Banku analītiķi: Nākamgad Latvijas eksporta kāpums var nebūt tik straujš

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš informēja, ka Latvijas preču eksports turpina strauji augt, un šī gada augustā tas ir sasniedzis jaunu rekordu, pirmo reizi pārsniedzot 1,4 miljardus eiro mēnesī.

Spēcīgais Latvijas preču eksporta pieaugums ir saistīts ar joprojām ļoti lielo preču pieprasījumu pasaulē, kā rezultātā aug gan ražošanas apjomi rūpniecībā, gan preču un izejvielu cenas.

Tomēr arī augustā importa pieaugums apsteidza eksportu, un salīdzinājumā ar 2020.gada augustu Latvijas preču imports palielinājās par 56,6%, sasniedzot 1,947 miljardus eiro. Tādējādi Latvijas tirdzniecības bilance šogad turpina pasliktināties, un tirdzniecības deficīts augustā pārsniedza 500 miljonus eiro. Tas ir vēsturiski otrs augstākais viena mēneša preču tirdzniecības bilances deficīts Latvijā, akcentēja "Citadeles" ekonomists.

Āboliņš norādīja, ka lielāks vai mazāks eksporta un importa pieaugums šobrīd vērojams gandrīz visās nozarēs. Šī gada augustā salīdzinājumā ar 2020.gada augustu koka izstrādājumu eksports ir audzis par 72,6%, mēbeļu - par 34,9%, metāla izstrādājumu - par 42,3%, transportlīdzekļu detaļu - par 37,3%, un graudaugu - par 15,4%. Tikmēr importā augustā dominēja "airBaltic" lidmašīnu piegāde no ražotāja, kā arī naftas produktu imports, kas, līdz ar naftas un dabasgāzes cenu kāpumu, salīdzinājumā ar pērno gadu pieauga par 2,2 reizēm.

"Lai arī straujais importa kāpums ir saistīts ar investīcijām un energoresursu cenu pieaugumu pasaules tirgos,

tirdzniecības bilances pasliktināšanās pēdējos mēnešos ir arī signāls, ka ir jākļūst uzmanīgākiem ar ekonomikas sildīšanu uz budžeta deficīta rēķina, jo tas var veicināt ekonomikas nesabalansētību veidošanos," pauda Āboliņš.

Ekonomists skaidroja, ka preču pieprasījums pasaulē šobrīd ir ļoti spēcīgs, jaunie rūpniecības pasūtījumi turpina augt un daudzās preču grupās ir zems krājumu līmenis, kas papildus veicina pieprasījumu. Spēcīgais pieprasījums un ierobežotās ražošanas jaudas ir "pudeles kakli" globālajā loģistikas sistēmā, kā arī lokāli Covid-19 uzliesmojumi dažādās pasaules vietās nozīmē to, ka piedāvājuma un pieprasījuma normalizēšanās pasaules tirdzniecībā nenotiks ātrāk par nākamā gada vidu.

"Tādēļ šī gada atlikušajos mēnešos un nākamā gada pirmajā pusē Latvijas eksports turpinās augt, un šogad kopumā eksporta pieaugums varētu pārsniegt 20%. Vienlaikus, straujais energoresursu, kā arī transporta cenu kāpums pasaulē kļūst par nozīmīgu risku ekonomikas izaugsmei, jo cenu kāpums mazina iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu. Papildus tam krājumi pakāpeniski tiks atjaunoti, Covid-19 pandēmijai mazinoties, pieprasījums pēc pakalpojumiem augs straujāk nekā pēc precēm, un valstu ekonomikas sildīšanas pasākumi neturpināsies mūžīgi. Tādēļ pēc jaunā gada Latvijas eksporta kāpums, visticamāk, būtiski samazināsies un nākamgad eksporta pieaugums nepārsniegs 10%," prognozēja Āboliņš.

Arī "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš akcentēja, ka

augustā preču eksports sasniedza jaunu rekordu - 1,446 miljardus eiro, gada laikā pieaugot par 32,3%.

Viņaprāt, galvenais nopelns te ir cenu kāpumam, taču arī pievienotā eksportētā vērtība aug.

Strautiņš norādīja, ka reālās izmaiņas aptuveni var novērtēt, zinot, ka rūpniecības ražotāju cenu inflācija augustā sasniedza 20,4%. Reālā izteiksmē preču eksports gada laikā audzis apmēram par desmitdaļu. Sezonāli izlīdzinātajos datos eksports gada un mēneša laikā audzis attiecīgi par 28,3% un 4,5%. Šis indikators ir audzis četrus mēnešus pēc kārtas, kā arī 12 mēnešos no pēdējiem 16 mēnešiem.

Imports augustā traucas augšup vēl daudz straujāk, sasniedzot gandrīz divus miljardus eiro, gada laikā pieaugot par 53%, informēja Strautiņš. Imports strauji, par 12,6%, pieaudzis arī pret jūliju, to galvenokārt noteica "airBaltic" lidmašīnu iegādes darījums.

Strautiņš pavēstīja, ka ievērojams importa pieaugums liecina par sparīgu ekonomikas attīstību, un tirdzniecības deficīts nerada bažas, ja vien tā finansēšanas avoti ir ilgtspējīgi. Importu šobrīd veicina atbalsts ekonomikai pandēmijas laikā, ko valsts vēl kādu laiku var atļauties. Privātā sektora kreditēšana joprojām drīzāk ir pārāk vāja, nevis pārāk stipra.

"Spraigā ārējās tirdzniecības attīstība nenoliedzami veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi. Cenu kāpums un preču deficīts mudina investēt ražošanā. Šogad Latvijā ir spēcīga ārvalstu tiešo investīciju plūsma, pienāk ziņas par jauniem projektiem. Piemēram, Lietuvas kokapstrādes līderis "VMG Group" ved sarunas par 190 miljonus eiro vērtas skaidu plātņu rūpnīcas būvi Jēkabpilī," pauda Strautiņš.

Taču eksporta apjoma un cenu kāpums atspoguļo arī preču ražošanas nozaru pārkaršanu pasaules mērogā, kas var ātri pārvērsties savā pretstatā, brīdināja Strautiņš. Iespējams, domā Strautiņš, ka pēc gada būs jārunā par ražotāju cenu kritumu, par piesardzības dēļ iepirktiem pārmērīgiem izejvielu un detaļu krājumiem.

"Varbūt patērētāji vairs nevēlēsies akceptēt cenu kāpumu, varbūt iestāsies pārsātinātā pieprasījuma efekts. Centrālās bankas signalizē par monetārās politikas maiņu. Varbūt preču pieprasījums mazināsies tāpēc, ka atjaunosies iespējas sniegt un saņemt pakalpojumus, izzūdot pandēmijas ierobežojumu efektam," paufa Strautiņš.

Ekonomists informēja, ka pasaules tirgos jau redzami cenu signāli, kas liecina par briestošu pircēju "streiku". Konteineru pārvadājumu cenu indekss "Freightos Global" kopš 12.septembra samazinājies par 10,4%, bet līdz šim īpaši dārgajā Ķīnas - ASV rietumu piekrastes maršrutā frakta likmes kritušās vairāk nekā par piektdaļu. Dzelzsrūdas cena attiecībā pret augstāko punktu 29.jūnijā ir samazinājusies uz pusi, noslīdot zem pēdējo piecu gadu vidējās cenas, kas ir ļoti svarīgs signāls par pasaules investīciju tendencēm. Pēc trīskāršošanās pret iepriekšējās desmitgades vidējo līmeni sāk sarukt karsti velmētā tērauda cena.

Taču īpaši lielu vērību ir pelnījuši notikumi Ķīnā, uzsvēra Strautiņš. Viņaprāt, ir liela iespēja, ka 2022.gadā un arī pēc tam svarīgākais process būs Ķīnas mājokļu tirgus tendenču lūzums. "Par šī tirgus nesabalansēto attīstību gan valdība, gan ekonomisti pauž nemieru jau vismaz desmit gadus. Līdz šim pesimistiem nav bijusi taisnība. Brīdī, kad viņiem tomēr izrādīsies taisnība, pasaules ekonomika saņems pamatīgu vēsa ūdens šalti, bet izejvielu un enerģijas eksportētājiem var iestāties ledus laikmets," uzskata Strautiņš.

Viņš norādīja, ka Ķīnā nav gaidāma finanšu krīze, to banku sistēmu pilnībā kontrolējošā un ar lieliem parādiem neapkrautā valsts spēj novērst. Taču mājokļu pircēju gaidu maiņa var būt liktenīga. Strautiņš informēja, ka mājokļu cenu un iedzīvotāju ienākumu attiecība Ķīnas lielajās pilsētās ir divas līdz četras reizes augstāka nekā tādās ļoti dārgās metropolēs kā Tokija, Parīze, Londona, Ņujorka. Taču starp pilsētās dzīvojošajām ģimenēm vismaz 90% jau ir sava dzīvesvieta. 87% pirkumu veic cilvēki, kuriem vismaz viens mājoklis jau pieder, tātad lielai daļai pirkumu ir spekulatīvs raksturs.

Saskaņā ar valdības datiem, Ķīnā tiek būvētas dzīvojamās mājas, kuru kopējā platība ir 6,5 miljardi kvadrātmetru. Tas ir gandrīz 100 reizes vairāk nekā visa Latvijas mājokļu platība, kas ir ap 70 miljoniem kvadrātmetru. Aizdevumi dzīvojamo telpu pirkšanai un būvei sasniedz 7,8 triljonus ASV dolāru.

"Šī skaitļu aina liecina par iespējamu krasu celtniecības apjomu sarukumu, kas jūtami ietekmētu pasaules kopējo pieprasījumu pēc metāliem, cementa, būvniecības mehānismiem. Mājokļu krīze ietekmētu arī Ķīnas pieprasījumu pēc citām precēm. Nekustamo īpašumu nozares īpatsvars Ķīnas ekonomikā ir 25-30% diapazonā (visbiežāk minētais vērtējums ir 29%), līdzīgi kā Spānijā pirms nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas globālās finanšu krīzes laikā," skaidroja Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norādīja, ka pēdējā pusgada laikā jau pierast redzēt ar diviem cipariem rakstāmu pieauguma tempu ārējā tirdzniecībā un augusts nebija izņēmums.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība augustā bija par 32,3% lielāka un preču importa vērtība par 56,3% iespaidīgāka nekā pirms gada.

Strauji kāpumi nozīmē arī jaunus rekordus, pauda Buceniece. Preču eksports augustā veidoja 1,45 miljardus eiro, bet preču imports - 1,95 miljardus eiro. Tik augstas virsotnes sasniegt nebūtu iespējams, bet iespaidīga cenu kāpuma - ražotāju cenas eksportētajai rūpniecības produkcijai augustā pieauga par 20%, bet importa cena jūlijā bija par 14% augstāka nekā pirms gada.

Importa pusē lauvas tiesu no kāpuma veidoja lidmašīnu iepirkums, skaidroja "Swedbank" ekonomiste. Cenu lēciens atbalstīja naftas produktu importa vērtības kāpumu. Būtiski pieauga arī koksnes un koka izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda imports.

Buceniece informēja, ka eksporta pusē vairāk nekā trešo daļu no kopējā pieauguma nodrošināja koksnes un koka izstrādājumu eksports, kas palielinājās par nepilniem 73%. Lielāko daļu no šī milzīgā pieauguma nodrošināja cenu lēciens eksportētajiem kokmateriāliem, kas bija par 59% dārgāki nekā gadu iepriekš. Pārējo veidoja apjomu pieaugums. Nozīmīgs pieaugums bija vērojams arī parasto metālu un to izstrādājumu, augu valsts produktu, naftas produktu, kā arī ķīmiskās rūpniecības produktu eksportā. Arī šeit daļu no pieauguma veidoja cenu kāpums.

"Dati un uzņēmumu pieredzes stāsti rāda, ka mūsu eksportētāji diezgan lielā mērā spēj pārnest ražošanas izmaksu sadārdzinājumu uz gala produkta cenu. Pagaidām tas nav būtiski ietekmējis augsto pieprasījumu. Tādējādi izskatās, ka Latvijas ražotājs vairāk iegūst nekā zaudē pandēmijas radītājā haosā, kur preču pieprasījuma bums ceļ spārnos izejmateriālu, komponenšu un transportēšanas cenas," pauda Buceniece.

Viņa piebilda, ka lielie kavējumi un sadārdzinājumi piegādēm no Āzijas liek Eiropas uzņēmumiem aktīvāk skatīties uz iespējām kādu daļu starp- vai gala produktu saražot vai iepirkt tepat reģionā un daļā nozaru Latvijas eksportējošais ražotājs vismaz īstermiņā no tā ir ieguvējs.

"Turklāt pandēmija daudzām Rietumvalstīm ir likusi aizdomāties par kritiski lielu Āzijas lomu piegādes ķēdēs. Tas, visticamāk, nozīmes, ka nākotnē vairāk ražosim uz vietas Eiropā. Tā noteikti ir iespēja, ko varam izmantot, it īpaši, ja laicīgi veiksim investīcijas," skaidroja Buceniece.

Viņa informēja, ka augustā augu valsts produktu eksporta vērtība palielinājās par trešdaļu. "Latvijas dzelzceļš" ziņoja, ka augustā pa dzelzceļu pārvadātais graudu kravu apjoms bija par 5% lielāks nekā gadu iepriekš, bet uz ostām nogādāts pat par 22% vairāk.

Buceniece skaidroja, ka šī gada karstās un sausās vasaras ietekmē ražas novākšana un attiecīgi arī pārvadājumu sezona sākās mazliet agrāk, nekā ierasts. Tādēļ, lai gan kopumā ražas ir būtiski mazākas un arī zemākas kvalitātes nekā pērn, augusts vēl bija izcili labs. Buceniece prognozēja, ka rudens mēnešos eksporta apjomos gaidāms kritums, bet to vismaz daļēji kompensēs cenu kāpums. Augu valsts produktu eksporta vērtības kāpums noteikti būs mērenāks nekā augustā, bet nevar izslēgt arī kritumu. Viss būs atkarīgs no tā, par kādu pārdošanas cenu Latvijas graudaudzētāji un tirgotāji būs vienojušies ar pircēju.

"Laikā, kad Latvijā vīrusa situācija būtiski pasliktinās, daļa mūsu tirdzniecības partnervalstu ir spējušas vīrusa izplatību mazināt un mīkstina ierobežojumus. Tas nozīmē, ka šajās valstīs preču pieprasījums pamazām normalizēsies un pārvirzīsies uz pakalpojumiem. Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes aptauju rezultāti rāda, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par pasūtījumu pietiekamību septembrī joprojām bija augsts. Tomēr ir vērojams neliels atslābums kopš jūnija pīķa," pauda Buceniece.

Viņa norādīja, ka Eiropas valstis mēģina celt nākotnes ekonomikas izaugsmi, ieguldot dažādos infrastruktūras projektos. Turklāt ekonomikas izaugsmes ciklā parasti pieaugums vērojams arī privātā sektora investīcijās būvniecībā. Tā kā Latvijā būvmateriālu un dažādu būvniecības blakus produktu eksports veido nozīmīgu daļu, tad gaidāms, ka arī turpmāk pieprasījums būs gana labs, uzskata Buceniece.