Latvija šogad astoņos mēnešos eksportēja preces 10,14 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 22,8% jeb 1,88 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 12,39 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 29,8% jeb 2,85 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tādējādi 2021.gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22,53 miljardus eiro - par 4,73 miljardiem eiro jeb 26,6% vairāk nekā 2020.gada atbilstošajā periodā.
2021.gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,39 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 45,1% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 32,3%, bet importa vērtība par 56,3%.
Augustā Latvija eksportēja preces 1,45 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,95 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2020.gada augustu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,7% līdz 42,6%.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2021.gada augustā salīdzinājumā ar 2020.gada augustu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 28,3% lielāka, bet importa - par 50,1%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 4,5%, bet importa - par 9,5%.
2021.gada augustā Latvijas koka un tā izstrādājumu eksports bija lielāks par 122,5 miljoniem eiro jeb 72,6%. Parasto metālu un to izstrādājumu eksports bija lielāks par 52,2 miljoniem eiro jeb 66%. Augu valsts produktu eksports bija lielāks par 40,4 miljoniem eiro jeb 32,8%, minerālproduktu eksports pieauga par 32,9 miljoniem eiro jeb 80,7%. Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports bija lielāks par 28,2 miljoniem eiro jeb 32,8%.
Savukārt importā 2021.gada augustā, salīdzinot ar 2020.gada augustu, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports bija lielāks par 294,2 miljoniem eiro jeb 5,1 reizi. Minerālproduktu imports augustā bija lielāks par 114,5 miljoniem eiro jeb 2,2 reizes, parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 75,4 miljoniem eiro jeb 75,2%, koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 50,7 miljoniem eiro jeb 2,1 reizi un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 43,7 miljoniem eiro jeb 34%.
Augustā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,5%), Vācija (8,8%) un Zviedrija (5,6%).
Nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (17,7% no importa kopapjoma), Igaunija (8,6%), Vācija (8,2%) un Polija (8,2%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Apvienotā Karaliste, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā augustā veidoja 9,7%, bet importā Kanāda - 12,7% no importa kopapjoma.
2021.gada augustā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020.gada augustu kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 0,2 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā - par 11,7 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2,2 procentpunktiem, bet importā palielinājās par trīs procentpunktiem.
2021.gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 113 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 49 valstīm.
Dzelzs un tērauda eksporta kāpumu 2021.gada augustā salīdzinājumā ar 2020.gada augustu visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu eksporta pieaugums par 18 miljoniem eiro jeb 97%. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās, sarūkot mobilo telefonu eksportam par 21,7 miljoniem eiro jeb 56,1%.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2021.gada augustā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 59,4 miljoniem eiro jeb 39,3 reizes, savukārt eļļas augu sēklu un augļu eksports pieauga, palielinoties rapšu vai ripšu sēklu eksportam par 63,4 miljoniem eiro jeb 10,2 reizes.
Importa kāpumu preču grupā "gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas" 2021.gada augustā salīdzinājumā ar 2020.gada augustu ietekmēja lidmašīnu iegāde par 245,1 miljonu eiro. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu imports samazinājās, sarūkot viskiju importam par septiņiem miljoniem eiro jeb 38,3%.
