/nginx/o/2021/09/30/14105132t1h16d8.jpg)
Latvijas elektroauto tirgus rādītāji ir teju vai nemanāmi kopējā auto tirgus statistikas ailītēs. Šī gada vasaras sākumā no gandrīz 723 tūkstošiem reģistrēto transportlīdzekļu vien nedaudz vairāk par 1640 bija elektroauto, un tie neveido pat vienu procentu no kopējā reģistrēto automašīnu skaita. Raugoties uz šādu statistiku, vai ir iespējams paredzēt, kad latvieši pāries uz elektroauto?
Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro: “Latvijas iedzīvotāji lielā mērā brauc ar to, ko tirgoja Vācijā pirms 14 gadiem, jo tāds ir vidējais autoparka vecums Latvijā. Ja mēs gribam redzēt, ar ko pārvietosimies Latvijā pēc 14 gadiem, tad raugāmies, ko šobrīd tirgo Vācijā, jo imports no Vācijas tirgus veido 55% no Latvijas autoparka. Varam secināt, ka pēc 14 gadiem aptuveni 8 - 10% no mūsu autoparka būs elektroauto. Jauno auto īpatsvars Latvijā ir tikai 28% no visa ikgadējā importa apjoma, tādēļ to ietekme matemātiski nav tik liela uz kopējo autoparku. Visus jaunos auto nomainot pret elektromobiļiem, vienā gadā kopējā auto parka elektroauto daļu var palielināt tikai par nieka 2 - 3 procentpunktiem, tāpēc vēl ir tāls ceļš ejams līdz patiesai elektroauto invāzijai. Protams, jāpiemin ir tas, ka autoražotājus spiež Eiropas Komisijas lēmumi un stingrais zaļā kursa virziens, kura dēļ sagaidāmas milzu pārmaiņas līdz ar jaunā Euro 7 standarta ieviešanu. Tas principā nozīmē, ka pasažieru automašīnās iekšdedzes dzinēji kļūs nederīgi jau no 2026. gada, jo vairums nespēs izpildīt izmešu normas. Tas viss savukārt veicinās to, ka 2027. gadā auto salonos Latvijā ap 50 - 70% no auto modeļiem būs jau elektroauto, bet pārējo daļu veidos plug-in un parastie hibrīdi.”
Lielākais šķērslis ir cena
Nav noslēpums, ka elektroauto joprojām ir ievērojami dārgāki nekā ar iekšdedzes dzinēju darbināmie modeļi. Andris Kulbergs norāda, ka elektroauto sākotnējā augstā cena nereti kļūst par šķērsli pircējam, kas emocionāli jau ir gatavs pārsēties no tradicionālā auto uz elektroauto.
“Ja elektroauto maksātu 20 tūkstošus eiro, tas radītu pievilcīgākus apstākļus. Situācija, kurā tas maksā 60 tūkstošus, patiešām nemudina pirkt. Lielisks cenu atšķirības piemērs ir Hyundai Kona. Benzīna versija maksā 20 tūkstošus, bet elektriskā versija - gandrīz 50 tūkstošus. Elektroauto ir vairāk nekā divas reizes dārgāks, tāpēc ir daudz jārēķina un jādomā, lai saprastu, vai ir vērts par elektroauto samaksāt vairāk,” atzīmē A. Kulbergs.
Auto asociācijas prezidents piebilst, ka šobrīd tirgū trūkst elektroauto modeļu, kuru cena atbilstu Latvijas iedzīvotāju cerībām un finansiālajām iespējām. Liela Latvijas īpatnība ir mūsu pircēja tieksme pēc SUV jeb apvidus auto un krosoveru segmenta mašīnas. Uz Eiropas fona mēs esam rekordisti ar 55% SUV un krosoveru kopējā jauno auto tirgū. Arī tas ir faktors, kas kavē elektroauto pirkšanu, jo SUV modeļu elektroversijas tikai šobrīd sāk parādīties.
“Vidējā latvieša budžets jaunam auto ir 20 - 35 tūkstoši eiro. Ar šādu budžetu iespējams izvēlēties tikai starp dažiem elektroauto modeļiem, taču tie vai nu veic nelielu attālumu, vai arī ir paredzēti tikai braukšanai pa pilsētu un ar tiem noteikti nebūs vēlmes doties kādā garākā ceļojumā. Tas, ko Latvijas iedzīvotājs vēlētos, bieži maksā daudz vairāk,” saka A. Kulbergs.
Situāciju no 2022. gada varētu uzlabot plānotās subsīdijas elektroauto pircējiem Latvijā. Piemēram, izvēloties elektrisko Kia e-Niro un izmantojot valsts dotāciju 4500 eiro apmērā, šī auto cena varētu samazināties līdz 35 tūkstošiem eiro.
Tomēr, runājot par to, kad Latvijā notiks elektroauto uzplaukums, A. Kulbergs norāda, ka elektroauto skaits jau šobrīd palielinās un arī turpmākajos gados strauji augs, taču procentuāli to īpatsvars jauno un lietoto auto tirgū joprojām būs ar vienu ciparu rakstāms skaitlis.
“Pēdējos gados mēs novērojam spēcīgu elektroauto skaita pieaugumu, un šī tendence, visticamāk, turpināsies līdz līdz tie iegūs vērā ņemamu tirgus daļu,” sacīja A. Kulbergs.
Uzņēmējdarbība veicinātu tirgus izaugsmi
Apsverot, kas dotu vislielāko impulsu Latvijas elektroauto tirgus izaugsmei, A. Kulbergs min valsti un uzņēmumus. Viņaprāt, ja valsts piešķirtu samazinātu PVN, dodot iespēju 100% attiecināt PVN priekšnodokli gan auto pirkumā, gan ekspluatācijas izdevumos uzņēmumu iegādātajiem elektroauto, to skaits Latvijā ievērojami pieaugtu.
“Mūsu pētījums un analīze rāda, ka pie esošajiem nodokļu un atvieglojumu nosacījumiem ir nepieciešams 8500 eiro labums, lai elektroauto padarītu līdzvērtīgu iekšdedzes dzinēja auto pirkumam, par atskaiti ņemot piecu gadu ekspluatācijas izdevumus ar 15 tūkstošu kilometru nobraukumu gadā. Daudz vairāk elektroauto īpašnieks Latvijā nenobrauks. Tas ir nepietiekami, lai degvielas izmaksu ietaupījums atspēkotu iekšdedzes dzinēja auto iegādes izdevīgumu,” spriež Auto asociācijas prezidents.
Viņš piebilst, ka uzņēmumu automašīnu parku elektrifikācija skartu arī privātpersonas.
“Nav noslēpums, ka darbinieki nedēļas nogalēs brauc ar dienesta automašīnām un brauc ar tām mājās, tāpēc pat viņi varētu būt elektroauto vēstnieki, jo dalītos pieredzē ar saviem kaimiņiem, draugiem, radiem un tādējādi izplatītu vēstījumu un iespējams, radītu interesi,” A. Kulbergs saredz vēl vienu perspektīvu.
Interese ir, bet mēdz nogaidīt
Pircēju lēmumu izvēlēties elektroauto ietekmē ne tikai cena, bet arī citi faktori, piemēram, veicamais attālums un infrastruktūra.
“Ja apsverat domu par automašīnas iegādi tālākiem braucieniem vai izbraucieniem pie dabas, viensētām, iespējams, pārliecības trūkumu rada infrastruktūras stāvoklis. Tāpat ir apšaubāms, vai saprātīgā attālumā atradīsies uzlādes stacija, un nevari būt drošs, vai tā vispār darbosies. Tāpēc domāju, ka daži autovadītāji ir skeptiski un nogaida,” saka A. Kulbergs.
Tai pašā laikā ir novērojams, ka veidojas jauna autovadītāju grupa, kas labvēlīgi raugās uz elektroauto un vēlētos ar tiem braukt, bet atliek to uz nākotnes plāniem.
“Ir autovadītāji, kuri domā par elektroauto, bet ne šobrīd un ne kā otro automašīnu. Viņi tos iegādātos, bet joprojām gaida, piemēram, zemākas cenas. Autovadītāji, visticamāk, ir skeptiski pret elektroauto infrastruktūru un tās tehnisko iespēju robežām, un ar nepacietību gaida progresu arī šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz elektroauto publiskās uzlādes iespējām ārpus Rīgas. Tas attiecas ne tikai uz pieslēgvietu daudzumu jau esošajos punktos, bet arī kompleksiem risinājumiem atbalstam uzlādei ar saules enerģiju un mājas uzlādes ierīkošanu, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs,” prognozē A. Kulbergs.
Auto asociācijas prezidents ir pārliecināts: ja tiktu radīts vairāk iespēju izmēģināt elektroauto, tas daudz ko mainītu. “Kad cilvēki reāli izmēģina elektroauto, daudzas bailes un šaubas pazūd.” Statistika rāda, ka elektroauto pircējs, lai pārliecinātos par sava pirkuma izvēli, veic pat vidēji trīs demonstrācijas braucienus pretēji vienam braucienam, ko veic iekšdedzes dzinēja auto pircējs.
Arī Latvijas un pasaules tirgū gaidāmajiem jaunākajiem elektroauto vajadzētu mazināt daļu no bailēm. Piemēram, Tesla Model S un Model X ar vienu uzlādi veiks aptuveni 800 kilometrus, Kia EV6 līdz 570 km, līdzīgs veicamā attāluma diapazons tiek solīts arī Hyundai Ioniq 5.
Pieaugot modeļu skaitam, saruks cenas
Elektroauto pasaulē iegūst arvien lielāku popularitāti, tāpēc ražotāji cenšas apmierināt dažādu pircēju vajadzības un vēlmes. Ņemot vērā vajadzības un pieaugošās ekoloģiskās prasības, iznāk arvien vairāk un vairāk jaunu modeļu. Tomēr tirgus eksperts uzskata, ka izvēle varētu būt vēl lielāka, kas, iespējams, paplašinātu pircēju loku.
“Pašlaik lielākā daļa sērijveidā ražotu, ne-premium klases elektroauto ir paredzēti braukšanai pilsētā un nav piemēroti garākiem braucieniem. Pagaidām trūkst lielāku, ietilpīgāku un ceļošanai pielāgotāku elektroauto. Tomēr to skaits jau tuvākajā laikā noteikti palielināsies. Katra jauna elektromodeļa izlaišana palielinās konkurenci ražotāju starpā, kas paredzamā nākotnē rezultēsies ar zemākām elektroauto cenām,” atzīmē A.Kulbergs.
