Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Suecas krīze kā "ķirsītis uz tortes" jeb kāda ir situācija kravu pārvadājumu jomā?

Foto: Ieva Leiniša / LETA

Visā pasaulē tiek runāts par krīzi kravu pārvadājumu jomā. Tendences liecina, ka kravas pārvadājumu izmaksas pieaug, jo ir liels pieprasījums, taču – trūkst nodrošinājuma. Augošās pārvadājumu izmaksas var atstāt iespaidu uz importa precēm, kuras arī sadārdzināsies. Tās ir izmaksas, ar ko uzņēmēji rēķinājušies nebija. Kā to izjūt Latvijas kravu pārvadātāji?

Transporta un loģistikas uzņēmums SIA “Vervo” nozarē darbojas jau kopš 2008. gada, un tā pakalpojumu klāstā ir autotransporta, aviotransporta, jūras, kā arī dzelzceļa kravu pārvadājumi. Balstoties uz pašreizējo pieredzi, var redzēt, ka importa un eksporta kravu pārvadājumu sadārdzinājums ir visos kravu pārvadājumu veidos, cenām palielinoties vidēji par 10-15%.

Par galvenajiem transporta cenu kāpuma iemesliem ir minams degvielas cenu pieaugums, kā arī tas, ka piedāvāto kravu apjoms pārsniedz transportu kapacitāti.

Savukārt transporta uzņēmuma “Kreiss” tirgus segments ir kravu pārvadājumi, kuriem nepieciešami īpaši temperatūras režīmi, tostarp ātri bojājošies pārtikas produkti, farmaceitiskie izstrādājumi, ķīmiskie produkti, augsto tehnoloģiju preces, ziedi un augi.

“Vēsturiski šajā tirgus segmentā ir izteikta sezonas pieprasījuma ievirze, tāpēc jautājumu par kravas pārvadājumu izmaksām var izskatīt noteiktos laika intervālos,” skaidro uzņēmuma pārstāve Brigita Ferstla.

Salīdzinot 2021. gada 1. ceturksni ar 2020. gada 1. ceturksni, šogad kravu pārvadājumu izmaksas ir vidēji par 3% zemākas. Savukārt, ja salīdzinām periodu no 2021. gada sākuma, tad četros mēnešos no janvāra līdz aprīlim var novērot pieaugumu par tiem pašiem 3%.

“Bet, tā kā mūsu segmentā sezonas svārstības dažās jomās var sasniegt 20-30%, mēs nevaram izdarīt secinājumus par strauju cenu kāpumu. Tāpat ietekmi rada arī degvielas izmaksas, un sakarā ar to, ka daudziem partneriem pastāv degvielas nodeva, kravas pārvadājumu izmaksas ir savstarpēji saistītas ar energoresursu izmaksām,” norāda Ferstla.

Šeit būtiski ir ņemt vērā, ka kravu pārvadājumiem ir atšķirīgi veidi, un tie ne visi tiek ietekmēti vienādi.

Kravu pārvadājumi ar autotransportu

“Cenu sadārdzinājums mazāk skar vietējos kravu pārvadājumus ar autotransportu, bet cenas ievērojami kāpušas gan eksporta, gan importa kravu pārvadājumiem pa Baltiju, kā arī uz un no Eiropas valstīm. Atsevišķs stāsts ir par Lielbritāniju, kur cenas sarežģītās muitošanas dēļ ir kāpušas par 40-50%. Pēc maniem ieskatiem, tā iemesls ir muitošanas izraisītās dīkstāves un potenciālie riski iestrēgt uz robežas uz ilgāku laiku, nekā plānots.

Esmu ievērojis, ka strauji samazinājies uzņēmumu skaits, kas sniedz pakalpojumus uz un no Lielbritānijas. Mēs, kā transporta uzņēmums, varam uzskaitīt arī iespējamos iemeslus kravu pārvadājumu cenu kāpumam: ir pacēlušās cenas rezerves daļām un degvielai. Patlaban Latvijā ir šoferu deficīts, ko daudzi uzņēmumi risina ar imigrantu šoferu palīdzību, savukārt “Vervo Auto” neiet šādu ceļu. Mēs algojam vietējos speciālistus, līdz ar to jābūt konkurētspējīgai algai.

Otrs nozīmīgākais cenu kāpumu izraisošais faktors ir konkurence par kravām, jo šobrīd kravu piedāvājums ir lielāks nekā autotransporta kapacitāte,”

komentē transporta uzņēmuma “Vervo Auto” valdes loceklis Jānis Zariņš.

Kravu aviopārvadājumi

“Avio kravu pārvadājumu cenas Eiropā ir ievērojami augušas, un tā iemesls varētu būt gan degvielas cenu kāpums, gan Covid-19 pandēmija, jo daļa no kravām tika pārvadātas ar pasažieru reisiem, kas ceļojumu ierobežojumu dēļ bija samazinājušies, līdz ar to cenu izmaiņas notiek katru dienu, un gan eksportētāji, gan importētāji nevar paļauties uz cenām, par kurām veica kravu pārvadājumu pirms nedēļas,” uzsver “Vervo” aviopārvadājumu nodaļas speciāliste Mairita Zālīte.

Jūras pārvadājumi

Preces, kuras ikdienā lieto Latvijas iedzīvotāji, tiek importētas ar jūras konteineriem, tāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta šim transportēšanas veidam. “Vissmagākā situācija ir ar jūras kravu pārvadājumiem,” stāsta “Vervo” jūras pārvadājumu speciāliste Mētra Kupruka.

“Jūras kravu pārvadājumu izmaksas ir palielinājušās 3 reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Šajos pārvadājumos īsti nevar paredzēt, kāda situācija izvērtīsies pēc mēneša vai pusgada, jo cenas ir mainīgas, taču ir dzirdēts, ka vasaras periodā cenas atkal kāps.

Uzskatu, ka šogad nemaz nesagaidīsim sezonālo cenu kritumu, kas parasti ir vasaras mēnešos.”

Kupruka piemin arī neseno gadījumu Suecas kanālā, kas bijis kā ķirsītis uz tortes: “Pasaulē šobrīd ir liels jūras konteineru deficīts, un Suecas kanāla bloķēšana situāciju saasināja vēl vairāk, radot problēmas piegādātājiem visā Eiropā.”

Dzelzceļa kravu pārvadājumi

“Paradoksāla situācija izveidojusies ar dzelzceļa konteineru pārvadājumiem, jo šie kravu pārvadājumi ir izdevīgāki par jūras kravu pārvadājumiem. Tas attiecas gan uz pilniem konteineriem no Ķīnas, gan uz saliktām kravām, kas sastāv no vienas vai dažām paletēm. Interesanti ir tas, ka šāda situācija pasaulē ir pirmo reizi,” saka “Vervo” dzelzceļa kravu pārvadājumu speciālists Krišs Rauska.

"Šobrīd nav novērojamas cenu izmaiņas vietējiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem, bet, kā zināms, aptuveni reizi pusgadā tiek pārskatīti tarifi, tāpēc pastāv iespēja, ka pēc 1.jūlija būs cenu kāpums dzelzceļa kravu pārvadājumiem Latvijā," norāda Rauska.

Vai sadārdzinājuma dēļ uzņēmumi mazāk importēs?

“Kreiss” pārstāve Ferstla norāda, ka attiecībā uz dažādu preču importa apjomu uz Latviju, šis rādītājs paliks stabils, taču būtiski mainīsies kravas pārvadājumu izmaksas virzienā no Viduseiropas un Rietumeiropas uz Baltijas valstīm, un to iemesls būs jau mūsu vairākkārt pieminētais Mobilitātes pakotnes likums.

“Ja krasi mainīsies transporta izmaksas, tad neviena nozare nepaliks neskarta, jo mūsdienu pasaulē viss ir cieši saistīts un dažādu nozaru mijiedarbība nav iespējama bez noteiktu preču pārvadāšanas,” tā Ferstla.

Savukārt transporta un loģistikas uzņēmuma “Vervo” direktors Māris Dreimanis komentē turpmāko situāciju ar importu: “Uzskatu, ka cenu pieauguma dēļ kravu pārvadājumos cilvēki nesāks mazāk importēt, bet meklēs alternatīvus importa tirgus. Jau tagad ir novērta tendence, ka kravas, kuras agrāk pārvadājām no Apvienotās Karalistes, tagad vedam no Spānijas un Nīderlandes, jo Lielbritānijā esošās rūpnīcas ir pārcēlušās uz šīm valstīm, lai izvairītos no muitas procedūrām un sarežģītās robežu šķērsošanas.

Tāpat arī redzam, ka Latvijas eksportspējīgie uzņēmumi attīstās, apgūstot arvien jaunus noieta tirgus, līdz ar to arī eksportā šā iemesla dēļ nevajadzētu būt samazinājumam.”

Dreimanis sniedz arī viedokli par cenu izmaiņām veikalu plauktos: “Kā jau minēja ievadā, kopējais sadārdzinājums kravām ir 10-15% visos transporta veidos. Ja runājam par to, kā tas ietekmēs preču cenu veikalos, tad attiecīgi, ņemot vērā ekonomikas pamatprincipus, ka loģistikas izmaksas sastāda 10-15% preces vērtības, tad tīri matemātiski redzam, ka preču cena varētu pacelties 2-3% robežās.”

Raksts tapis sadarbībā ar ERST Finance.

Svarīgākais
Uz augšu