Olimpisko spēļu laureāti saņem medaļas, kas veidotas no veciem telefoniem un datoriem

FOTO: AFP / Scanpix

Tokijas olimpiskajās spēlēs, ļoti iespējams, tiks aizsākta jauna tradīcija. Kā vēsta “Deutsche Welle”, pašlaik notiekošo olimpisko spēļu medaļas tiek veidotas no vecām elektronikas ierīcēm. Paredzams, ka šis projekts tiks turpināts arī turpmāk.

Sportistiem, kuri iegūst ekskluzīvo vietu uz goda pjedestāla pirmajiem trīs pakāpieniem un saņem olimpiskās medaļas, tas ir milzīgs gods gan pašiem, gan viņu pārstāvētajai valstij. Savukārt “Tokijas Medaļu projekta” īstenotāji var priecāties, ka medaļas, ko saņem sportisti, vispār ir izveidotas.

Šajā projektā medaļas tiek veidotas no pārstrādātām vecām elektroierīcēm, piemēram, viedtālruņiem un klēpjdatoriem. Tādējādi projekta īstenotāji ir devuši japāņiem unikālu iespēju būt daļai no šīm olimpiskajām spēlēm, kas notiek pandēmijas apstākļos.

“Kampaņa aicināja sabiedrību ziedot nolietotu un vecu elektroniku šim projektam. Mēs esam pateicīgi visiem, kas piedalījās šajā projektā,” sacīja Tokijas olimpisko spēļu runasvīrs Hitomi Kamizava.

8

Projekts tika īstenots ar mērķi parādīt, ka elektronikā tiek izmantoti miljardiem dolāru vērti metāli, to vidū arī zelts un sudrabs. Liela daļa no šiem metāliem ik gadu iet zudumā, jo cilvēki vienkārši izmet ierīces parastajos atkritumos vai pat sadedzina, neparūpējoties par to, vai vecās elektroniskās ierīces tiek atbilstoši utilizētas un nodotas pārstrādei.

Pārstrādes ķēde

Kopumā Japānā tika īstenota divus gadus ilga nacionāla līmeņa kampaņa, kuras laikā tika vākta nolietotā elektrotehnika, kuru pārstrādājot arī būtu iespējams saražot vairāk nekā 5000 bronzas, sudraba un zelta medaļu 2020. gada olimpiskajām spēlēm. Vairāk nekā 90% Japānas pilsētu, ciemu un ciematu iesaistījās šajā kampaņā, izveidojot elektronikas nodošanas punktus, kur simtiem tūkstošu japāņu nodeva vecās ierīces.

Tiek norādīts, ka šajā kampaņā izdevās iegūt vairāk nekā 32 kilogramus zelta, 3500 kilogramus sudraba un 2200 kilogramus bronzas. Tas viss iegūts no nelielām ierīcēm, kā veci mobilie telefoni un klēpjdatori, norādīja Kamizava.

8

Lai arī pārstrādes veicināšana nereti liekas pašsaprotama, šis medaļu projekts iesaistīja gan Japānas valdību, gan tūkstošiem pašvaldību, uzņēmumus, skolas un citas sabiedriskās iestādes. Viena no galvenajām kompānijām, kas iesaistījās šajā projektā, bija “Renet Japan Group”, kuras biznesa filozofija sevī ietver ilgtspēju.

“Mēs esam izveidojuši atkritumu pārstrādes kustību, lai palīdzētu medaļu projektam, sadarbojoties arī ar daudziem citiem uzņēmumiem, Japānas valdību, pašvaldībām un tur dzīvojošajiem iedzīvotājiem,” sacīja “Renet Japan Group” direktors Tošio Kamakura.

Projekts tika aizsākts 2017. gada aprīlī, kad par savu gatavību iesaistīties paziņoja 600 pašvaldības. 2019. gada martā, kad elektronikas vākšanas posms tuvojās beigām, Tokijas olimpisko spēļu medaļu projektā bija iesaistījušās nu jau vairāk nekā 1600 pašvaldības. Kamakura atminas, ka kampaņas laikā bija ievērojamas sabiedrisko attiecību un cita veida aktivitātes, lai veicinātu sabiedrības iesaisti šajā projektā.

Nolietotās tehnikas savākšana bija tikai pirmais solis. Pēc tam sekoja ierīču izjaukšana un tālākais pārstrādes process. Pēc tam pārstrādes procesā iegūtais materiāls tika sakausēts Juniči Kavniši medaļu dizaina idejā. Šis koncepts pārspēja vairāk nekā 400 citus medaļu dizaina kandidātus.

Plašāks skatījums

Japānā notiekošās olimpiskās spēles būs pirmās, kurās sportisti saņems medaļas no pārstrādāta materiāla, tomēr šī ideja nav jauna. Iepriekšējās olimpiskajās spēlēs, kas 2016. gadā notika Riodežaneiro, 30% no zelta un sudraba medaļām bija no pārstrādātiem materiāliem, piemēram, no vecām automašīnu detaļām.

Raugoties nākotnē, 2024. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē noteikti nozīmīga tēma būs apkārtējās vides aizsardzība. Līdz ar to pastāv cerība, ka Tokijas spēlēs iesāktais projekts tiks turpināts. Kas attiecas uz vides aizsardzības aspektu, Kamakura uzskata, ka ir ļoti svarīgi cilvēkiem skaidrot, kā efektīvāk palīdzēt cīnīties pret vides piesārņojumu, bet ražotājiem vairāk jāpievēršas ilgtspējīgiem materiāliem.

Kopumā 2019. gadā pasaulē atkritumos nonāca 53,6 miljoni tonnu elektronikas – tie ir vidēji 7,3 kilogrami uz vienu cilvēku. Šāds apjoms ir līdzvērtīgs 350 lieliem kruīza kuģiem, tādējādi elektronikas atkritumi ir kļuvuši par ātrāk augošo atkritumu nozari pasaulē. Pēdējo piecu gadu laikā elektronisko atkritumu apjoms ir audzis par piekto daļu, un paredzams, ka tas turpinās pieaugt. Galvenais iemesls tam ir pieaugušais pieprasījums pēc elektroniskajām ierīcēm, kam ir īss dzīves cikls un ļoti ierobežotas remonta iespējas.

Mazāk nekā piektā daļa no šiem atkritumiem tiek pienācīgi utilizēta un pārstrādāta, tādējādi tas rada nopietnu apdraudējumu apkārtējai videi un cilvēku veselībai.

Uz augšu
Back