"Latvijas pasts": Covid-19 ietekmi sākām izjust jau pagājušā gada janvārī

VAS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns FOTO: Paula Čurkste/LETA

VAS "Latvijas pasts" Covid-19 ietekmi uz uzņēmuma darbību sāka izjust jau pagājušā gada janvārī, kad tas bija saistīts ar Ķīnu un sūtījumu plūsmu gan uz Latviju, gan tranzīta sūtījumiem, intervijā aģentūrai LETA atzina kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Viņš norādīja, ka tranzīta sūtījumu plūsma pērn februārī apstājusies pilnībā, lai gan Latvijā tajā brīdī par Covid-19 ietekmi vēl neviens nedomāja.

"Protams, šī situācija mums lika transformēt un pārorganizēt visas piegāžu ķēdes un šķirošanu. Teorētiski mēs tik īsā laikā tam nebijām gatavi, taču dzīve mūs piespieda to praktiski izdarīt," sacīja Vilcāns.

"Latvijas pasta" vadītājs atzīmēja, ka paralēli šajā laikā uzņēmums gatavojās jaunās automatizētās šķirošanas līnijas atklāšanai, un pandēmijas iestāšanās ietekmēja arī šo procesu, kavējot gan līnijai nepieciešamo detaļu piegādes, gan pašu darbinieku klātbūtni. Tāpat ārvalstu speciālistiem nācies pamest iesākto darbu, jo līdz ar pandēmijas sākumu bija jāatgriežas savās mītnes zemēs.

"Mēs bijām gatavojušies tam, lai iekārtu palaistu, kas būtiski atvieglotu darbu pandēmijas sākumā, bet mums nedaudz pietrūka laika. Automātiskā šķirošana ļoti mazina kontaktu darbinieku vidū un nepieciešamību pēc papildu darba rokām. Tā mums pietrūka, lai varētu maksimāli spēcīgi ieiet krīzē," teica Vilcāns.

Viņš skaidroja, ka Covid-19 pandēmija visiem sākusies ar ļoti lielu neziņu, "Latvijas pastam" paralēli bijis jācīnās ar Ķīnas sūtījumu sistēmas sakārtošanu, un tad sākās vairākas lokālās problēmas - darba pārorganizēšana, dezinfekcija, maskas, drošības līdzekļi pasta nodaļās. Visā valstī šīs problēmas bija vienādas.

"Ja man jāvērtē pandēmijas laiks kopumā, tad pavasarī satraukums, stress un neziņa bija visaugstākajā līmenī, jau vasarā visi bija daudz maz saraduši ar jauno realitāti un arī epidemioloģiskā situācija normalizējās, savukārt pasliktinājās atkal rudenī," norādīja kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Vilcāns pauda gandarījumu, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju, "Latvijas pasta" darbība nevienā brīdī neapstājās, netika apturēta neviena pakalpojuma sniegšana, lai gan ārkārtējā situācija to pieļāva.

Sākotnējā pandēmijas fāzē marta beigās-aprīlī bijuši darbinieki, kas vaicājuši - "cik ilgi vēl ākstīsimies un strādāsim, vai nevajadzētu vērt ciet?" Neviens nav zinājis, cik nopietni situācija eskalēsies, jo "Latvijas pasta" darbinieku vidū ir salīdzinoši liels skaits riska grupas cilvēku, vidējais darbinieku vecums noteikti ir augstāks nekā citos uzņēmumos, turklāt darbs ir ļoti ciešā kontaktā ar cilvēkiem, skaidroja "Latvijas pasta" vadītājs.

Pandēmijas laikā kompānija aizvērusi tikai mazās pasta nodaļas, kurās pastnieki pirms Covid-19 sniedza pakalpojumus vienu stundu dienā pašvaldību telpās. Šīs nodaļas uzņēmums bija spiesti aizvērt, jo pašvaldības iestādes slēdza, un tās vairs nebija pieejamas apmeklētājiem. Lielākajā daļā šo nodaļu klātienes apkalpošana nav atjaunota, bet darbs tiek organizēts tā, ka pastnieks pakalpojumu sniedz klienta dzīvesvietā pēc pieprasījuma. Šāds risinājums ir ekonomiski pamatotāks un arī klientiem ērtāks.

"Kopumā jāsaka, ka Covid-19 mūs piespieda pasteidzināt dažādus procesus un sakārtot lietas, kurām iepriekš varbūt netika pievērsta tik liela uzmanība. Tāpat tas lika domāt inovatīvāk, kā pakalpojumus sniegt efektīvāk, ātrāk un ar mazāku kontaktu," teica Vilcāns.

Jau ziņots, ka "Latvijas pasta" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 93,146 miljoni eiro, kas ir par 3,1% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 55,3% - līdz 2,313 miljoniem eiro.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību Latvijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 4000 darbinieku.

Uz augšu
Back