Latvijas preču eksports šogad kopumā varētu pieaugt par vairāk nekā 10%, savukārt pakalpojumu eksporta apmērs atgriezties pirms pandēmijas līmenī, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas eksportējošie uzņēmumi šobrīd uzrāda ļoti labus rezultātus.
"Kopējo eksporta apmēru, protams, ietekmē globālais cenu pieaugums, taču, ja atmetam šo parametru, eksports tāpat turpina augt. Maijā eksporta apmēra pieaugums sasniedza 36%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju. Ja atceramies, pagājušā gada maijs bija pirmais mēnesis, kad visi mazliet uzelpoja pēc Covid-19 pirmās panikas, tādēļ 36% ir ļoti iespaidīgs pieaugums," teica Rožkalns.
Viņš prognozēja, ka,
stabilizējoties preču cenām, pieauguma tempam vajadzētu samazināties, taču kopējā tendence ir, ka preču eksporta pieaugumam šogad vajadzētu būt vairāk nekā 10% apmērā,
kamēr pakalpojumu jomā, visdrīzāk, sasniegsim, 2019.gada līmeni. "Arī tas ir labs rādītājs, jo pakalpojumu sektorā tūrisms un pārvadājumi ieņem diezgan lielu lomu," piebilda LIAA direktors.
Rožkalns gan arī stāstīja, ka ir sektori un eksportējošie uzņēmumi, kas ir ļoti smagi skarti, piemēram, tūrisms, kā arī citas pakalpojumu eksporta nozares, kurās situācija nav laba, taču, ir uzņēmumi, kuriem pandēmija ir devusi jaunas iespējas un jaunus eksporta tirgus.
"Ja raugāmies uz preču eksportu, tad piegāžu ķēdes saīsinās, un tā rezultātā Latvijai ir pavērušās papildu iespējas eksportēt un palielinājusies konkurētspēja Eiropas preču tirgos. Pandēmijas situācijai bija jāadaptējas pilnīgi visiem, taču, tā kā mums lielākā daļa no uzņēmējiem ir mazi vai vidēji, tad viņiem piemēroties jaunajiem apstākļiem bija relatīvi ātrāk un lētāk nekā lieliem uzņēmumiem, kuriem jāmaina daudzi iekšējie procesi. Pagājušajā gadā, kad šī Covid-19 krīze sākās, mūsu uzņēmumi spēja ātri adaptēties un sākt ražot, piemēram, dezinfekcijas līdzekļus, bet, kad tirgus atjaunojās, atkal ražot iepriekšējās preces," skaidroja LIAA vadītājs.
Viņš stāstīja, ka eksporta tirgos pašlaik labāk klājas kokrūpniekiem, IT nozarei, elektronikas ražošanai, kā arī pārtikas ražotājiem, bet transports un tūrisms ir cietis smagāk un atkopjas lēni. "Šobrīd, vērtējot eksporta datus, salīdzinoši labi klājas kokapstrādei, IT, elektronikas ražošanai, pārtikas pārstrādei. Strauji aug arī jaunas un mazāk zināmas nozares, kā fotonika, viedie materiāli, kurus izmanto augstajās tehnoloģijās. Arī šajās nozarēs mēs redzam, ka pieprasījums ir strauji augošs," teica Rožkalns.
"Pakalpojumu eksportā lielākā loma joprojām ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, un lielākās grūtības ir tiem uzņēmumiem, kas savu darbību ir saistījuši ar starptautisko tūrismu. Liela krīze bija transportā. Šobrīd mēs redzam, ka pamazām aviopārvadājumu un sauszemes pārvadājumi atkopjas, savukārt pasažieru jūras pārvadājumi vēl pilnvērtīgi atkopušies nav. Ja pagājušajā gadā bija reisi uz Helsinkiem, tad šogad nav regulāru reisu ne uz Somiju, ne Zviedriju," stāstīja LIAA vadītājs.
