Latvijas lielveikalu sortiments katru gadu tiek papildināts ar produktiem, ko piegādā vairāki desmiti jaunu vietējo ražotāju. Lai arī jaunpienācēji samērā aktīvi šturmē lielveikalus ar savu produktu piedāvājumiem un ļoti aktīvi konkurē tradicionālo produktu kategorijās, iezīmējas tendence, ka nenosegtas paliek daudzas mūsdienu pircēju pieprasījumā aktuālas jaunu produktu nišas.
Kampaņas “Audzē Latviju” ietvaros sadarbībā ar Rimi skaidrojām, vai veikalos Latvijā ražotu pārtikas produktu izvēle ir pietiekama? Kuras pārtikas ražošanas nišas Latvijā šobrīd ir salīdzinoši brīvas un vērtējamas kā perspektīvas un kurās vērojama sīva konkurence?
“Latvijā pārtikas nozare ir gana sabalansēta, tā seko līdzi patēriņa tendencēm, tirgus izmaiņām, nozares tendencēm un inovācijām. Visās ražošanas apakšnozarēs ir lielāka vai mazāka konkurence ražotāju starpā. Ja būtu kāda brīva, perspektīva niša, gan jau kāds būtu ielicis kāju durvīs un uzsācis biznesu,” teic Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa norāda, ka, salīdzinot situāciju Latvijā, piemēram, ar Zviedriju vai citām Skandināvijas valstīm, tur lielveikalu plauktos būtisku daļu aizņem bioloģiskā produkcija - pat vairāk par 30% no kopējā preču klāsta.
“Latvijā bioloģiskās produkcijas nišu varētu dēvēt par salīdzinoši brīvāku, vienlaikus uzreiz ir jautājums par šīs produkcijas cenām, iedzīvotāju pirktspēju un pieprasījumu pēc šādām precēm.”
Šure ieskicē vēl kādu nākotnes aktualitāti pārtikas ražošanā: “ANO pārtikas sistēmas seminārā nule publicēts pētījums par 350. lielākajām pārtikas sistēmas kompānijām pēc to ieguldījuma ilgtspējas attīstības mērķu sasniegšanā liecina, ka jauna pasaulē novērota tendence ir proteīna (olbaltumvielu) transformācija no dzīvniekiem uz augu izcelsmes resursiem. Turklāt dzīvnieku olbaltumvielu aizstāšana ar augu izcelsmes notiek nepieredzēti ātrā tempā un apjomā.”
Meklē piegādātājus vairākās produktu kategorijās
Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms stāsta, ka šobrīd vislielākais pieprasījums ir pēc tītara un citām diētiskajām gaļām, kazas piena produktiem un vegāniem un veģetāriešiem piemērota uztura, tāpat vienmēr aktuāli ir arī bioloģiski audzēti vietējie augļi un dārzeņi.
Konkurence tradicionālo produktu kategorijās ir liela – pārskata laikā, kas tiek veikts reizi gadā, vienā kategorijā var ienākt ļoti daudz piedāvājumu, piemēram, vairāki simti desu. Tikmēr Rimi veikalu plauktos ir vieta arī jauniem un mazāk zināmiem zīmoliem, kas spēj piedāvāt aktuālus, inovatīvus, kvalitātes prasībām atbilstošus produktus un nodrošināt pastāvīgas piegādes. M. Blūms norāda, ka šobrīd vien tiek meklēti piegādātāji vismaz 10 produktu kategorijās.
“Kategorijas, kurās šobrīd meklējam vietējos piegādātājus, ir gaļa – trusis, jērs, kā arī tītara gaļas produkti. Tāpat aktuālas ir bezlaktozes un bezglutēna kategorijas, kā arī kazas piena produkti – sieri, jogurti. Trešā niša ir piedāvājums veģetāriešiem un vegāniem,
kur it kā visu laiku parādās dažādi jaunumi, bet attīstām beyond meat jeb “labāks par gaļu” kategoriju – gaļas aizstājēju ar pievienoto vērtību. Ārvalstu ražotāju alternatīvas izvēlamies lielākoties vietējā piedāvājuma trūkuma dēļ. Pat ja atsevišķās kategorijās vietējo produktu izmaksas ir lielākas nekā importēto ražojumu izmaksas, pircēji novērtē vietējo produktu kvalitāti un garšu, tāpēc priekšroku dodam vietējiem,” - tā Blūms.
Maizes, piena un gaļas produktu segmentos valda sīva konkurence
Ražotāji uzmanīgi seko līdzi, lai neveidotos pārprodukcija – ražo tik, cik prasa noslēgtie līgumi, kāds ir pieprasījums pēc konkrētiem produktiem, produktu grupām, rūpīgi seko līdzi preču uzkrājumiem un atlikumiem noliktavās. Tas tādēļ, ka pārprodukcija vai nerealizēta produkcija nozīmē iesaldētu naudu vai pat produkcijas norakstīšanu un utilizēšanu. Ināra Šure skaidro, ka šajā sarežģītajā tirgus situācijā neviens to nevēlas. “Ja ir kāda partija, par kuras realizāciju rodas bažas, tiek organizētas atlaižu kampaņas, bet šis jau ir vairāk veikalu pārziņā.”
Viņa norāda, ka īpaši asa konkurence ir maizes, piena un gaļas produktu segmentos: “Gaļas tirgū konkurence ir sīva, jo jākonkurē arī ar importa produkciju. Produktu gala cenas būtiski ietekmē izejvielu cenas.
Maizes un kulinārijas izstrādājumu ražošanā sīvi spēkojas vietējie ražotāji, jo maize nav eksporta prece, bet piena un piena izstrādājumu sadaļā pašmāju produkcijai ir jāiztur ļoti asa konkurence ar citu valstu produktiem.
Saprotams, ka lielākie ražotāji ārzemēs var saražot lētāk, līdz ar to
galu galā viss ir patērētāju ziņā – vai ņemt lētāko produktu, tādējādi atbalstot citas valsts ražotāju un ekonomiku, vai lūkoties pēc vietējās piena pakas, kas varbūt būs par kādu centu dārgāka.
Mūsu aicinājums vienmēr ir izpētīt iepakojumu un izvēlēties Latvijas ražotāju preci, jo tas ir veids, kā atbalstīt savējos, kā sildīt Latvijas ekonomiku.”
Raksts tapis sadarbībā ar Rimi Latvija.
