Ķīnas zonde uz Zemes nogādājusi visu laiku jaunākos Mēness iežus (1)

Starptautiska pētnieku komanda, izpētot Ķīnas zondes “Chang'e-5” no Mēness nupat  atgādātos iežu paraugus, atklāja 1,97 gadus senu lavas gabalu, kas nu kļuvis par jaunāko mums zināmo Mēness materiālu, rakstīts zinātniskajā žurnālā “Science” publicētā pētījumā.

“Chang'e-5” bija attālināti vadāma Mēness zonde, kurai bija arī pašgājējs, kas nolaidās uz Mēness 2020. gada decembrī. Uz Zemes zonde atgriezās ar 1,7 kilogramiem Mēness iežu paraugu, kas bija pirmie paraugi, kas nogādāti uz Zemes kopš 1976. gada, kad to izdarīja padomju zonde “Luna 24”.

“Chang'e-5” mērķis bija atrast pierādījumus par jaunākajiem vulkānu izvirdumiem uz Mēness.

Lai arī zinātnieki arī iepriekš bija atraduši tik jaunus Mēness iežus, attālināti izpētot krāterus uz Mēness virsmas, tomēr bez taustāmiem pierādījumiem to nevarēja apstiprināt.

Jaunos Mēness paraugus zinātnieki izpētīja ar īpašu jonu mikroskopu “SHRIMP”, kas atrodas “SHRIMP” centrā, Ķīnā.

Vispirms iežu paraugi tika sašķiroti, un zinātnieki izšķīra dažus sīkus bazalta (vulkāniskais iezis) paraugus, kas katrs bija aptuveni 2 milimetrus liels. Pēc tam šie paraugi tika izpētīti laboratorijā, kas bija bāzēta uz 1970. gados izstrādātajām tehnoloģijām, lai pētītu “Apollo” misiju iegūtos Mēness paraugus.

Process, lai noskaidrotu iežu vecumu, bija visai sarežģīts, tomēr vainagojās ar panākumiem, jo zinātniekiem izdevās noskaidrot, ka lavas paraugi ir 1,97 miljardus gadu seni – veselus miljards gadus jaunāki par jebkuru citu zināmo Mēness iezi.

Uz Mēness tā ģeoloģiskajā vēsturē norisinājušies daudzi vulkāna izvirdumi, veidojot plašus bazalta slāņus. Lielākā daļa vulkānisko aktivitāšu uz Mēness norisinājās pirms 3 līdz 4 miljardiem gadu.