Pētījums: pastāv dīvaina saikne starp smadzeņu izmēru un žāvāšanos

Kaķis žāvājas FOTO: Unsplash

Visaptverošā pētījumā zinātnieki atklājuši visai interesantu lietu par žāvāšanos: mugurkaulnieki ar lielākām smadzenēm un lielāku neironu skaitu tajās piedzīvo garākas žāvas.

Pētnieki savāca informāciju par 1291 žāvu no dažādiem zoodārziem un tiešsaistes video, aptverot 55 zīdītāju un 46 putnu sugas. Rezultātā atklājās “izteikta pozitīva korelācija” starp žāvu ilgumu un smadzeņu izmēru.

“Mēs ar videokamerām devāmies uz vairākiem zoodārziem un gaidījām, kad dzīvnieki žāvāsies. Tas bija visai ilgs pasākums,” teica etologs Jērgs Massens.

Šis pētījums varētu aizpildīt dažus robus zināšanās par žāvāšanos, to skaitā, kāpēc vispār žāvāšanās notiek, kā arī, kāpēc daži dzīvnieki, piemēram, žirafes, nežāvājas vispār.

“Lai arī žāvāšanās modelis ir līdzīgs, žāvu ilgums ir evolucionējis kopā ar smadzeņu lielumu un neironu skaitu,” rakstīts jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Communications Biology”.

Šis pētījums tika veikts, balstoties uz 2007. gadā izvirzītu hipotēzi, proti, žāvāšanās ir nozīmīgs veids, kā atvēsināt smadzenes. Tātad – jo lielākas smadzenes, jo ilgāka ir žāvāšanās.

Par to it kā liecina arī novērotais, ka zīdītāji parasti žāvājas ilgāk nekā putni. Putniem ir augstāka ķermeņa temperatūra nekā zīdītājiem, kas nozīmē lielāku temperatūras atšķirību ar apkārtesošo gaisu. Rezultātā pietiek ar īsu žāvu, lai ieelpotu vēsāku gaisu.

Līdzīgi secinājumi tika veikti 2016. gada pētījumā, kurā bija iesaistīti arī cilvēki, tiesa, toreiz tika izmērītas tikai 205 žāvas no 24 sugām. Atklājās, ka īsākās žāvas (0,8 sekundes) bija pelēm, bet garākās (6,5 sekundes) bija cilvēkiem, vēstīts zinātnes izdevumā "Science Alert".

Jāpiemin, ka pētnieki savus atklājumus nekādā veidā nesaista ar inteliģenci – tikai ar smadzeņu izmēru un neironu skaitu tajās. Kā arī nav ņemts vērā žāvāšanās biežums.

Uz augšu
Back