Eindhovenas Dizaina akadēmijas absolvente Iļja Šamle pašbūvētajā serveru sistēmā ir nomainījusi baterijas pret dzīviem augiem, lai izpētītu, kā tehnoloģijas varētu nonākt simbiotiskās attiecībās ar dabu.
Projekts tika izrādīts Milānas dizaina nedēļas absolventu izstādes “Missed Your Call” ietvaros, un tajā redzama atjaunojamā enerģija, kas iegūta no tomātu stublājiem, ko izmanto mākoņa (cloud) servera darbināšanai, savukārt datora radītais siltums nodrošina optimālu temperatūru dārzeņu augšanai.
Pašpietiekamā sistēma ar nosaukumu "Warm Earth" tika izstrādāta apokaliptiskam nākotnes scenārijam, kurā cilvēce vairs nevar paļauties uz spēkstacijām un tā vietā ir jāvēršas pie dzīviem augiem kā alternatīva enerģijas avota.
"Ja viss internets darbotos no augiem, tas nebūtu iespējams tā, kā mēs šobrīd izmantojam serverus un cik daudz satura tur ir," sacīja Šamle.
"Mēs nevarētu šādi funkcionēt, un tā ir ļoti skarba realitāte," viņa sacīja. "Tas var palīdzēt mums saprast, cik daudz enerģijas ir nepieciešams šo sistēmu darbināšanai un cik tālu mēs esam no tām atrauti."
Šamles mākslīgā ekosistēma tika izveidota, lai datu centrus pārvērstu no vienībām, kas ir paslēptas no mūsu ikdienas dzīves, par ikdienas iekārtām mūsu mājās.
Tajā redzami tomāti, kas izvietoti tradicionālā servera plaukta skapī, bet pats serveris ir uzstādīts ārpusē. Abus savieno ventilācijas vārpsta, kas palīdz mikrodatora radītajam karstajam gaisam ieplūst skapja iekšpusē, efektīvi pārvēršot to par siltumnīcu.
Tajā pašā laikā tomāti palīdz darbināt serveri, izmantojot augu mikrobu kurināmā elementu tehnoloģiju, ko aizsāka Nīderlandes Vāgeningenas universitātes pētnieki, kas efektīvi pārvērš dārzeņus par baterijām.
Augi iegūst enerģiju no saules fotosintēzes procesā, pārvēršot to ķīmiskajā enerģijā un uzglabājot to cukuros un olbaltumvielās, ko tie izmanto zaļās masas veidošanai.
Jebkurš pārpalikums tiek izvadīts caur saknēm kā atkritumi, kur augsnē dzīvojošās baktērijas sadala ar enerģiju bagāto organisko materiālu, atbrīvojot organiskajā materiālā uzkrāto enerģiju kā elektronus, kurus pēc tam var izmantot kā elektrību.
Tā kā serverim jāatrodas iekštelpās, prom no elementiem, saules gaisma Šamles sistēmā tiek piegādāta no saules enerģijas augšanas lampas. Un mikrobu izdalītos elektronus aiztur dzelzs un aktivētās ogles režģis, kas iestrādāts augu poda apakšā.
"Tehnoloģija joprojām tiek izstrādāta, un bija daudz izmēģinājumu un kļūdu, visu darot pašai," skaidro Šamle. "Pagaidām tā darbojas gan no saules enerģijas, gan no enerģijas, ko es iegūstu no augiem," viņa sacīja.
"Tomēr es patiešām gribēju koncentrēties uz šo neefektivitāti kā kaut ko tādu, kam mums būs jāpielāgojas, ja vēlamies dzīvot simbiozē ar citām būtnēm uz šīs planētas."
Pētnieki jau izstrādā gaismas un baterijas, ko darbina augu mikrobu šūnas. Un, palielinoties efektivitātei, viņi uzskata, ka šo tehnoloģiju varētu pilnveidot, lai radītu pat 3,2 vatus elektroenerģijas uz vienu stādu kvadrātmetru, kas ir pietiekami, lai ar enerģiju apgādātu nelielu ēku, izmantojot zaļo jumtu.
Bet tas ir tālu no 200 triljoniem vatu, ko datu centri ik stundu patērēja visā pasaulē 2019. gadā, katru gadu radot vairāk oglekļa emisiju nekā gaisa satiksme.
"Interneta temps ir ārkārtējs, salīdzinot ar augu tempu, to, kā tie aug un kā baktērijas sadalās un atbrīvo elektronus," sacīja Šamle. "Šo divu sistēmu apvienošana akcentē mūsu tiešsaistes uzvedības pārmērību un tās elektroenerģijas izmantošanu."