TM: Pašlaik netiek paredzēti papildu ierobežojumi personām, kuras nebūs vakcinējušās (1)

Informatīvajā ziņojumā "Iespējamie vakcinēšanās pret Covid-19 infekciju motivējošie līdzekļi" TM norāda, ka vakcinācija pret Covid-19 pašreizējos apstākļos ir brīvprātīga un ir jārespektē ikviena cilvēka tiesības un izvēle attiecībā uz vakcīnu saņemšanu.

Taču TM uzsver, ka vienlaikus atsevišķās nozarēs un profesijās, kur drošību nevar panāk citiem līdzekļiem, iespējams individuāls profesionālo pienākumu izvērtējums, nepieciešamības gadījumā pārskatot nevakcinētiem cilvēkiem iespēju pildīt atsevišķos profesionālos pienākumus jeb uzdevumus, ja, piemēram, darba pienākumos ietilpst komunikācija ar riska grupu cilvēkiem. Tajā pašā laikā būtu paredzams, ka konkrētos amata pienākumus var veikt persona, kura ir vakcinējusies.

Ziņojumā ir sacīts, ka obligātas vakcinācijas pienākuma atsevišķu profesiju pārstāvjiem samērīgums esošajā vakcinācijas stadijā, kā arī ievērojot līdzšinēji uzsvērto vakcinācijas brīvprātību, vērtējama kritiski un piesardzīgi.

Kaut arī valstij sabiedrības veselības un labklājības aizsardzības nolūkā ir pienākums rīkoties mērķtiecīgi un aktīvi, obligāts pienākums vakcinēties būtu galējs līdzeklis mērķa sasniegšanai. Šādu soli varētu attaisnot, ja tam būtu pilnīgi pārliecinošs pamatojums, ka ar citiem līdzekļiem mērķis nav panākams un tas ir vienīgais pieejamais līdzeklis, lai aizsargātu citu cilvēku veselību, sabiedrības labklājību un drošību. Būtisks priekšnoteikums obligātas vakcinācijas noteikšanai varētu būt iespēja izvēlēties vakcīnas veidu, kā arī ilgtermiņā balstīti pierādījumi par tās drošumu un efektivitāti. Tomēr jāņem vērā, ka obligāts vakcinēšanās pienākums var kaitēt sabiedrības uzticībai valstij, kas motivāciju vakcinēties varētu vēl samazināt.

Ministrija norāda, ka kolektīvās imunitātes sasniegšana ļaus cilvēkiem atgriezties dzīvē bez ierobežojumiem un ir ekonomiskās atveseļošanās priekšnoteikumus.

Tādējādi vajadzētu veicināt sabiedrības vakcinēšanos pret Covid-19, piemēram, ieviešot noteiktus motivējošos pasākumus, kurus definētu Veselības ministrija, pamatojoties uz vakcinācijas aptveri un Covid-19 izplatības riskiem sabiedrībā kopumā.

Tāpat ziņojumā ir uzsvērts, ka šobrīd nav pierādījumu vakcinācijas pret Covid-19 imunitātes noturības laikam. Pārslimojot Covid-19, imunitāte saglabājas no pieciem līdz septiņiem mēnešiem, tādēļ šobrīd daudzas valstis arī imunitātes noturības laikam pēc vakcinācijas saņemšanas piemēro šo pašu termiņu.

Dabīgā ceļā imunitāti pret Covid-19 iegūst pēc pārslimošanas, tādēļ arī personas, kas ir izslimojušas Covid-19, var tikt uzskatītas par personām ar zemu Covid-19 inficēšanās risku pēc izveseļošanās un sešus mēnešus kopš pēdējā pozitīvā testa. Tādēļ arī pret personām, kas pārslimojušas Covid-19 būtu jāpiemēro līdzīgi principi, kā pret vakcinētām personām.

TM informē, ka, lemjot par vakcinācijas ietekmi uz sabiedrību, jāņem vērā, ka mēdz būt reģistrēti Covid-19 inficēšanās gadījumi arī pilnīgi vakcinētu cilvēku vidū. Tāpat vīrusam ir tendences veidot mutācijas un jaunus celmus, pret kuriem vakcīnu efektivitāte ir zemāka.

Tādēļ, lai lemtu par piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu vakcinētām personām, ir jāapzinās vakcinācijas aptvere sabiedrībā kopumā, proti, pēc citu valstu pieredzes, izņēmumi vakcinētām personām tiek ieviesti, kad vakcinācijas aptvere pārsniedz 30 līdz 50 procentus no kopējās populācijas.

Ņemot vērā to, ka nav panākta ļoti plaša sabiedrības vakcinācijas aptvere, nav sasniegta arī pietiekama riska grupu vakcinācijas aptvere, vakcinācija joprojām nav pieejama visai sabiedrībai, tādēļ nav iespējams ieviest visu sabiedrību aptverošus izņēmumus vakcinētām personām.

Vadoties no iepriekš minētajiem zinātniskajiem pierādījumiem, izņēmumi vakcinētām personām var tikt balstīti uz izņēmumiem Covid-19 testēšanā, karantīnas nosacījumu ievērošanai un nosacījumiem, tiekoties ar vakcinētām personām.

Tajā pašā laikā vairākas organizācijas norāda uz to, ka citi piesardzības pasākumi, tai skaitā sejas masku lietošana, tiekoties ar nevakcinētām personām ārpus mājsaimniecības, ir jāsaglabā.

Vadoties no minētajiem apsvērumiem, Latvijā tiek plānots ieviest izņēmumus vakcinētām personām divos soļos, paredzot, ka ir iespējams ieviest atsevišķus uz vakcinētām sabiedrības grupām mērķētus izņēmumus, proti, paredzēt to, ka pilnībā vakcinētas personas var neveikt obligāto skrīningu darba vietās, izņemot situācijas, ja personai ir infekcijas pazīmes, konkrētajā iestādē ir uzliesmojums.

Tāpat ir apdomāts paredzēt iespēju neievērot mājas karantīnu, ja persona bijusi kontaktā ar Covid-19 inficētu personu. Latvijas epidemiologi un infekciju slimību speciālisti uzskata, ka piesardzības nolūkā, lai varētu izsekot un savlaicīgi novērst jauno vīrus celmu izplatību, visām kontaktpersonām, arī vakcinētām personām, Covid-19 tests ir jāveic. Tādēļ šobrīd piesardzības nolūkā kontaktpersonām tiek rekomendēts veikt Coivd-19 testu un, ja testa rezultāts ir negatīvs, kontaktpersona var neievērot mājas karantīnu.

Tāpat šobrīd var jau ieviest piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu ilgstošas sociālās aprūpes centros, kur ir pietiekama klientu un darbinieku vakcinācijas aptvere. Lai to ieviestu, ir nepieciešams pārskatīt esošās rekomendācijas šīm institūcijām, paredzot iespējas apmeklējumiem pie vakcinētām personām, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, paredzot iespējas vakcinētiem ilgstošas sociālās aprūpes centru klientiem doties ārpus iestādes, kā arī paredzot plašākas iespējas rīkot kopīgus pasākumus centru vakcinētajiem klientiem.

Tajā pašā laikā, ieviešot piesardzības pasākumu mazināšanu, ir jāatceras, ka šajos centros ir ļoti augsti Covid-19 izplatības riski un jāparedz nevakcinēto klientu aizsardzība, kā arī ir jārēķinās, ka gados vacākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar smagām hroniskām slimībām vakcīnu radītā aizsardzība var neveidoties pietiekamā apjomā kā pārējiem sabiedrības locekļiem. Tādēļ šeit pasākumu mazināšana ir jāveic piesardzīgi, vērtējot riskus, un pieejai jābūt individuālai.

TM informatīvajā ziņojumā uzsvēra, ka sabiedrības vakcinācijas aptveri var veicināt ne tikai, paredzot izņēmumus vakcinētām personām neievērot atsevišķas noteiktās drošības un piesardzības prasības, bet tie var būt arī citi motivējoši pasākumi.

TM uzsver, ka, paplašinoties vakcinācijas pieejamībai sabiedrībā un paplašinoties vakcinācijas aptverei gan sabiedrībā, gan riska grupās, un, ja ir atbilstoša epidemioloģiskā situācija, var tikt lemts arī par uz visu sabiedrību attiecinātiem izņēmumiem vakcinētām personām. Lai šādi izņēmumi tiktu ieviesti, jāizpildās vairākiem nosacījumiem, proti, vakcinācijai jābūt pieejamai visai sabiedrībai, kā arī tai ir jābūt pietiekamai sabiedrības un riska grupu vakcinācijas aptverei un jābūt atbilstošai epidemioloģiskajai situācijai, tai skaitā nedrīkst būt augsta stacionāro gultu noslodze.

Tāpat TM uzskata, ka jābūt ieviestai sistēmai efektīvai vakcinācijas fakta kontrolei.