Senos cilvēku izkārnījumos atklātas norādes par maiju civilizācijas sabrukumu (4)

Pētnieki identificēja četrus atsevišķus populācijas izmēra izmaiņu periodus. Šīs izmaiņas bija reakcija uz īpaši sausiem vai mitriem periodiem, kas iepriekš nav dokumentēti, proti, 1350.-950. p.m.ē., 400.-210. p.m.ē., 90.-280. m.ē. un 730.-900. m.ē., vēstīts vietnē "Science Alert".

Papildus tam izkārnījumu kaudzes atklāja, ka Itzanas pilsēta – mūsdienu Gvatemala – bija apdzīvota 650 gadu agrāk, nekā iepriekš liecināja arheoloģiskie pierādījumi. Tā ir ļoti nozīmīga informācija, ņemot vērā, ka tās avots ir cilvēka izkārnījumi.

“Šis pētījums varētu palīdzēt arheologiem izgudrot jaunus veidus, kā identificēt izmaiņas, kuras neparāda arheoloģiskie pierādījumi. Maiju apdzīvotās zemienes nav laba vide, lai tur būtu saglabājušās kādas ēkas vai citas liecības par cilvēku dzīvi. Tas ir tropiskās vides dēļ,” skaidroja zinātnieks Bendžamins Kīnans.

Pētījumā izmantota relatīvi jauna metode, kā analizēt organiskās molekulas no cilvēku un dzīvnieku izkārnījumiem, kas var tūkstošiem gadu saglabāties nogulumiežos ezeru un upju dibenā. Šo molekulu koncentrācija pētniekiem sniedz informāciju par izmaiņām populācijas izmērā.

Šajā gadījumā organiskās molekulas tika iegūtas ezera dibenā netālu no Itzanas pilsētas un atklāja vismaz dažus tūkstošus gadu ilgu periodu. Iegūtā informācija vēlāk tika salīdzināta ar vēsturiskajiem klimata datiem. Atklājās visai nozīmīga korelācija.

“Sabiedrībai kopumā ir svarīgi zināt, ka arī pirms mums eksistēja civilizācijas, kuras ietekmēja klimata pārmaiņas, liekot tām pielāgoties,” stāstīja pētnieks Pīters Duglass.

Pētnieki arī identificēja populācijas pieaugumu ap mūsu ēras 1697. gadu, kad pēdējam maiju cietoksnim uzbruka spāņi. Populācijas pieauguma pamatā, iespējams, bija bēgļi.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Quaternary Science Reviews”.