Rīgas mežu” audits: augstvērtīgus zāģbaļķus uzņēmums tirgojis kā brāķi

FOTO: Shutterstock

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde ir pabeigusi pārbaudi par “Rīgas mežiem”, un tajā īpašu uzmanību izpelnījusies kokzāģētava “Norupe”, kuru Valsts kontrole iepriekš kritizējusi par konkurences kropļošanu un negūtiem ienākumiem. Analizējot kokzāģētavas lielo brāķa produkcijas īpatsvaru un dažas pavadzīmes, auditori atklājuši, ka augstvērtīgu produktu “Rīgas meži” dažkārt ir pārdevuši par brāķa cenām, svētdien vēstīja TV 3 raidījums "Nekā personīga"

“Rīgas meži” ir otrs lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā pēc valsts uzņēmuma “Latvijas valsts meži”.

Pirms septiņiem gadiem “Rīgas meži” atklāja kokzāģētavu “Norupe”, solot, ka tā pārstrādās aptuveni trešo daļu no “Rīgas mežu” kokiem, ko līdz tam pārdeva izsolēs.

“Norupes” uzturēšana gadā izmaksā vairāk nekā 3 miljonus. Lielākās pozīcijas ir darba algas, elektrības maksājumi, pamatlīdzekļu nolietojums.

Kokzāģētava joprojām nepelna, un iemesls tam var būt gan neatpelnītais investīciju apjoms, gan nepārdomāts biznesa plāns.

12

Audita un revīzijas pārvalde atklājusi, ka vismaz 4% no mežizstrādes kokzāģētavā saņemtās produkcijas ir brāķis. Zāģētava apaļkokus izbrāķē pārāk lielas līkumainības, metāla ieslēguma vai nestandarta garuma dēļ. Taču “Norupe” nespēj pārstrādāt arī augstvērtīgus savos mežos nocirstos skujkokus pārāk lielā diametra dēļ. Un tos “Rīgas meži” pārdod kokrūpniekiem.

"Kokzāģētava jau no paša sākuma bija paredzēta sīkkoksnes zāģēšanai. Tātad 24 cm diametrs ir tas, ko tas spēj palaist cauri zāģai galvai, ir tas maksimālais izmērs. Tas nozīmē, ka augstvērtīgu izejmateriālu mēs pie sevis definējam kā brāķi. Bet vēl lielāka problēma ir tā, ka mēs ne tikai nodefinējam to kā brāķi, bet arī to tirgojam par brāķa cenām," skaidroja “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Auditori secina, ka brāķēto apaļkoku “Rīgas meži” pārdod pircējiem, kuri uzvarējuši uzņēmuma Mežizstrādes nodaļas organizētajās izsolēs. Vērtēšanas kritēriji šādām izsolēm “Rīgas mežos” nav izstrādāti. Nepilnīgajai produkcijai tiek izmantota nevis tirgus cena, bet cena, par kādu “Rīgas meži” brāķēto produkciju pārdevuši iepriekšējos mēnešos.

Neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā bija tendence cenai iet uz augšu, "Rīgas meži" ar savu produkciju visu laiku paliek nopakaļus tirgum.

12

“Nekā personīga” zināms, ka visbiežāk “Rīgas mežu” brāķētos apaļkokus izsolēs ieguvuši pieci uzņēmumi – AS “Stora Enso Latvija”, SIA “Pata”, SIA “Gaujas koks”, SIA “BSW Latvia”, SIA “Rettenmeier Baltic Timber”.

SIA “ Rettenmeier Baltic Timber” pārstāvis Jānis Kalniņš atzīst, ka uzņēmums periodiski šādu produktu pērk un “Rīgas meži” šo produktu tirgo atklātas izsoles procesā. Pēc viņa domām, cena, kāda tiek nosolīta dotajā brīdī, diezgan precīzi atbilst tirgus situācijas cenai.

Uzņēmumā “Pata” raidījumam sniedza informāciju, ka koksnes produktu piegādātāji mērāmi simtos, un “Rīgas mežu” apjoms uzņēmumu grupai kopumā esot nenozīmīgs. Kompānija iepērk arī lielos zāģbalķus, par ko liecina arī pēdējo piecu mēnešu pavadzīmes. Un, piemēram, šā gada martā par šiem lielā diametra skujkoku zāģbaļķiem “PATA” samaksājusi 20 eiro zem tirgus cenas par kubikmetru.

Apaļkoku iepirkuma cenas divreiz gadā apseko Centrālā statistikas pārvalde. Tas tiek darīts meža kadastrālās vērtības noteikšanai. Izlase ir rūpīga un dati ticami. Skujkoku zāģbaļķu cenu svārstības pa gadiem neesot lielas, jo šis tirgus esot visai vienmērīgs. Arī pandēmijas ietekme nav atstājusi nelabvēlīgas sekas, un lielā diametra apaļkoka cenām šobrīd esot tendence pat pieaugt.

Anita Skudra “Rīgas mežu” valdei pievienojās šā gada sākumā un februārī atcēla kādu izsoli, jo tās rezultāts likās aizdomīgs. Bērza finierklučus SIA “Pata” nosolīja par 50 eiro par kubikmetru, lai gan tās pašas kategorijas finierklučus vēl janvārī šī pati kompānija pirka par 90 eiro kubikmetrā no tiem pašiem “Rīgas mežiem”.

"Ir viens tāds nopietns gadījums, kas notika februārī, tad, kad es biju vienīgā paraksttiesīgā valdes locekle, jo abi pārējie bija uz darba nespējas lapas.

Tad bija tādi e-pasti par bērzu kluču izsoles rezultātiem, kur piedalījies tikai viens pircējs. Un viņš arī nosolījis cenu, kas pat zem tās mūsu saucamās “slēptās cenas” ir bijis no 25 līdz 30 eiro par kubikmetru zemāka cena,"

12

pastāstīja Skudra. 

"Un tad sākās ofensīva no realizācijas daļas un no viena valdes locekļa Jura Buškevica kunga ar tekstiem, ka es esmu cilvēks bez pieredzes šajā tirgū un ka šī labākā cena, kāda ir iespējama. Es šo izsoli atcēlu un pateicu, ka tādu līgumu mēs neparakstīsim," viņa piebilda.

Izsole par finierklučiem “Rīgas mežos” notika atkārtoti un tad cena bija par 15 eiro augstāka. To nosolīja cits uzņēmums.

“Nekā personīga” vērsās pie bijušā “Rīgas mežu” valdes locekļa Jura Buškevica ar lūgumu paskaidrot cenu veidošanos izsolēs, taču viņa atbilde bija skopa: "Uz Jūsu jautājumiem varēšu sniegt atbildes, kad būšu iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu un saimnieciskās revīzijas ziņojumu."

“ Rīgas mežu” ilggadīgos vadītājus Aivaru Tauriņu un Juri Buškevicu no amata atsauca pirms mēneša saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojumā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem viņu darbībā. Ziņojumā tika norādīts ne vien par aizdomām brāķētās produkcijas izsolēs, bet arī uz miljonu lieliem tēriņiem it kā zaļās klases izglītības projektam, lai gan divu jaunbūvju aprīkojums drīzāk atgādināja kautuvi un atpūtu medījumu baudīšanai.

“Rīgas mežu” peļņa iepriekšējos gados strauji sarukusi. Ja vēl pirms trim gadiem tie bija trīs miljoni, 2019.gadā pusmiljons, tad pērno gadu iepriekšējā vadība plānoja noslēgt ar pusotru miljonu lieliem zaudējumiem.

"Iepriekšējais budžets kapitāldaļu turētājam decembrī bija iesniegts ar 1,7 miljonu zaudējumiem, taču pagājušajā nedēļā mēs aizstāvējām šo budžetu ar peļņu. Jūs saprotiet, ko tas nozīmē -

mēs no 1,7 miljoniem zaudējuma tikām pie peļņas, nepārdodot ne kādu īpašumu vai kaut kādu papildus aktīvus, vienkārši strādājot,

12

ir iespēja nopelnīt arī šajā uzņēmumā," uzsvēra uzņēmuma pašreizējā valdes priekšsēdētāja.

Uz augšu
Back