 8 stundu darba laika. Attiecīgi tie respondenti, kuri norādīja produktivitātes kāpumu, diemžēl ziņoja arī par sistemātisku virsstundu darbu.

Vairāk nekā 35% aptaujāto norādījuši uz izaicinājumiem saglabāt līdzsvaru starp privāto dzīvi un darbu, strādājot attālināti, kā sekmējošus faktorus norādot iekšēju psiholoģisku dziņu patstāvīgi būt online jeb pieejamam darba pienākumu izpildei tiešsaistē, tāpat tika norādīta virsstundu strādāšana un grūtības noturēt disciplīnu attiecībā uz darba laiku, kā arī sarežģījumi fiziski nodalīt darba vietu no mājas vides (mājas kļūst par darbu – attiecīgi tiek strādāts jebkurā laikā).

Kā noturēt līdzsvaru starp darba pienākumu veikšanu un privāto dzīvi?

Normālos apstākļos attālinātais darbs un iespēja darbiniekiem brīvi izvēlēties, kad strādāt attālināti un kad no biroja, tikai veicinātu darba gaitu un privātās dzīves balansu, jo tiek ietaupīts laiks, kas jāpavada ceļā uz biroju un atpakaļ.

Tomēr pandēmijas apstākļos, kad darbs burtiski ir ienācis ikviena mājās nevis uz dažām dienām nedēļā, bet gan uz palikšanu mēnešu garumā, situācija nav vērtējama tik viennozīmīgi. Kamēr tas ir lielā mērā katra paša indivīda ziņā, kā kontrolēt darba un brīvā laika līdzsvaru, nereti arī darba devēji iesaistās, cenšoties rast iespējas, kā mudināt darbiniekus nepārstrādāties pandēmijas apstākļos.

Kāda ir Latvijā bāzēto starptautisko biznesa pakalpojumu centru pieredze un ieteikumi?

“Jau pirms pandēmijas mums diezgan veiksmīgi bija izdevies veicināt darba un privātās dzīves balansu – elastīgas darba stundas, iespēja strādāt attālināti, atbalsts dažādos dzīves notikumos, saprotoši vadītāji. Jāatzīst, ka starptautiskie biznesa centri vienmēr ir bijusi vieta, kur rast līdzsvaru – darba slodze ir pietiekami paredzama, uzņēmuma iekšējie procesi ir sakārtoti, tiek nodrošināti elastīgi darba nosacījumi, un ir diezgan liela iespēja balansēt darba dzīvi ar privātajām vajadzībām," skaidro "TietoEVRY" personāldaļas vadītāja Antra Lazdiņa.

Viņas pārstāvētajā uzņēmumā regulāri tiek veiktas darbinieku aptaujas un iespējams redzēt, ka lielākā daļa darbinieku jūtas produktīvi (97%), motivēti (98%) un slodze saglabājusies tādā pašā (vai pat mazākā) līmenī kā pirms pandēmijas (82%). 

"Ārkārtas situācijai sākoties, arī kolēģiem, kuri iepriekš izvēlējās strādāt no biroja, nācās pamēģināt attālināto darbu, un daudzi atklāja, ka spēj kvalitatīvi darīt savu darbu un saņemt ieguvumus – mazāk laika ceļā, vairāk laika ģimenei un sev, iespēja pielāgot darba apstākļus savām vajadzībām,” norāda Lazdiņa. 

“Runājot par darba un privātās dzīves līdzsvaru, būtiski ir nodalīt divus aspektus. Pirmais ir darba laika organizācija: "Allnex Latvia" darbiniekiem vienojoties ar vadītāju, iespējams ieviest korekcijas tajā, kurā dienas laika posmā darbs tiek izpildīts – sākt darbu agrāk, beigt vēlāk, izmantot garāku pusdienlaiku utt. – vajadzības ir dažādas un individuālas. Tā, piemēram, viens no iemesliem darba laika izmaiņām ir darbinieku vēlme sekmīgi apvienot darbu ar vecāku pienākumiem," skaidro "Allnex Latvia" personāldaļas vadītāja Ilze Sudraba-Kārkliņa. 

Otrais faktors, kas tiek veicināts šajā uzņēmumā, ir darbinieka rūpes par sevi - labbūtība.

""Allnex Latvia" darba drošības un personāla vadības eksperti pastāvīgi dalās ar vērtīgu informāciju par to, kā darbiniekam pilnvērtīgi rūpēties par fizisko un mentālo labsajūtu. Jāatzīst, ka šeit arī lielu akcentu liekam tieši uz atvaļinājumu regulāru izmantošanu. Pagājušajā vasarā darbinieki tika aicināti piedalīties izaicinājumā krāt soļus, tādā veidā veicinot darbinieku fiziskās aktivitātes, papildus darbinieki saņēma daudz praktisku padomu par miega, ēšanas un kustību tēmām.

Šādā veidā mēs kā darba devējs mudinām darbiniekus izkustēties un balansēt tieši “life” sadaļu, jo “work” mums ir jau tāpat vienmēr ir daudz. Plānojam turpināt šo iniciatīvu arī šogad,” saka Sudraba-Kārkliņa.

Uz augšu
Back