Viszemākā vakcinācijas aptvere Latvijā pašlaik ir Latgalē, tādēļ attiecīgi arī tur ir paredzama vissarežģītākā situācija ar Covid-19 pacientu ārstēšanu, jo slimos arī mediķi, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
"Visakūtākā būs tā vieta, kur visvairāk tiks izolēts vai saslims veselības aprūpes personāls - ārsti, māsas. Tā kā Latgales reģionā vakcinācijas līmenis ir zemākais, tad mēs paredzam, ka tur arī situācija būs vissarežģītākā, un faktiski tā jau ir sarežģīta, jo nu jau būs otrā nedēļa, kopš Daugavpils [reģionālā] slimnīca izsludināja ārkārtas stāvokli," sacīja Kalējs.
Viņš atzīmēja, ka
tieši Latgalē Covid-19 pacientu pieplūdums jau patlaban ir daudz straujāks, jo nevakcinēto personu skaits ir relatīvi liels.
Slimnīcu biedrības vadītājs stāstīja, ka ar Covid-19 arvien vairāk slimo gados jauni cilvēki un slimības gaita kļūst arvien smagāka. Viena pacienta ārstēšana izmaksas esot augstas - ja tiek pielietoti dārgi antivirālie medikamenti, tad izmaksas pārsniedz 1000 eiro dienā.
Kalējs atzina - ir skaidrs, ka Covid-19 pacientu skaits slimnīcās pieaugs, un līdz ar to samazināsies arī slimnīcu iespējas sniegt pakalpojumus citiem pacientiem. "To nav grūti iedomāties: ja ārsts no vienas nodaļas aiziet uz citu, tad tajā iepriekšējā darbavietā sniedzamo pakalpojumu apjoms var tikt ierobežots," viņš sacīja, piebilstot, ka patlaban vismaz neatliekamā palīdzība visās slimnīcās vēl tiek nodrošināta pilnā apmērā.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs arī atzina, ka
reģionālo un trešā līmeņa slimnīcu darbu joprojām apgrūtina no valsts nesaņemtais finansējums par iepriekš veiktajām investīcijām Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Viņš norādīja, ka minētais valsts parāds slimnīcām ir samērā liels - vienai reģionālajai slimnīcai tas pārsniedz miljonu eiro. Finansējums nav saņemts par investīcijām, ko slimnīcas veica, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu. "No valsts bija solījums, ka šī nauda tiks kompensēta, bet diemžēl patlaban tas solījums vēl nav izpildīts," norādīja Kalējs.
"Daļai slimnīcu kaut kas tiek samaksāts, bet daļai vēl joprojām saglabājas diezgan lieli neatmaksātie investīciju parādi. Tas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāatrauj no citām pakalpojumu vietām, ir jādomā, kā kompensēt šos zaudējumus," skaidroja Kalējs.
Viņš uzsvēra, ka minētais problēmjautājums par valsts parādiem slimnīcām esot vairākkārt pārrunāts ar veselības ministru, kā arī ministrijas un NVD amatpersonām.
"Viņi visi ir kursā, viņi zina, ka ir šis neatmaksātais parādu slogs slimnīcām, bet pašreiz vēl ir klusums. Tiek maksāta ļoti neliela daļa," sacīja Kalējs, piebilstot, ka pirms finansējuma izmaksas no valsts puses tiek ļoti rūpīgi pārbaudīta visu veikto investīciju atbilstība un pamatotība.
Kā ziņots, pēdējās nedēļās Latvijā pieaug ar Covid-19 saslimušo personu skaits un arvien vairāk no tām tiek stacionētas. Kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, trešdien Latvijas slimnīcās ārstējās 317 Covid-19 pacienti, no tiem 32 bija ar smagu slimības gaitu.
Rīgas Austrumu Klīniskajā universitātes slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā Covid-19 pacientu lielā pieplūduma dēļ jau pāris nedēļas ir izsludināts ārkārtas stāvoklis.
