Viduslaikos bruņinieka iesvētīšanas laikā, izrādot padevību, viņš metās uz viena ceļa, lai būtu zemāk par lordu. Līdzīgi arī bildinājuma brīdī – vīrietis izrāda savu cieņu topošajai līgavai, nometoties uz viena ceļa. Svarīgi arī, ka šajā brīdī vīrietis skatās uz augšu - arī šis ir žests, kā izrāda godu līgavai, viņai esot augstāk.
Līdz mūsdienām nonākusi arī tradīcija pirms bildinājuma lūgt atļauju mīļotās tēvam. Tas saistīts ar laiku, kad sievietes precējās daudz agrāk, nekā ierasts mūsdienās. Apprecoties jaunā sieviete no savas ģimenes apgādības pārgāja vīra apgādībā. Savulaik
līgavai nebija ļauts izvēlēties savu precinieku - tieši tāpēc līgavainis atļauju precēties lūdza līgavas tēvam, nevis pašai meitenei.
Piemēram, senajā Romā līgavainis deva līgavas tēvam zelta monētu - ja tēvs monētu pieņēma, viņš atbalstīja pāra savienību, tomēr gala lēmums piederēja pašai līgavai. Līdzīgi arī Latvijā, kur līgavainis brauca pie līgavas vecākiem ar dāvanām, lai "izpirktu" meiteni, jo viņas vecāki zaudēja darbarokas saimniecībā, kamēr līgavaiņa ģimene - ieguva. Vēlāk šī tradīcija pieņēma krietni romantiskāku noskaņu - tēva un ģimenes piekrišana tiek uzskatīta par svētību jaunajai ģimenei.
Arī mūsdienās šī tradīcija tiek ievērota, un tas ir ļoti romantisks un skaists veids, kā izrādīt cieņu līgavas vecākiem.
