Krīzes vadības padome atkārtoti izskatīs turpmākus risinājumus Covid-19 izplatības mazināšanai

Vienlaikus pastāv varbūtība, ka uzreiz pēc KVP sēdes, kuras raksturs ir vairāk konsultatīvs, konkrēti lēmumi varētu tikt pieņemti arī ārkārtas Ministru kabineta sēdē, kas gan būtu jāizsludina.

Otrdien Ministru prezidenta Krišjānis Kariņa (JV) sasauktajā Krīzes vadības padomes sēdē par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai jau tika runāts, tomēr pašlaik pie konkrētiem risinājumiem nonākt vēl neizdevās, tādēļ par tiem atkārtoti nolemts spriest šodien.

Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs skaidroja, ka pēc informācijas uzklausīšanas par epidemioloģisko situāciju Krīzes vadības padome otrdien uzdeva ekspertiem sagatavot rīcības scenārijus un nepieciešamos normatīvo aktu grozījumu projektus straujas Covid-19 izplatības apturēšanai, lai nepieļautu slimnīcu pārslodzi un nodrošinātu būtisku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Krīzes vadības padomes sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka "pašlaik ir nepieciešama ikviena cilvēka izlēmīga rīcība, lai samazinātu Covid-19 izplatību".

"Katram rūpīgi jāpārdomā, kā būtiski samazināt klātienes kontaktus, jāievēro higiēnas prasības un esošie drošības pasākumi. Īpaši svarīgi ikkatram ir sākt un pabeigt vakcināciju pret Covid-19," atzīmēja Sabajevs.

Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) Ministru kabineta sēdē otrdien sacīja, ka valdības uzdevums ir šonedēļ atgriezties pie lēmumiem un nākamnedēļ ieviest pasākumus, kas varētu apturēt infekcijas izplatības pieaugumu.

Pēc valdības sēdes otrdien tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) žurnālistiem atklāja, ka, iespējams, nepietiekami labas krīzes komunikācijas dēļ daudzi ir pārpratuši šodienas KVP sēdes saturu, jo otrdien ministriem netika piedāvāti konkrēti lēmumi, kas uzreiz būtu jāpieņem.

"Ministri papildināja KVP sniegtās vispārīgās idejas par to, ko varētu pieņemt, un ministri norādīja, ka mēs gribētu pieņemt šo, šo un šo apsvērumu. Tā kā tieši lēmuma pieņemšanas process ir ļoti saprātīgs," sacīja Bordāns, vienlaikus uzsverot, ka valdībai krīzes risināšanā ir milzīga pieredze, kas iegūta pagājušajā gadā.

Tieslietu ministrs pauda, ka nevienam nevajadzētu justies tā, ka valdība nepieņems atbilstošos lēmumus un novilcināsies saistībā ar ierobežojumiem, jo no nākamās nedēļas stāsies spēkā arī jaunais, iepriekš pieņemtais regulējums.

Tāpat Bordāns arī akcentēja, ka valdība no savas puses ir gatava izcelt apstākli, ievērojot atšķirību starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem, stimulējot vakcināciju.

LETA jau ziņoja, ka Pavļuts pirmdien valdības koalīcijas sanāksmē solīja aicināt skatīt jautājumu par daudz stingrāku drošības pasākumu ieviešanu.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis trešdien žurnālistiem pauda, ka Covid-19 izplatība Latvijā pašlaik notiek tik strauji, ka slimības apturēšanai nepietiktu pat ar vakcinācijas pret Covid-19 tempa būtisku kāpināšanu, un tā vietā vismaz sākotnēji nepieciešams ieviest vienādus ierobežojumus gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, lai apturētu saslimstības kāpumu.

Otrdien Latvijā reģistrēts 1671 jauns Covid-19 gadījums un saņemti ziņojumi par 16 Covid-19 pacientu nāves gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Līdz šim vairāk saslimušo Latvijā tika konstatēts tikai pērn 31.decembrī, kad Covid-19 atklāja 1861 iedzīvotājam. Līdz ar lielo saslimušo skaitu strauji ir kāpis divu nedēļu kumulatīvais rādītājs - dienas laikā tas palielinājies no 627,9 līdz 680,5 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Augstāks kumulatīvais rādītājs Latvijā ir bijis vērojams tikai septiņas dienas iepriekšējās ziemas Covid-19 viļņa "pīķa laikā" janvāra vidū. Līdz šim augstākais saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā ticis fiksēts 10.janvārī - 693,9, bet 16. un 17.janvārī tas bija attiecīgi 690,3 un 690,2.