Restorānu biedrība: Ēdināšanas nozares uzņēmumi nolemti iznīcībai

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina valdību nekavējoties lemt par valsts atbalsta pasākumiem ēdināšanas nozares uzņēmumiem, ņemot vērā Covid-19 dēļ noteiktās ārkārtējās situācijas ierobežojumu ietekmi, ziņo biedrība.

Tajā pauda, ka ēdināšanas nozares uzņēmumi vēl pirms atkārtotas ārkārtējās situācijas izsludināšanas jau cieta smagus zaudējumus, bet tagad esot nolemti iznīcībai.

LRB arī pieprasa finanšu ministru Jāni Reiru (JV) atvainoties nozarē strādājošajiem par publiski pausto, ka viesmīlībā un ēdināšanā nodarbinātos cilvēkus sagaida pārkvalifikācija - "ātrāk varēs atrast labākās darbvietas". "Finanšu ministra līdzšinējā attieksme pret ēdināšanas nozari ir bijusi nepieņemama un politiķa necienīga, publiski aizskarot 30 000 nozarē strādājošos cilvēkus un demotivējot jauniešus izvēlēties darbu viesmīlībā. Mēs runājam par nozari, kas pat Covid-19 krīzē valstij nodokļos samaksāja vairāk, nekā saņēma valsts atbalstu, nemaz nerunājot par pirmspandēmijas laiku, kad nodokļos katru gadu tika samaksāti 150 miljoni eiro," uzsvēra LRB valdes loceklis, šefpavārs Ēriks Dreiblants.

LRB ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA), kā arī Reiram, norādot, ka valsts atbalsts uzņēmējiem ir kritiski svarīgs, un tas ir jāsniedz tūlīt, ņemot vērā visas iepriekšējā perioda mācības un jau iepriekš izstrādātos atbalsta mehānismus.

"Pretējā gadījumā mēs riskējam neatgriezeniski iznīcināt tūrismam tik svarīgo viesmīlības nozari, jo uzņēmēji un darbinieki, kas tajā pašlaik vēl darbojas, pēc aiziešanas vairs neatgriezīsies. Valsts atbalsts ir jāsniedz gan ēdināšanas uzņēmumiem, gan to darbiniekiem, jo, ja neglābsim uzņēmumus, tad nebūs arī darbavietu, kur atgriezties pēc krīzes! Nozare zaudēs konkurētspēju un sāksies masveida emigrācijas vilnis, jo pavāri un viesmīļi nekļūs par IT speciālistiem, bet dosies, piemēram, uz Ziemeļvalstīm, kurā pavāra likme ir no 19 līdz 23 eiro stundā," norādīja LRB viceprezidents Lauris Aleksejevs.

Biedrības ieskatā uzņēmumu atbalstam vissvarīgākie ir divi valsts atbalsta instrumenti - apgrozāmo līdzekļu grants un nodokļu parādu atmaksas pagarināšanas - gan iepriekšējā periodā, gan pašlaik uzkrāto. Savukārt darba vietu saglabāšanai un darbinieku noturēšanai nozarē ir nepieciešams piešķirt algu subsīdijas un dīkstāves pabalstus. Visi šie atbalsta instrumenti ir jāiedarbina nekavējoties, jo visi kritēriji un normatīvā bāze jau ir iepriekš izstrādāta, skaidroja biedrībā.

Pēc LRB vēstītā, apgrozījuma kritumu nozarē ietekmējis gan straujais tūristu skaita samazinājums, gan fakts, ka tikai nepilna puse no Latvijas iedzīvotājiem ir vakcinēti un var apmeklēt ēdināšanas iestādes iekštelpās, kā arī regulējums, ka bērni līdz 12 gadu vecumam nevar apmeklēt kafejnīcas un restorānus "zaļajā" režīmā, neraugoties uz to, ka abiem vecākiem ir Covid-19 sertifikāts.

Jau vēstīts, ka no pirmdienas valstī uz trim mēnešiem izsludināta ārkārtējā situācija, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem.

Tostarp noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ārkārtējās situācijas laikā darbu var sākt ne ātrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.21, tādējādi atļauto darba laiku saīsinot par trim stundām.

Tāpat noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus varēs sniegt tikai epidemioloģiski drošā vidē, nodrošinot, ka pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras personas, bet starp galdiņiem ir vismaz trīs metru attālums, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena.

Uz augšu
Back