Putins publicē sacerējumu par "krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību"

Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins FOTO: Sputnik/Alexei Nikolsky/Kremlin via REUTERS

Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins 30.jūnijā "tiešajā līnijā" ar valsts iedzīvotājiem solīja publicēt rakstu, kas pierādot viņa bieži izteikto apgalvojumu, ka krievi un ukraiņi esot "viena tauta". Ar Putina vārdu parakstītā eseja pirmdien tika publicēta Kremļa mājaslapā.

Esejā ar nosaukumu "Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību" aprakstīta Krievijas vēsture no viduslaikiem līdz Padomju Savienības sabrukumam. Tajā apgalvots, ka Ukraina esot padomju laiku "izgudrojums", kā arī Rietumvalstis un Ukrainas politiskā elite vainotas valsts pārveidošanā par "anti-Krieviju".

Neskatoties uz Putina vairākkārt izteiktajiem apgalvojumiem, ka krievi un ukraiņi ir "gandrīz identiski", sacerējums Kremļa mājaslapā publicēts gan krievu, gan arī ukraiņu valodā.

Putins savā rakstā apgalvo, ka krievi, ukraiņi un baltkrievi esot Senās Krievzemes pēcteči, un pat pēc tās sabrukuma šīs tautas esot runājušas vienā valodā un bijušas pareizticīgas. Vēlāk vēstures gaitā esot radusies ideja par atsevišķu Ukrainu, taču "tam nebija un nevarēja būt nekādas vēsturiskās bāzes", raksta Putins.

Viņš arī apgalvo, ka PSRS valdība esot piekopusi "ukrainizāciju". "Mūsdienu Ukraina pilnīgi un absolūti ir padomju laiku izgudrojums (..), Krievija patiesībā tika aplaupīta," uzsver Putins.

Pēc PSRS sabrukuma Ukrainai esot vajadzējis atgriezties pie tām pašām robežām, kādas tai bija pirms iekļaušanas Padomju Savienības sastāvā, raksta Putins. 

Tas nozīmē - bez Krimas pussalas, ko Krievija okupēja 2014.gadā.

49

Putins rakstā arī kritizējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kura solījums panākt mieru "izrādījās meli".

Stājoties amatā, Zelenskis par savu galveno mērķi izvirzīja kara izbeigšanu Austrumukrainā. Ukrainas bruņotie spēki tur cīnās pret prokremliskajiem kaujiniekiem, kuri pārņēmuši varu Donbasā.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Uz augšu
Back