Gaidāmā ziema būs izšķiroša jeb ko nozīmē gāzes krīze Eiropā

FOTO: Reuters / Scanpix

Gāzes cena Eiropā sasniegusi pēdējo gadu laikā augstāko līmeni – trešdien gāzes cena bija tuvu, lai sasniegtu 1000 dolārus par tūkstoš kubikmetriem. Ko tas nozīmē un cik ilgi Eiropā turpināsies gāzes krīze?

Kas noticis?

Trešdien, 15. septembrī, Eiropas finanšu tirgos gāzes nākotnes līgumu cena sadārdzinājās par 20%. Tā, piemēram, dienas vidū oktobra nākotnes līguma cena pārsniedza 950 dolāru par 1000 kubikmetriem. Vēl pagājušās nedēļas beigās 1000 kubikmetru cena bija 700 dolāru, kas jau šķita ārkārtīgi daudz, raksta “Forbes”.

Šobrīd Eiropā gāzes nākotnes līgumu cenas ir teju četras reizes augstākas, nekā noteicis lielākais gāzes eksportētājs “Gazprom”. Turklāt pašlaik gāzes cenas ir pietuvojušās augstākajam līmenim kopš 2018. gada marta (kad 1000 kubikmetri gāzes maksāja 969 dolārus), kad Eiropa pieredzēja lielu aukstuma vilni.

Eksperti norāda – lai vieglāk varētu saprast situācijas nopietnību, nepieciešams izmantot naftas ekvivalentu. Naftas ekvivalentā gāze maksā 150 dolārus par barelu, kas ir ievērojami vairāk, nekā nafta maksāja absolūtā maksimuma laikā 2008. gadā.

15

Tā rezultātā elektroenerģijas cenas Eiropā ir kāpušas par vairākiem desmitiem procentu. Piemēram, Lielbritānijā septembrī elektroenerģijas cena bija par divām reizēm augstāka, salīdzinot ar augustu, un par septiņām reizēm augstāka, salīdzinot ar pērnā gada septembri. “The Wall Street Journal” uzsver, ka elektroenerģijas cenas būtiski augušas arī citās Eiropas Savienības valstīs – Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā un citur.

Kādēļ kāpj gāzes cenas?

Galvenais cenu kāpuma faktors – gāzes deficīts Eiropas gāzes krātuvēs, kas radās pēc iepriekšējās ziemas, kas bija ilga un auksta. Parasti pazemes rezervuāri tiek papildināti vasarā, tomēr šogad gāzes uzpildīšana krātuvēs notika daudz lēnāk un pirms apkures sezonas sākuma gāzes krātuves ir aizpildītas par 75%.

“Krievija uz Eiropu sūta mazāk gāzes. Par iemesliem tiek kaislīgi diskutēts visas Eiropas gāzes uzņēmumu vidū.

Versijas ir dažādas – sākot ar Krievijas vēlmi aizpildīt savas krātuves, visbeidzot ar politisku spiedienu uz Eiropas valdībām, lai panāktu skandalozā gāzesvada “Nord Stream 2” darbības sākšanu,” raksta “Financial Times”.

15

Turklāt pašlaik jūtama “atbalss” no pagājušā gada, kad visā pasaulē samazinājās gāzes ieguves apjomi, kā arī piegādes apjomu samazināšanās no ASV. Tāpat jāatceras par ugunsgrēku “Gazprom” rūpnīcā, no kuras sākas gāzes ceļš uz Eiropu.

Kas attiecas uz pieprasījumu, to ietekmē arī šim gada laikam netipiskie laikapstākļi – bezvējš strauji samazinājis elektroenerģijas ieguves apjomus Ziemeļjūrā. Šeit arī redzama Eiropas enerģētikas sektora atkarība no gāzes – akmeņogļu elektrostacijas Eiropā tiek slēgtas un to ekspluatācijas izmaksas ir dārgas, tāpēc šo enerģiju nākas kompensēt ar dabasgāzi. Tāpat vēl ir konkurence ar NVS un Āzijas tirgiem.

Kurš no tā iegūst?

Eksperti norāda, ka ieguvējs, viennozīmīgi, ir “Gazprom”. Tāpat ieguvēji no cenu pieauguma Eiropā ir amerikāņu kompānijas, kas eksportē sašķidrināto gāzi uz Eiropu. Šāda situācija Eiropas tirgū pozitīvi vērtējama atjaunojamās enerģijas uzņēmumos.

Tiek norādīts, ka ilgstoši saglabājoties augstām gāzes cenām, “Gazprom” var pārskatīt eksporta līgumus, kuros noteiktā cena ir 300 dolāru par 1000 kubikmetriem.

15

Stratēģiskajā un politiskajā jomā gāzes krīze stiprina Krievijas argumentus par labu “Nord Stream 2” nepieciešamībai, lai nodrošinātu Eiropas energodrošību. Krievijas prezidenta runasvīrs Dmitrijs Peskovs trešdien izteicās, ka “gāzesvads būtiski sabalansēs dabasgāzes cenu svārstības Eiropā, it īpaši, ja ziema būs auksta un gāzi vajadzēs vairāk”. Tikmēr Ukrainas gāzes uzņēmums “Naftogaz” apsūdzēja Krieviju gāzes šantāžā.

Kurš ir zaudētājs?

Šajā situācijā lielākais zaudētājs ir Lielbritānija, kas ir veikusi lielu darbu, pārejot uz atjaunojamajiem enerģijas resursiem, vēsta FT. Savukārt WSJ norāda, ka Lielbritānijā būtiski krities vēja elektrostacijās saražotais enerģijas apjoms. Pērn septembrī tas sastādīja aptuveni 25% no kopējā enerģijas apjoma, bet šī gada septembra sākumā šis rādītājs nokritās līdz 6%. Tādēļ aktīvi tiek runāts par Notingemas ogļu elektrostacijas darbības atjaunošanu, kas tika slēgta, lai cīnītos pret klimata radītajām sekām.

Lielākajai daļai Eiropas Savienības iedzīvotāju gan pagaidām nav jāuztraucas par gāzes krīzes sekām. Tomēr Spānijā, kur ir savdabīgi iekārtots enerģētikas tirgus, iedzīvotāji masveidā atliek dažādus dienas darbus, piemēram, veļas mazgāšanu uz nakti. Valdība solījusi, ka enerģētikas uzņēmumiem sava peļņa būs jāiegulda valsts kasē, taču šie uzņēmumi ir gatavi pretoties valdības plāniem.

Gāzes cenu pieaugums ir nepatīkams ne tikai konkrētām valstīm, bet arī pasaules ekonomikai kopumā, kas tikai sākusi atkopties pēc koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes.

“Dabasgāzes cenas piedzīvo vēsturisku kāpumu, un tās ir sliktas ziņas visiem – sākot no keramikas ražotājiem Ķīnā, līdz konditoreju klientiem Parīzē,” raksta “Bloomberg”.

15

Arī augušās elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām var likt samazināt izdevumus citās jomās. Kas ir vēl sliktāk – gāzes trūkums var likt apstāties atsevišķām nozarēm un attīstības valstīs pat draudēt ar īslaicīgiem elektroenerģijas padeves traucējumiem, kas potenciāli var nozīmēt sociālu nemieru izcelšanos, brīdina “Bloomberg”.

Kad beigsies krīze?

Eksperti norāda, ka īsākā termiņā gāzes cenas var turpināt kāpt. Tomēr ļoti daudz kas ir atkarīgs no laikapstākļiem – ja ziema būs silta, valstīm nebūs nepieciešamības patērēt lielus gāzes krājumus – tas varēs normalizēt situāciju un cenas kritīsies. Aukstas ziemas gadījumā Eiropai nāksies iesaistīties cenu konkurencē ar Āzijas tirgu cīņā par sašķidrināto gāzi, norāda “Goldman Sachs” analītiķi.

“Ja ziema būs auksta, tad Eiropas gāzes tirgū būs jādomā, kā mazināt pieprasījumu pēc enerģijas. Ļoti iespējams, ka būs jādomā par iespējamu enerģijas piegādes apjomu mazināšanu atsevišķiem rūpniecības sektoriem,” brīdina “Goldman Sachs” analītiķi.

15

Savukārt “S&P Global Platts” eksperti spiediena mazināšanai rekomendē diversificēt enerģijas avotus – aktīvāk izmantot naftas krājumus gāzes vietā nozarēs, kur tas iespējams. Tomēr uz jautājumu, kad beigsies gāzes krīze, skaidras atbildes nav. Lielā mērā visu izšķirs gaidāmā ziema.

Uz augšu
Back