Pavļuts: Lai īstenotu onkoloģijas jomas uzlabošanas plānu, nākamgad papildu nepieciešams 101 miljons

Šodien, 4.jūnijā, plkst. 10.30, Veselības ministrija organizēja preses konferenci, kurā tā informēja sabiedrību par veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022. – 2024. gadam.

Konferencē piedalās:

?Veselības ministrs Daniels Pavļuts;

?VM Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka;

?VM galvenais speciālists onkoloģijā Jānis Eglītis;

?RAKUS Zinātnes daļas vadītājs Mārcis Leja

Lai īstenotu Veselības ministrijas (VM) izstrādāto veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu, nākamgad papildu nepieciešami 101,49 miljoni eiro, piektdien žurnālistiem atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Plāns paredz, ka cilvēkam, saskaroties ar onkoloģisku slimību, ir jābūt nodrošinātai pilnīgai informācijai, savlaicīgi jāsaņem nepieciešamie diagnostikas izmeklējumi un piemērotākā ārstēšana, jāsaņem psihoemociāls atbalsts un rehabilitācija, kā arī nepieciešamības gadījumā paliatīvā aprūpe.

Plānā ietvertais galvenais mērķis ir attīstīt uz cilvēku centrētus, integrētus veselības aprūpes pakalpojumus, kas novērš priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām.

Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis iedzīvotāju vidū, veidojot apmēram piekto daļu no visiem nāves cēloņiem. Ik gadu aptuveni 11 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs, stāstīja ministrs. Aptuveni 6000 ik gadu nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ.

"Nevis sistēma vai slimība, bet pacients ir jaunā un mūsdienu situācijai atbilstošā onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanas plāna centrā. Nākamās paaudzes onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanas plāns ir vērsts uz pacientiem draudzīgu un vieglāk saprotamu gan profilaksi, gan ārstēšanu," apgalvoja Pavļuts.

Šogad cīņai ar onkoloģiskajām slimībām Latvijā ir atvēlēti 109 miljoni eiro. Lai īstenotu jauno plānu, 2022.gadā indikatīvi būtu papildus nepieciešami 101,49 miljoni eiro, 2023.gadā - 130,69 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 150,27 miljoni eiro.

Nākamajā gadā lielākā summas daļa - 64,03 miljoni eiro - paredzēti medikamentiem. Pavļuts atzina, ka gan pacienti vēlas saņemt, gan ārsti vēlas izrakstīt jaunākās paaudze medikamentus, un arī farmācijas nozare nemitīgi strādā, lai meklētu jaunus risinājumus.

Vēl 20,08 miljoni eiro no papildu finansējuma nākamgad nepieciešami, lai paplašinātu diagnostikas iespējas, 5,86 miljoni eiro, lai veiktu tarifu pārrēķinu. Savukārt 2,55 miljoni eiro plānoti rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei.

VM uzsver, ka turpmākajos gados nepieciešams panākt, ka cilvēks, saskaroties ar onkoloģisku slimību, var būt drošs par to, ka saņems sev atbilstošus kvalitatīvus pakalpojumus.

Jābūt nodrošinātai pilnīgai informācijai par to, kā novērst dažādus riska faktorus, lai mazinātu onkoloģiskas slimības iespēju, paredz plāns. Tāpat būtiskas ir profilaktiskās pārbaudes - vēža skrīnings, kā arī vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu meitenēm un zēniem.

"Ir svarīgi, ka par profilaktiskajiem pasākumiem cilvēku informē arī viņa ģimenes ārsts, savukārt pats pakalpojums neatkarīgi no tā saņemšanas vietas ir kvalitatīvs un salīdzināms," skaidroja VM.

Tāpat viens no mērķiem ir pilnveidot diagnostikas iespējas, kā rezultātā cilvēks savlaicīgi varētu saņemt nepieciešamos izmeklējumus sevis izvēlētā ārstniecības iestādē.

Tas nozīmē, ka pakalpojuma kvalitāte nedrīkst būt atkarīga no atrašanās vietas.

Lai nodrošinātu personalizētu un mērķtiecīgu ārstēšanu, nepieciešams uzlabot jaunu medikamentu pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem. Diemžēl nepietiekama finansējuma dēļ joprojām ir vairāku lokalizāciju audzēji, kuru ārstēšanai kompensējamo zāļu sistēmā nav pieejama inovatīva terapija, atzina VM. Tāpat svarīgi ārstniecības procesā iesaistīt multidisciplināru komandu, lai pacients saņemtu visu nepieciešamo palīdzību. Kā arī nepieciešams ieviest vienotas vadlīnijas un algoritmus, lai cilvēks saņemtu izmeklēšanu, ārstēšanu, kontroli un aprūpi pēc vienotiem kvalitātes standartiem, kādi ir definēti Eiropā.

Lai sekmētu to, ka pacienti ar onkoloģiskajām slimībām var pēc iespējas optimāli pārdzīvot terapijas procesu un pēc iespējas kvalitatīvāk atgriezties sociālajā un ekonomiskajā apritē, nepieciešams nodrošināt ne tikai terapiju, bet arī psihosociālo rehabilitāciju. Lai to nodrošinātu, VM kopā ar Labklājības ministriju (LM), kā arī, piesaistot citus sadarbības partnerus, sola turpināt uzsāktās aktivitātes veselības aprūpes pakalpojuma cilvēkiem ar onkoloģisku slimību satura pilnveidošanā, lai izveidotu un sniegtu starpnozaru atbalstu un pakalpojumus, tai skaitā psiholoģiskā atbalsta jomā.

Tāpat VM un LM mērķis ir izveidot visaptverošu, uz cilvēku centrētu paliatīvo aprūpi, kas neatkarīgi no iedzīvotāju sociālekonomiskā stāvokļa nodrošinātu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā pieejamus pakalpojumus, tai skaitā psihoemocionālo atbalstu dzīves nogalē gan cilvēkam, gan viņa ģimenei. Lai gan kopumā paliatīvās aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, paliatīvās aprūpes pakalpojumu jomu nepieciešams attīstīt un pilnveidot multidisciplināri, uzlabojot pakalpojuma pieejamību un aprūpes nepārtrauktību, kā arī nepieciešams uzlabot ārstniecības personu un sociālās jomas speciālistu sadarbību, uzskata VM.

Ministrijā arī norāda, ka ļoti būtisks aspekts ir veicināt speciālistu pieejamību visā Latvijā, veidojot cilvēkresursus "kartējumu" onkoloģijas jomā. Rezultātā vajadzīgais speciālists būs pieejams cilvēkam ērtā vietā.

Savukārt, uzlabojot ārstniecības personu darba samaksu, kā arī citus apstākļus, tai skaitā, iespējas pilnveidot zināšanas, mediķi būs apmierināti ar darba vidi, kas veicinās labāku savstarpējo komunikāciju un ārstēšanu. Jāveicina arī ieklausīšanās pacientu viedoklī un pieredzē, lai uzlabotu pakalpojumus.

Papildus minētajiem pasākumiem iecerēts turpināt iepriekš iesāktas vai plānotas iniciatīvas onkoloģijas jomā, kurām iepriekš nav piešķirts papildu finansējums.

Piemēram, plānots uzlabot vēža skrīninga programmas, attīstīt patoloģijas centru, uzlabot rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumus onkoloģisko slimību pacientiem un tehnisko palīglīdzekļu klāsta pieejamību, kā arī attīstīt citus pakalpojumus.

"Plāns atspoguļo lietas gan domāšanā, gan praksē, kas jau šobrīd notiek. Piemēram, darbs pie digitāliem risinājumiem onkoloģijas jomā ir izstrādes procesā. Bet ir lietas, kuras bez papildu finansējumā papildus izdarīt," sacīja Pavļuts.

Pēc viņa paustā, bez papildu finansējuma nav iespējams iegādāties papildu zāles, veikt papildu medicīniskās manipulācijas, sniegt diagnostikas pakalpojumus. Atkarībā no papildu finansējuma piešķīruma būšot iespējams nodrošināt pakalpojumu pieejamību.

"Tai pašā laikā ir atsevišķi pārkārtojumi sistēmā, tostarp darbs ar ģimenes ārstiem, ar dažādiem speciālistiem, kas ir iesaistīti šajā pacientu pieredzē, kas saistīta ar onkoloģijas saslimšanu un ārstniecību. To ir iespējams risināt ar daļējo finansējumu vai ar esošiem līdzekļiem," uzskata politiķis, piebilstot, ka atsevišķām aktivitātēm finansējums jau ir paredzēts.

Uz augšu
Back